Forums

Avīze raksta, ka par to liecina ne tikai viena no lielākajiem komercmedību organizētājiem — valsts mežu apsaimniekotāja valsts "Latvijas valsts meži" (LVM) struktūrvienības LVM Rekreācija un medības, bet arī Valsts meža dienesta dati par medību sezonā (rudenī–pavasarī) izsniegtajām atļaujām ārvalstu medniekiem medīt Latvijā. 2009./2010.gada medību sezonā Valsts meža dienests izsniedzis atļaujas 1097 ārvalstu viesmedniekiem, 2008./2009.gada sezonā tādas bija tikai 992, bet vēl iepriekš 980. Aptuveni pusei no visiem viesmedniekiem pakalpojumus ir sniegusi LVM Rekreācija un medības, kam ir 100 tūkstoši hektāru lielas medību platības. Turklāt medībās uz LVM dodoties arī mednieki no Latvijas – pērn 313, aizpērn tikai 281, 2008.gadā tādu bija 296.
"Pērn kalendārajā gadā medīt bija atbraukuši 440 ārvalstu viesmednieki, 2009.gadā – 412, bet 2008.gadā – 410, un arī šogad, neraugoties uz dažādiem apstākļiem, kas ietekmē medību norisi, prognozējam nelielu viesmednieku skaita pieaugumu," stāsīja LVM Rekreācija un medības direktors Egils Ozols.
Viņš atzina, ka visvairāk viesmednieku šobrīd brauc no Spānijas un Dānijas, ir arī mednieki no medījamiem zvēriem un putniem daudzkārt bagātākās Krievijas un pat no Tuvo Austrumu valstīm. Latvijas valsts mežos medīt brauc arī Austrijas, Francijas, Itālijas, Zviedrijas un citu valstu mednieki. Šobrīd samērā maz viesmednieku ir no Vācijas. Vāciešiem patīk medībās doties ar auto, un līdz ar to šīs valsts viesmednieki biežāk medī Ungārijā, Polijā vai Čehijā, jo Latvija ir samērā patālu, un nokļūšanai līdz mūsu valstij ir jāizmanto lidmašīna, skaidroja Ozols.
Reklāma
Viņš minēja, ka, piemēram, Latvijā un Lielbritānijā medību cena var atšķirties pat divas reizes un vairāk. "Te ir runa par servisa līmeni, jo Lielbritānijā, piemēram, dzīvošana ir medību pilīs ar viskija degustāciju vakarā, taču Latvijā tāds ekstra serviss netiek piedāvāts," skaidroja LVM pārstāvis. Pēc viņa teiktā, nereti viesmednieki apceļo Latviju, kā arī vēlas labu servisu un atpūsties. Turklāt Latvijai ir trumpis, kāda nav, piemēram, Polijai vai Lietuvai – aļņu medības.
Tiesa gan, Latvija zaudē Igaunijai, nemaz nerunājot par Krieviju, kur tiek piedāvātas lāču medības. "Krievijā ir iespējas medīt arī medņus un rubeņus, bet Latvijā medņu medības ir liegtas," teica Ozols.
Viņš sacīja, ka cenu piedāvājums viesmedniekiem organizēts tā, lai izdevīgāk būtu braukt lielākam draugu kolektīvam, piemēram, gaides medībās — mednieku grupai vairāk par diviem cilvēkiem, bet dzinējmedībās — grupām, kuras lielākas par 12 cilvēkiem.
Skarbā pagājusī ziema ir piespiedusi atcelt ieplānotās dzinējmedības janvārī, jo ļoti biezā sniega un aukstās ziemas dēļ cietusi stirnu populācija. Tāpēc šā gada jūnijā tika atceltas stirnu āžu medības. "Viss minētais un vēl arī tas, ka šogad pārstājam medīt medņus, ietekmēs gan uzņemto viesmednieku skaitu, gan arī ienākumus," norādīja Ozols.
Viņš gan atzina, ka, neraugoties uz pasaules ekonomisko krīzi 2009. un 2010.gadā, LVM nav samazinājusi viesmednieku pakalpojumu cenrādi. "Eiropā nebija novērots medību pakalpojumu cenu kritums, tāds bija vienīgi Āfrikā, drīzāk jāsecina, ka neesam cenas palielinājuši, kā tas notika līdz 2009.gadam," klāstīja Ozols un piebilda, ka medību pakalpojumi ir rentabls bizness, jo, piemēram, pērn pie 295,8 tūkstošu latu tēriņiem, ieņēmumi bijuši nedaudz vairāk par 330 tūkstošiem latu

Necik ilgi, tu skaties, mednieki savairojuši zvērus, sacēluši mājas, pirtis un torņus, no ārzemniekiem plēš lielo latu.

Kamēr viņu nenokaitina ar visādiem biznesa projektiem

Tā ka ja gribat medīt vēl kādu laiku kā līdz šim, lieciet biznesam mieru.