Forums

Nu, ko te vēl piebilst - labi, ka latvijas vaboļu biedrība nestāv kā mūris pie kartupeļu lauka un neprotestē pret koloradovambuļu tiesību ierobežošanu un nepieprasa ierīkot liegumu katra lauka teritorijā. :D Sviests! Ta būtu ornitologi ne tikai aizstāvējuši un bezjēgā vairojuši, bet veikuši praktisku darbu - barojuši no rokas gulbjus, ķēruši lielos tārpus priekš stārķiem un audzējuši zivis priekš jūraskraukļiem - lai mazinātu slodzi medību un zivju resursiem. Citādi jau baigi gudrie - na haļavu uz citu rēķina tik aizsargāt, vairot rīmas, taisīt liegumus un paši tēlot svētos un aplikt citus.

P.S. Organiski nepanesu tos liekuļus! Atvainojos tiem atsevišķiem sakarīgajiem, bet šai gadījumā jāsaka, ka darvas mucu medus karote neielabos. :(

Pētīt gulbju ietekmi uz pīlēm ir tas pats, kas pētīt, vai ola saplīsīs, ja sviedīsto pret mūri. Jau no 1976.g. Vācijas Demokrātiskā Republikā, atšaujot regulēja paugurknābju gulbju skaitu. Par gulbju negatīvo ietekmi uz pīļu skaitu sen šaubu nav, jo tie liedz pīlēm visbūtiskāko-vietu,kur perēt, resp. vairoties. Šodien medniecības superproblēma ir visu sugu plēsēju un citu dzīvnieku populācijas, kas negatīvi ietekmē medību dzxīvnieku populācijas. Šim darbam jāveltī ,,pēdējā mednieka kapeika,,.

Par dažāda veida liegumiem:
Salīdzinot ar noplicināto Eiropu, visa mūsu Latvijas teritorija ir salīdzinoši neskarta
un mēs esam viens milzīgs, vērtīgs biotops.
Par ES, dažādu fondu līdzekļiem, dažādas mūsu sabiedriskās organizācijas,
kā arī valsts institūcijas, piedaloties ar savu simbolisko līdzfinansējumu,
veic vides un sugu monitoringu, dažādus pētījumus.
Protams tiek pētīts tur, kur kaut kas vērtīgs aug, rāpo, lido.
Pat uz Preses nama betona jumta.;-)
Kur rāpo, staigā un lido - esam arī mēs, mednieki.
Šādus pētījumus protams veic jau esošs vides speciālists, vai tikai topošs - kā bakalaura vai maģistra darbu.
Speciālists papildus, pie valsts apmaksātas algas, saņem arī pētījuma līgumnaudu,
jaunais censonis to pašu, plus izglītības dokumentu.
Par citu, ne tikai mednieku, interesēm varam aizmirst, arī augstāk minētie grib labāk ēst, dzīvot.
Protams, katrs pētījums noslēdzas ar kaut kādu rezultātu, parasti kaut kas vērtīgs tiek un ir atrasts,
kāda suga, vai puķīte attiecīgā areālā, biotopā ir apdraudēta,
jo tādēļ jau pētījums - atrast apdraudējumus, un galvenais - izpildīt ES direktīvas.
( Piemēram - NATURA 2000 teritorijām ir noteikts kopējais minimālo hektāru skaits kādam jābūt !!! ???
Tas nekas, ka Tu kā zemes īpašnieks, nevarēsi iziet savā pagalmā pie ābeles pačurāt, jo tur aug kaut kas aizsargājams.)
Kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem valsts nemaksā.
Un viss rezultējas vienīgā iespējamā, loģiskā nobeigumā - kaut kāda veida liegumā.
Tāda ir tā virtuve,
finansējums ir, tikai ir jāpanāk, ka tiek pētītas problēmas kas skar vairums sabiedrības,
kādu tautsaimniecības nozari.
Pašlaik šie pētījumi ir tikai atsevišķu personu grupu interesēs,
kā papildus, ātras peļņas avots, jo pētījumi ir vienpusēji,
bez uzlikto liegumu analīzes par ietekmi uz tautsaimniecību.
Paldies par uzmanību,
ULDIS,
Vides Zin. Maģistrs

Jā, tam es piekrītu. Mana draudzene veica pētījumus zin.darbam, gan citā jomā, bet tur jau bija tā fiška, ka senāk negatīvs rezultāts pētījumā arī skaitījās rezultāts, piemēram, pētījums skaitījās labi veikts, ja tajā tika konstatēts, ka pētāmā faktora ietekme ir niecīga, tagad kaut kas IR JĀATROD, vienalga kā, lai pētījums skaitītos veikts.

Te tikai VIENAS organizācijas mājas lapā ir projekti un pētījumi
par tikai aptuveni nieka 10.000 000 Ls.http://www.daba.gov.lv/public/...
Visi šie ES fondi finansē kaut vai pašas vella mātes dzīves apstākļu izpēti,
tikai ir kādam, kā organizācijai, kā juridiskai personai, profesionāli jāuzraksta projekta pieteikums.
Dabas pētnieki ir uz to pieteikumu taisīšanu profesionāli piesituši roku,
pētījumi un projekti iet vaļā uz urrrāāā.
Piķis grozās NENORMĀLAIS !!!

Jā, fondi ir laba lieta, tikai, viņus ne vienmēr iedod tādēļ, ka projekts ir labs un pamatots. Ar muguras smadzenēm tāda sajūta, ka tur ir vēl kādi buramvārdi vajadzīgi, lai pie viņiem tiktu...
Interesanti dažiem, otrajā lapā, viedokļi. Sanāk, ka problēmas risināšanai pietiek ar to, ka kaut kur kaut kas kaut ko zina [pie kam fakti kolekcionāti pirms kādiem 30 gadiem, tomēr citos, no mūsu apstāķļiem, atšķirīgos apstākļos], vai arī vienkārši tādēļ, ka mēs to redzam. Pamatojoties uz šādiem argumentiem, ierēdņi skries uz pakaļkājām un mainīs normatīvos aktus...
Vai nevēlaties praksē pamēģināt kādu likumdošanas inciatīvu realizēt ar šādu argumentāciju? :))
PS. Garosa kungs - Jūs man zvanījāt marta sākumā un teicāt, ka vilki noēdīs visus medījamos zvērus un šajā (2011./2012.gada) medību sezonā nebūs ko medīt, pārnadži Latvijā būšot izbeigušies.
Kā šodien var pārliecināties dabā - zvēri joprojām ir un pašreiz jau sāk postīt lauksaimniecības kultūras. Attiecīgi, jāsecina, ka īsti reāls un korekts novērtējums situācijai Jums nebija. Varbūt tieši tādēļ ir nepieciešams veikt nopietnus pētījumus, lai atšķirtu, kad viedoklis un argumenti ir pamatoti ar faktiem un kad ar emocionālu subjektīvismu, sauktu arī par diletantismu.

Arni, par diletantismu +1. Starp citu, arī Tu pirms kāda laika gribēji likvidēt visas cūkas Daugavas kreisajā krastā, lai cūku mēri apturētu :D

Treknajos gados diletantisms ienāca burtiski katrā nozarē, jo naudas apjoms bija tāds, ka nebija laika domāt, galvenais bija - cik paspēs! Manuprāt, pēdējais laiks atgriezties pie termina profesionālisms un zināšanas!

Jēkab - lūdzu konkrētu citātu, kur es esmu piedāvājis likvidēt VISAS cūkas? C'mon, kas tas par sviestu?