Forums

Es domāju,ka pastāv noteiktas darba spēju pārbaužu normas katrai medību suņu šķirnei,kuras arī mums vajadzētu respektēt,ja sastāvam attiecīgajā biedrībā .Gadiem ilgi esam medījuši ar dažādām medību šķirnēm un nekad NEKĀDAS problēmas nav bijušas.Mazums gadās kad kāds suns iekož ruksim "pakaļā",gadās kad arī kuilis saplēš suni.Bet par tiem "apēstajiem" sivēniem tendenciozi jautājums tiek saasināts pēdējā laikā.Tie mednieki ,kas ir saistīti ar medību suņu audzēšanu zina ,ka visa šī jezga sākās ,jo LKF nevar samierināties ,ka LMKA nav viņu paspārnē.Uzskatu,ka medniekiem tādēļ nevajadzētu šķelties un pēc KĀDA iniciatīvas rakstīt visas šīs muļķības,vēlāk pašiem būs neērti.Esam medījuši ar suņiem,gan bez viņiem un viss ir bijis normāli, un ja arī ir bijušas kādas problēmas,tās jārisina civilizēti.

Guntis tu laikam neesi pietekos'i uzmanigi verois ekspertu darbu . Ja butu to darijs tad but zinais ka laikas un dzineisunus vertes'ana ats'k,ras ka diena un nakts. Bet citu valstu s'k'irnes javerte pec tas valsts vertes'anas aprakstiem.Tas pat nav apspriezams. Par sun,u ierobezos'anu. Mans viedoklis to jaatstai klubu zin,a .

Nu ko atkal visu vainu uzveļ LKF??? Kāds tam sakars ar LMKA un LKF savstarpējām attiecībām? Laiku skaitu vienā mastā savulaik ieteica ierobežot vēl M.Kalniņš!
Personīgi mans viedoklis- vajadzētu ierobežot lielo šķirņu suņu skaitu vienā mastā. Īskājaino šķirņu suņu (piemēram,takšu) skaits nebūtu jāierobežo.
Bardaks ir liels :(

Arnim - jauajums labs, bet es domaju ka lielai daļai interese ka notiek citas valstis ar šo jautajumu. Jo paskatoties neta
viena masta tiek ielaisti, teiksim, veseli suņu bari... varbut tur atļauts nu teiksim padsmit suņu viena masta? Es domaju ka varetu un vajadzetu ņemt piemeru no citam valstim, kur tadi jautajumi sen izstradati un varetu bišku apspriest un tad iet pie kopeja skaita.
Mana uztvere ta butu jadara ar visiem jautajumiem ja gribam medit ka visas normalas valstis, jo musu likumdošana ir novecojusi un daudz kas jamaina viennozimigi.

Mans taksis dzinējmedībās piedalās no 1 gadu vecuma un daudz kopā ar viņu esmu gājis par dzinēju. Biežāk ir bijis ka suņu ir par MAZ, un bieži vien mednieki , kam suņa nekad nav bijis, uzskata , ka suņi slikti izdzen mastu.
Uzskatu , ka ierobežot ar noteikumu spēku nevajag- jo tas cik optimāli suņu skaits mastā var noteikt tikai PĒC masta.
Platības un dzenamie mastu mums visiem ir atššķiŗīgi, un atšķirīgi ir arī suņu paradumi. Ir zināmi saimnieki, kas laikas speciāli ir apmācījuši uz sivēnu noturēšanas uz vietas- un saimnieks šo sivēnu "nomedī" izmantojot durkli..
Droši vien labākais , ir kad medību vadītājs PIRMS medībām, jau zin cik būs dzinēju ar kādiem suņiem.

Noteikti esmu pret šādu nostādni, ka ir jāizgudro kaut kāds mistisks suņu limits dzinējmedībās. Tam vienkārši šobrīd nav nekāda pamata. Lēmums cik un kādi suņi var tik izmantoti dzinējmedībās viennozīmīgi jāatstāj konkrētā medību kluba kompentencē. Tur ir ļoti daudzi faktori, kurus fiziski nav iespējams ietvert dažās likuma rindiņās. Piemēram, padomājam no tādas perspektīvas:
1. Dzinējmedibu teritoriālais izmērs (dzenam vienu vai varbūt 4 kvartālus)?
2. Suņu šķirnes - piekritīsiet, ka ir liela atšķirība starp to, ko mežā dara, piemēram, taksis un laika?
3. Konkrētā suņa vecums darba spēju līmenis un veids ir arī faktors. Ir ļoti liela starpība vai suns ir jauns, kas vēl mācās vai jau pieredzi uzkrājis strādājošs suns.
4. Suņu apmācības veids, kāds tiek piekopts konkrētajam sunim. Suni var audzināt ļoti dažādi, un tā uzvedība dzinējmedībās var ļoti atšķirties.
5. Laika apstākļi - ir ļoti liela starpība starp to, ko varētu un nevarētu darīt mežā ar suņiem, ja ir apstākļi bez sniega vai, piemēram ar dziļu sniegu.
6. Konkrētās meža platību īptanības. Ir liela starpība vai dzinējmedībās tiek medīts ūdeņainos purva apstākļos vai sausās jaunaudzēs.
Tie punkti ko es uzskatiīju ir tikai daži faktori, kas obligāti jāņem vērā, un tādu vispārēju suņu skaitu dzinējmedībās Latvijā, manuprāt, viennozīmīgi noteikt nav iespējams, un tas nav vajadzīgs. Vislabāk šos faktorus var izvērtēt katrs pats medību tiesību lietotājs atbilstoši izvērtējot konkrēto situāciju ar saviem suņiem, platībām, laikapstākļiem u.c. lietām.
Tapēc jau ir tāds demokrātisks apvienošanās veids kā „biedrība”, kas pamatojoties uz kopsapulces lēmumiem ir tiesīga izstrādāt savus iekšējās kārtības noteikumus atbilstoši situācijai.

Pilnīgi noteikti nē!
Pievienojos Mārča Rokjāņa teiktajam.

Nu jau sanāk diezgan smieklīgi, jo Arnis P. tikai uzdod jautājumus un daži ( aktīvākie ) foruma dalībnieki uzķeras kā mušas uz mušpapīra. Domāju, ka nākamais Arņa jautājums varētu būt par pašu mednieku skaita limitēšanu dzinējmedībās ! Tālu no tā vairs nav....
Pilnīgi piekrītu Mārcim R., jo kāda jēga no pilna meža ar nestrādājošiem vai tikai vaukšošiem "kvekšķiem", kuriem medības ir tikai izskraidīšanās pēc dzīves pilsētas dīvānos. To visu parasti regulē pats kolektīvs. Labāk ir viens, bet strādājošs, nevis daudz, bet nestrādājošie.
Un to, tā saucamo "kodēju", Latvijā jau nav nemaz tik daudz. Daba, t.i. kuļi, regulē viņu skaitu - agri vai vēlu paši uzrausies... Pie tam, kam man mastā suns, kura dēļ es nevaru izšaut pa medījumu, bet ar to sivēnu duršanu ir tā kā ir. Pamēģiniet, tad redzēsiet kā tas ir.

Principā, jau šis tiešām būtu medību vadītāja kompetences jautājums - pašsaprotama lieta. Bet tā kā ar šīm lietām tiek grēkots uz urrā, tad prasās regulējums. Bēdīgi, ja dēļ atseviškiem pārgudrajiem atkal jāsacūko normatīvie akti ar pašsaprotamu lietu regulējumiem. Un tā viņi kļūst arvien biezāki. :( 1935.gada Medību likums ir uz trim lapām. Bez jel kādiem MK noteikumiem un pielikumiem. Secinājumi?

Dmitrij, var jau būt ka arī neesmu pietiekoši labi vērojis un dzinējsuņus vērtē atsevišķi. Tāpēc man būtu lūgums norādīt kur var atrast nolikumu par dzinējsuņu vērtēšanu, man līdz šim tas neizdodas atrast.