Forums

Protams, atkal esam novirzījušies no tēmas - līgumiem.
Ja iet runa par optimālāko modeli, tad jāņem vērā katras medījamās sugas, kā arī medību iecirkņa īpatnības (mežainums, dzīvnieku populāciju blīvumi, lauksaimnieciskā aktivitāte, postījumu riski laikā un telpā, un veselu čupu citu būtisku faktoru, ieskaitot pašu kolektīva biedru kvalifikāciju, kā arī lojalitāti pret uzstādītajiem apsaimniekošanas mērķiem un kolektīva iekšējiem lēmumiem - cik nojaušu, Aigaram vislielākā baža tieši par šo. :)).
Ivars jau neaicina uz pilnīgu anarhiju, kad katrs kolektīva biedrs rīkojas absolūti pēc sava prāta un medī kad grib, ko grib, kā grib un cik grib - medības tiek pieteiktas atbildīgajai personai, ja ir nepieciešamība kaut kur pievērst uzmanību vairāk, tad droši vien tas tiek respektēts, utt.
Ir mednieku formējumi, kuri dzinējmedības nerīko vispār. Ir tādi, kuri iecirkni noreģistrē un nemedī nemaz. Ir tādi, kuri individuālo medību laikā realizē 2/3 medību atļauju, jo primāri apmedī potenciālās postījumu vietas (nevis kur ērtāk piebraukt) un otrāmkārtām spiež uz selekciju - trofejniekus medī tikai tajos periodos un tādos apstākļos, kad ir iespējams objektīvi novērtēt trofejas nesēju. Vienkāršiem vārdiem runājot - nešauj stirnāzi dzinējmedības, kad ragi nomesti.
Tā kā variantu ir daudz, ne visi ir slikti. Svarīgākais ir izpildījums.

Lauksaimniecība tāpat kā jebkura uzņēmjdarbības forma ir lai gūtu peļnu un kā jau jebkādā uzņēmējdarbībā pastāv biznesa riski, vai tie būtu laika apstākļi, vai zvēru invāzija uz labības laukiem tie ir un paliek riski ar kuriem ir jareiķinās. Ja mēnesi līs lietus un nopludinās visus laukus un razā aizies d...ā, kas būs vainīgs - lietus, notekgrāvji, zema vieta laukam, visi tie ir un būs faktori, kas ietekmēs iespejamo peļņu. Ir vienīgi diskutējams jautājums par zvēru blīvumu noteiktajā iecirknī un zvēru uzskaites datu pareizība. Kautgan ja paanalizē kur zvēri uzturas pilnbrieda periodā, kur rudenī un kur ziemā, tad saproti, ka attālumi ir diezgan lieli ko zvēri nostaigā barības meklējumos.

.../medību sezona man dalās divos posmos- individuālās medības un kolektīvās medības./-nu redzi Ivar-A man cits sadalījums(un es domāju tāds ir lielākajai daļai mednieku LV) individuali medī no 01.04. .... līdz 31.03. .... ,tikai ir periods no 01.10.-31.01. kad medībās var izmantot dzinejus.....ja tas "individuāli" iekļaujas KOPĒJĀ KOLEKTĪVA MEDĪBU STRATĒĢIJĀ, TAD TO ES ARĪ SAUCU KOLEKTĪVAJĀM GAIDES MEDĪBĀM ,un nav tik svarīgi vai konkrētajās medībās piedalās viens,pieci vai desmit kolektīva biedru. . Ja tā ir,tad viss kārtībā.Es domāju Tev ir viss kārtībā,bet daudz kur tā nav,un tieši šie "individuālisti" ir sagrāvuši dauzus medību formējumus, stādot savas individuālās vēlmes un iespējas augstāk par mednieku formējuma kopējām.... un tad arī sākas mednieku formējumu platību sadale, kas izpaužas līgumu pārslēgšanā.Tā kā Juri viss ir savstarpēji saistīts.
Sarkanās līnijas nedarbosies nemainot Civillikumu.Cik saprotu, to neviens netaisās darīt.T Ā T A D divu medību formējumu "džentelmeņu" vienošanās, būs saistoša tikai šiem diviem "džentelmeņiem" un vienmēr pastāvēs risks,ka var parādīties trešais "džentelmenis"....un ceturtais "džen.......

Pilnigs ku-ku
[youtube::6y8_SBDDMBg&feature=player_embedded#!]

Zemnieki nevēlas sadarboties! Tas čalis ir sapīpājies sūdīgu zāli! Nevis zemnieks nevēlas sadarboties, bet mednieku kolektīvā lielākais mednieku īpatsvars vēlas kolektīva platībās lielu dzīvnieku blīvumu! Nu kas gan tās par dzinējmedībām-ja man nav bijusi kārtīga atpūta-nav nošauti (personīgi)vismaz četri mežacūči! Lūk tā domājošu mednieku dēļ ir un būs problēmas!

Var nošaut četrus cūčus dienā un tai pašā laikā sadzīvot ar zemniekiem. Mednieku kolektīva lēmējvaras meistarības jautājums. Protams, pie nosacījuma, ka kāds no zemes īpašniekim nav ar īpatnībām un kāda no pusēm tendēta uz kašķi dēļ kādām domstarpībām Čingizhana laikos ...

Lai visas puses būtu apmierinātas dzinējmedības būtu jāsāk ar 1 augustu izmantojot jaunajā likumā noteiktos diplomētos zemā auguma laizītājsuņus(rejēji un kodēji dēļ savas agresivitātes pie diplomiem netiks).

Manuprāt vajadzētu iedziļināties būtībā - līgums par medību TIESĪBU nodošanu, jaatbild uz jautājumu - tiesību nodošana un līgums. Līgums dod tiesības, bet nodošana - tiesības lietot. Ja runājam par medību iecirkņiem, kādiem tiem ir jabūt, cik lieliem lai varētu normali šīs tiesības izmantot. Vai ir medību iecirknis, vai medību ierīcības plāns valsts mērogā, kur normāli var veikt medību saaimniecības pamatuzdevumus, vai sacirsti mazi ieciknīši ar maziem baroniņiem, kas tur dara velns zini ko.
Jautājumu ir ļoti daudz, bet atbilžu gan nē.
Ko darīt ar tiem apgabaliem kur nav to līgumu, kur meža zvēri dzīvo, bet baroties iet tur kur ir tas līgums ar lauksaimnieku, kas protams ir un būs neapmierināts ar mednieku aktivitātēm , jo re tie tak noēd manu biznesu un attiecīgi naudu. Kas vainīgs, protams ka mednieks, bet valsts ierēdniecība NĒ. Strukturāli medību līgumu būtība nav pareiza, jo tā neaptver visu meža zvēru dzīvošanai liederīgo platību. Kapēc neaptver - tapēc, ka likums nosaka tādu medību ligumakārtību, nevis vienlaidu medība iecirni.

Pats sūd.... šajos likumos ir tas ka nav strikntu noteikumu. Jo redziet katrs sevis pašlepnais mednieks vēlas būt lielais saimnieks savās medību platībās un līdz ar to ir problēmas gan ar robežām, gan ar līgumiem un vispār pats medību process nekāds. Ja būtu min platība vismaz 1000 ha tad uzreiz ļoti daudz atkristu lielo gribētāju veidot savus kolektīvus, otrs lai nebūtu pretnziju ka lūk mums ir parakstīts 90% līgumu, bet pārejos zemes īpašniekus loģiski ka nereāli atrast, tad pie tāda līgumu skaita % un pie noteikuma ka šie te neparakstītie gabali atrodas medību platību iekšienē, nevis robežas, tad tās automātiski pievienot arī tur uzskaitītos dzīvniekus un nedalīt tad ar neparkstītiem līgumiem % bet gan ja uzksaitīts 100 rukši ,un ja medīšanai tiek doti 80% tad arī lai dotu tā!!
Par to kā ietekmē medību saimniecību lielie kolektīvi un sadrumstalotie mazie kolektīvi, kaur kut netā var pameklēt ir veikta izpēte un analīzē kā tas ko ietekmē. Un tur bija apdrakstīts tā ka pie mazāko platību skaita, kolektīvi norāda dauz lielāku dzīvnieku skaitu nekā ja uz tās platības medītos 1 liels kolektīvs un ka katrs pārbaro tos dzīvniekus, bet reāli pārbarošans dēl notiek lielāki postījumi nekā ja atkal būtu viens liels kolektīvs.

Jautājums bišķi ne pa tēmu bet tomēr: kā tur īsti ir ar to līgumu slēgšanu par medību tiesību nododšanu ar tiem īpašniekiem kuri nekā nereaģē uz aicinājumu slēgt līgumu- ne līgumu paraksta, ne arī atteic to parakstīt? Domāju, ka katrs mednieku kolektīvs ir sastapies ar līdzīgu situāciju. Mums ir izveidojusies situācija kad beidzot esam sadzinuši rokā viena ļoti svarīga meža gabala īpašnieku, bet viņņs uz mūsu vēstulēm nereaģē- saņem ierakstītu vēstuli, bet atbildi nesniedz nekādu- ne paraksta līgumu, ne arī atsaka to darīt. Varbūt kāds ir mēģinājis mezniecībā reģistrēt platību piemērojot civillikuma pantu par piekrišsanu klusējot (CL.1428p)? Padalieties pieredzē...