Kāda sagadīšanās :)
Vakardien izdomāju pirmo reizi šajā sezonā aiziet uz bebriem - medības beidzās nesākoties. Pļāvā (gar kuru tek upīte, kurā izraudzītas bebru medības) stāvēja ļoti liels mežakuilis........hmmm...pieliekot binokli tam paredzētajā vietā - bilde pavērsās daudz savādāka - liels lācis (~100 - 120m attālumā, plkst.20.00)! Tā apmēram nepilnas divas minūtes viņš mielojās ar āboliņu upes malā.
Papildus informācijai - ar vārdu liels es domāju tā tiešajā nozīmē (piemēram, galva un vēl dažas vietas lācim jau bija pietiekoši sirmas...). Starp citu - nav kaut kur izbēdzis maza lieluma grizli? :)
Redzot tādu skatu (turklāt salīdzinoši tik ilgu laiku) - mani pārņēma patiesa cieņa un respekts pret šo dzīvnieku. Lieki piebilst, ka bebru medības beidzās nesākoties :)
Tas Smiltenes novada, Variņu pagastā.
A tam žogam takš jābūt tādam, pēc plāna koncepta, ka tur pāri tikai suķi netiek :) citi dzīvnieki, ieskaitot kontrabasistus tātad, pāri tiks :)
Bet par lāčiem - cilvēki mums ir tik neaptēsti, ka lāču skaitam pieaugot, jo īpaši lāceņu ar mazajiem, līdz nelaimes gadījumam nebūs ilgi jāgaida. Jo ko darīs tipisks pamuļķis/-e, kas dabu parasti vēro pa TV vai auto lodziņu un kas, piemēram, ogojot, ieraudzīs mazu lācēnu? Pareizi, ies klāt "glābt", tāpat kā "glābj" mazus ronīšus, stirnēnus, zaķēnus, lūsēnus, pūčulēnus...un droši vien šeit nevienam nav jāstāsta, kādas tādai rīcībai droši vien būs sekas lāču gadījumā.
Bez tam, es uzskatu, ka tas ir pilnīgi un galīgi garām, ka pašreiz veidojas dzīvnieku potenciāli bīstamu populācijas, kuras nebaidās no cilvēka - īpaši bīstamas ir meža cūkas, jo viņas reāli var nograuzt mazu bērnu! Gadsimtiem ilgi dzīvnieki cilvēku ir respektējuši, bet nu šis respekts zūd, vilki apēd suni mājas pagalmā, saimnieka klātbūtnē, lūši lien šķūnī, meža cūkas dzīvo pilsētā, nu arī lāči...ko mēs varam darīt un kas mums ir obligāti jādara - savus tuviniekus izglītojam par šiem jautājumiem, lai nonākot kritiskā situācijā viņi nerīkotos muļķīgi.
Rudens nāk ar lieliem soļiem! Pats zinu daudzus Rīdziniekus, kas gaida rudeni, lai ņemtu atvaļinājumus ar ģimenēm un braukātu pa Latviju sēņot, ogot un atpūsties!
Nevis tirgot sēnes, ogas, bet tieši atpūsties, pastaigāties un sataisīt "hipsterīgus" meža velšu krājumus ziemai! Man sāk palikt nedaudz bail par tādiem tūristiem! Jo risks briest, ja ne šogad tad nākamgad kaut kādi sūdi būs, saistībā tieši ar lāčiem!
nu jā, čangaļu variants ar maseni vairs cauri neiet. uz bebriem jāņem ne mazāks par 7mm rem mag vai arī gludā gadījumā - vienā sobrā renki, bet otrā lode.
Katram meža apmeklētājam ieteicamais džentelmeņa komplekts: .357 mag double action revolveris (ar garu stobru) aiz jostas un mačete :)
Bet, ja nopietni, man arī ir tāds čujs, ka robeža, kad kaut kas notiks, ir tuvu. Nu nemāk mūsu cilvēki uzvesties mežā saskarsmē ar tik bīstamu dzīvnieku kā lācis.
Lāča gadījumā būs/paliks pēdas. Tur kā reizi varēs konstatēt, ja vien notikums nenotiks "Amazonas mūžamežos", piemēram, Lubāna ezera apkārtnē un vēl pāris tādās savdabīgās vietās, kur cilvēks ir reta parādība.
Vakardien izdomāju pirmo reizi šajā sezonā aiziet uz bebriem - medības beidzās nesākoties. Pļāvā (gar kuru tek upīte, kurā izraudzītas bebru medības) stāvēja ļoti liels mežakuilis........hmmm...pieliekot binokli tam paredzētajā vietā - bilde pavērsās daudz savādāka - liels lācis (~100 - 120m attālumā, plkst.20.00)! Tā apmēram nepilnas divas minūtes viņš mielojās ar āboliņu upes malā.
Papildus informācijai - ar vārdu liels es domāju tā tiešajā nozīmē (piemēram, galva un vēl dažas vietas lācim jau bija pietiekoši sirmas...). Starp citu - nav kaut kur izbēdzis maza lieluma grizli? :)
Redzot tādu skatu (turklāt salīdzinoši tik ilgu laiku) - mani pārņēma patiesa cieņa un respekts pret šo dzīvnieku. Lieki piebilst, ka bebru medības beidzās nesākoties :)
Tas Smiltenes novada, Variņu pagastā.
Bet par lāčiem - cilvēki mums ir tik neaptēsti, ka lāču skaitam pieaugot, jo īpaši lāceņu ar mazajiem, līdz nelaimes gadījumam nebūs ilgi jāgaida. Jo ko darīs tipisks pamuļķis/-e, kas dabu parasti vēro pa TV vai auto lodziņu un kas, piemēram, ogojot, ieraudzīs mazu lācēnu? Pareizi, ies klāt "glābt", tāpat kā "glābj" mazus ronīšus, stirnēnus, zaķēnus, lūsēnus, pūčulēnus...un droši vien šeit nevienam nav jāstāsta, kādas tādai rīcībai droši vien būs sekas lāču gadījumā.
Bez tam, es uzskatu, ka tas ir pilnīgi un galīgi garām, ka pašreiz veidojas dzīvnieku potenciāli bīstamu populācijas, kuras nebaidās no cilvēka - īpaši bīstamas ir meža cūkas, jo viņas reāli var nograuzt mazu bērnu! Gadsimtiem ilgi dzīvnieki cilvēku ir respektējuši, bet nu šis respekts zūd, vilki apēd suni mājas pagalmā, saimnieka klātbūtnē, lūši lien šķūnī, meža cūkas dzīvo pilsētā, nu arī lāči...ko mēs varam darīt un kas mums ir obligāti jādara - savus tuviniekus izglītojam par šiem jautājumiem, lai nonākot kritiskā situācijā viņi nerīkotos muļķīgi.
Kaut gan vakardienas ķepainis bija mans birmais lācis Latvijā, kuru redzēju savvaļā.
Nevis tirgot sēnes, ogas, bet tieši atpūsties, pastaigāties un sataisīt "hipsterīgus" meža velšu krājumus ziemai! Man sāk palikt nedaudz bail par tādiem tūristiem! Jo risks briest, ja ne šogad tad nākamgad kaut kādi sūdi būs, saistībā tieši ar lāčiem!
Bet, ja nopietni, man arī ir tāds čujs, ka robeža, kad kaut kas notiks, ir tuvu. Nu nemāk mūsu cilvēki uzvesties mežā saskarsmē ar tik bīstamu dzīvnieku kā lācis.