Vestules tulkojums, zem kuras var parakstities.
Nestrada garumzimes.
Cienijamais komisar Potočnik,
Rakstu Jums, lai izteiktu savu atbalstu licencetajam vilku medibam Zviedrija.
Es apzinos, ka vairums zviedru atbalsta to, ka vinu valsti dzivo vilki. Tacu sim vairumam jaapzinas ari tas, ka vilkiem var but ari nopietna negativa ietekme uz lauku iedzivotaju mazakuma dzivesveidu.
Zviedrijas vilku populacijas nakotne ir atkariga no diviem faktoriem: atbalsta vietejo iedzivotaju vidu un uzlabota populacijas genetiska stavokla. Sie divi faktori ir savstarpeji loti ciesi saistiti.
Jaunu vilku parvietosana, lai risinatu tuvradniecibas (inbridinga) problemas, var tikt atbalstita vienigi tad, ja nacionala vilku aizsardzibas politika vienlaikus izrada padzilinatu izpratni par problemam, ko vilki sagada lauku apvidu iedzivotajiem. Viens no iedarbigakajiem veidiem, ka izradit sadu izpratni, ir atlaut limitetas vilku medibas. Tas stiprina lauku apvidu iedzivotaju ipasuma izjutu un uzmundrina vinus.
Vilku medibas balstas uz labakajiem pieejamajiem zinatniskajiem datiem, lai nodrosinatu to, ka tas nerada draudus vilku populacijai. Faktiski, pagajusa gada vilku medibas ir pat samazinajusas videjo populacijas inbridinga koeficientu. Nesen 2010. gada notikusas vilku medibas izverteja ari Eiropas Lielo pleseju Iniciativa, kas Eiropas Komisijas uzdevuma izstradaja vadlinijas lielo pleseju apsaimniekosanai. Saskana ar Iniciativas sledzienu, "musu viedoklis ir tads, ka medibas, kadas tas bijusas 2010. gada, var tikt pamatotas, nemot vera dazus atkapes kriterijus". Loti ceru, ka Jus nemsiet vera ari vinu uzrakstito.
Sogad Zviedrija nomeditie 20 vilki, tapat ka citas ES valstis pagajsgad legali nomeditie vilki, ir sagadajusi vilku apdzivotajos lauku apvidos dzivojosajiem cilvekiem problemas, kas apgrutina iespeju uzturet vinu lidzsinejo dzivesveidu. Ludzu, neatnemiet mums so iespeju.
Ar cienu,
Zviedru mednieki jāatbalsta viennozīmīgi. Paskatoties, cik privāto zemju Latvijā pieder zviedriem - domāju, nav tālu tā diena, kad mums, LV medniekiem, iespējams būs viņiem jālūdz atļauja medīt pašiem savā Tēvu zemē.
Pilnībā piekrītu Arnim! ņemot vērā ka Zilupes novadā zviedriem pieder jau vairāk kā 50% no mežu zemēm, nav tālu tas brīdis kad viņiem radīsies vēlme dibināt savus medību iecirkņus. Zviedru apsaimniekošana balstās 50 gadu biznesa kontekstā. Tā labāk draudzēsimies :)
Ilgvar visu cieņu zviedriem:) Kā mežu apsaimniekotāji viņi pārsit pat A/S "LVM"- jo mežu apsaimniekošana notiek pēc biznesa plāniem kas sastādīti uz 50 gadu periodu. Meži pārsvarā tiek apmežoti un ciršana notiek tikai tajās audzēs kur tās nav vairs ekonomiski audzēt. Baltalkšņu audzes tiek nomainītas ar egļu jaunaudzēm. Lauksamniecības zemēs stāda bērzu. Un ja tiks izveidoti medību iecirkņi- arī medību saimniecība būs līmenī. Man godīgi sakot pat prieks par to ka mežu apsaimnieko pēc ilgspējīgas apsaimniekošanas modeļa- nevis kā vietējie "bāleliņi" nocērt un aizmirst.
Tieši tā- tie paši grūti izrunājamie(Skogssallskapets):)) Vietējiem bāleliņiem ir darbs un visi ir apmierināti. Tajā skaitā VMD ir priecīgs par laikā izdarītiem darbiem un ieaudzētajām egļu kultūrām pamestajās lauksamniecības zemēs.
Nestrada garumzimes.
Cienijamais komisar Potočnik,
Rakstu Jums, lai izteiktu savu atbalstu licencetajam vilku medibam Zviedrija.
Es apzinos, ka vairums zviedru atbalsta to, ka vinu valsti dzivo vilki. Tacu sim vairumam jaapzinas ari tas, ka vilkiem var but ari nopietna negativa ietekme uz lauku iedzivotaju mazakuma dzivesveidu.
Zviedrijas vilku populacijas nakotne ir atkariga no diviem faktoriem: atbalsta vietejo iedzivotaju vidu un uzlabota populacijas genetiska stavokla. Sie divi faktori ir savstarpeji loti ciesi saistiti.
Jaunu vilku parvietosana, lai risinatu tuvradniecibas (inbridinga) problemas, var tikt atbalstita vienigi tad, ja nacionala vilku aizsardzibas politika vienlaikus izrada padzilinatu izpratni par problemam, ko vilki sagada lauku apvidu iedzivotajiem. Viens no iedarbigakajiem veidiem, ka izradit sadu izpratni, ir atlaut limitetas vilku medibas. Tas stiprina lauku apvidu iedzivotaju ipasuma izjutu un uzmundrina vinus.
Vilku medibas balstas uz labakajiem pieejamajiem zinatniskajiem datiem, lai nodrosinatu to, ka tas nerada draudus vilku populacijai. Faktiski, pagajusa gada vilku medibas ir pat samazinajusas videjo populacijas inbridinga koeficientu. Nesen 2010. gada notikusas vilku medibas izverteja ari Eiropas Lielo pleseju Iniciativa, kas Eiropas Komisijas uzdevuma izstradaja vadlinijas lielo pleseju apsaimniekosanai. Saskana ar Iniciativas sledzienu, "musu viedoklis ir tads, ka medibas, kadas tas bijusas 2010. gada, var tikt pamatotas, nemot vera dazus atkapes kriterijus". Loti ceru, ka Jus nemsiet vera ari vinu uzrakstito.
Sogad Zviedrija nomeditie 20 vilki, tapat ka citas ES valstis pagajsgad legali nomeditie vilki, ir sagadajusi vilku apdzivotajos lauku apvidos dzivojosajiem cilvekiem problemas, kas apgrutina iespeju uzturet vinu lidzsinejo dzivesveidu. Ludzu, neatnemiet mums so iespeju.
Ar cienu,