Forums

Mans ierosinājums būtu paņemt nedaudz pieredzi no Vācu zemes. Un tieši ko jau piemin Guntars! Bija saruna ar vienu vācu mednieku un par medību platību līgumiem. Cik nopratu ta viņiem darbojas likums, ka ja medību biedrībai ir saslēgti līgumi un pa vidu iecirknī ir platības kuras nav noslēgts līgums, tad īpašnieks nedrīkst atteikt medniekiem slēgt līgumu. Izņēmums ja paltības ir uz robežas ar citu kolektīvu, bet tad arī cik sapratu ir jāizvēlas viens vai otrs. Nu kaut kā tā! Īsi runājot cilvēks vairs nevar atrunāties bet viņam ir jāslēdz ar tā apgabala mednieku kolektīvu līgums! kā tas likums darbojas smalkāk nezinu!

Maksim - tā jau ir brīvās gribas liegšana..

Maksimam taisnība, šāda norma ir obligāti jāiekļauj, brīvās gribas liegšana sabiedriskā labuma vārdā ir attaisnojama.

Būs grūti ar to ierobežošanu. Ja pareizi atceros, tad arī vietējā presē bija raksts, ka viens vācu negaļas ēdājs bija izdomājis, ka zvēri jāsaudzē un aizliedza medības savās platībās, pie kam vinnēja Eiropas Savienības tiesā...Bet vācieši šo jautājumu atrisināji ļoti vienkārši, džekam piestādīja rēķinu par viņa zoodārza lopu nodarīto kaitējumu apkārtējām saimiecībām, ja sanāks laiks un vēlme pameklēšu datorā to spriedumu:)

Maksim!.... Izņēmums ja paltības ir uz robežas ar citu kolektīvu.... Kā tas palīdzēs, piem. Kandavas novadā, kur ir ~10 MK un ap katru ir robežgabali? Viduču tukšu ta nav!? Vēl jābūt klauzulai par sadarbības līgumiem starp MK, lai uz nenoslēgtajiem līgumiem neattiektos robežnosacījumi.

Pēc manām domām ,ja pagasta teritorijā ir vietējais mednieku klubs un vairāk kā puse no zemes īpašniekiem ir apmierināti ar mednieku darbību ,tad vajadzētu pārejām platībām arī pievienoties automātiski pie esošā mednieku kluba apmedījamām platībām,lai nebūtu šitā , atsevišķšs zemnieks kam pieder 4ha mežš atrodas apmedītajām platībām pa vidu ar visu savu zemi un mežu ,viņš līgumu neslēdz (gaida likuma izmaiņas lai varētu pats un vēl KADS medīt)atrunājoties ka negrib ka šauj zvēriņus vai vēl kātur ,tai pašā laikā citiem pagasta medniekiem un vissaziņas portālos sūdzās ka zvēru tik daudz ka jalikvidē laksaimniecība neatmaksājas neko audzēt visu noēd izrok.Situācija tāda viņš nelaiž medīt zvēri viņa zemē jūtas netraucēti dzīvo viņa mežā un iet arī uz kaimiņu zemēm kur drīkst medīt ,te tad sākas nevis medības ,bet darbs katru vakaru ,jo rukši nav muļķi pāris nokrīt vakarā sāk pa nakti iet, dabon pa nakti iet no rīta ,ticiet man tas ir ARPRāC dēļ džiem zemniekiem .Un pareizākais būtu pie velna visus platību nomas līgumus, noslēdz līgumu ka kolektīvs apņemas apmedīt nenodarot zaudējumus īpašumam (ir dzirdēts ka izbraukā laukus ).

īpašumtiesību aprobežošana ir leģimitīva tikai pie nosacījuma ja sabiedriskais labums no tā ir lielāks nekā īpašumtiesību aizskārums. Lai to varētu izdarīt ir jābūt atsevišķam likumam , to nosaska arī satversmes 105. pants.- " Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
No šī panta secināms ka ir vajadzīgs atsevišķs likums kurš nosaka kārtību kādos gadījumos sabiedriskais labums ir leģimitīvs, cik zinu Latvijā šāda likuma nav (tāds ir vācijā piemēram un anglijā). Medību likumā un citās speciālās normās nevar ietvert pilnīgu definājumu kas ir sabiedrioskais labums ja nav likuma kas to nosaka.

Nu kā jau teicu bija saruna un aprakstīju tik cik zinu! Par tām robežām smalki nezinu kā viņi nosak utt, bet uzskatu, kā jau Atons jautā un iesaka, ka jābūt kaut kādām nospraustām robežām. Pašlaik daudziem kolektīviem ir savstarpējie līgumi, kur atrunāti ir robežas nepārkāpšana principi un visāda veida sadarbība. Tur domāju ka nav problēma. Lielākā problēma, kad kašķējas kolektīvi vai vēl trakāk sašķeļas. Tur jābūt kaut kādai likuma regulai, kas tomēr kaut kādā veidā regulē šos jautājumus. Laurim kā juristam būs vieglāk korekti un gramatiski pareizi nodifinēt kā tas varētu skanēt!

Nu tā viš īsti nav...
Vācijas, Austrijas un vēl dažu vecās Eiropas zemju gadījumā funkcionē sekojoša sistēma.
1. Medību iecirkni var (untas ir obligāti jādara) reģistrēt tikai zemes īpašnieks, vai īpašnieku apvienība.
2. Īpašnieku apvienība reģistrēto medību iecirkni izmanto pati, vai var iznomāt medību tiesības tālāk (medņieku klubam, privātpersonai utt)
3. Medību iecirkņa maksimālais izmērs ir ierobežots (lielākoties ar 1000 hektāriem)
4. Medību iecirkņi apvienojās lielākās organizācijās (Hegering, vai līdzīgās (Hegegemeinschaft)) kuras organizē kopīgu medību saimniecību savā teritorijā (selektīvās medības, ect)
5. Vācijā,kā jau federālā zemē spēkā ir Bundesjagdgesetz (federālais medību likums) un Laender Jagdgesetz (zemju medību likumi) kuri var būt un ir atšķirīgi.
6. Nav taisnība ka zemes īpašnieks nevar atteikties no medībām uz savas zemes. Šobrīd attiecībā uz Vāciju ir stājušies spēkā vairāki Eiropas cilvēktiesību tiesas spriedumi, kas atļauj zemes īašniekam pilnībā aizliegt medības uz sev piederošas zemes izejot no savas ētiskās pārliecības!!!!
Tas nu īsumā būtu galvenais... Jāsaprot, ka lielākā atšķirība ir tieši zemes īpašnieku pilnvērtīgā iesaistīšanā procesā, kas Eiropā īpašniekam ir obligāta!!!

Kā jau rakstīju iepriekš - medību tiesības ir tik specifiskas, ka kopējais labums, attiecībā pret indivīda tiesību ierobežošanu, ir pierādāms. Taču vēlreiz - ļaujam praksē darboties jaunajam regulējumam, manuprāt instrumentu ir pietiekoši daudz, kā tos, kas negrib vai nevar, tomēr piespiest "Dzimteni mīlēt".