Par to indi laba doma. Skartajās teritorijās tas palīdzētu, jo pizģets būs taka tā. Mednieki nespēs izmedīt vajadzīgo skaitu, tur nelīdzēs ja maksās arī 1000 eur.
Un kur to indi tagad - uz laukiem špricēt? Manuprāt mednieki spēj gan - tikai negrib. Bizonus ar salīdzinoši primitīviem verķiem izmedīja pāris gados! Bebrus arī - ja medī, tad pienāk brīdis, kad jāsāk taupīt, pie kam - jebkurā vietā. Cūkas var izmedīt, vajag tikai medīt, nevis sēdēt netā!
Stulbums kaut kāds.... Kad nebija mēris, tad milzums mednieku kaut ko taupīja un barotāvās izgāza tonnas ar barību, lai būtu populācija kā gaļas veikalā... Tagad, kad uguns pakulās , tad pieprasa izšaušanu. Nu it kā viss loģiski, bet organizācija nullei. Mednieki praktiski tikai gaida ko teiks augšgals, bet tie ārsti paši nezin ko dara...
Vispār mūsdienās ir liela problēma ar to, kad vairums cilvēku vispār paši nesaprot ko viņi dara.
Krišjāni!
Viena lieta taupīja un gāza tonnām graudu barotavā, otra lieta ka neticēja ka mēris sāka savu melno darbu, un naivi domāja ka saceltā trauksme ir kārtejais fufelis. Diemžel laiks parādīja savu un tagad ir tā ka neviens jau nezina cik talu tas mēris ir aizgajis no mums zināmās karantīnas zonas. Jo reālos datus uzzināsim tikai tad kad saksies sēņu sezona un kad sēņotāji ziņos par kritušajiem lopiem dziļi purvos un mežos. Jo tagad it īpaši kad graudi ir pilngatavībā visi mednieki sēž uz laukiem un par to kas notiek meža vai purva vidienē neviens pat nezina.
Kamēr nevienu tas neskāra tikmēr visi gudrojās, tagad kad tas klūst gandrīz vai par visas Latvijas problēmu tikai tagad neliela daļa sak apjēgt situācijas nopietnību un problēmu. Bet diemžel liela daļa ir un būs tādu kas vienalga netic ka tāda problēma eksistē un nedara neko lai situāciju labotu vai palīdzētu to glābt!
Medību stāžs: 4+ gadi dzinejs un mednieks kops 2010
Aprīkojums: Blaser 93, IZH-27
29.07.2014. 10:30
Labrīt,
Lasot komentārus man rodas jautājums: respektīvi, visur paradās informācija ka ACM ir ar loti lielu mirstību % (kaut kas ap 90%). Teorētiski tas nozīme, ka no 10 cūkām (un ari mēž cūkām ) izdzīvos tik viena. Ja mednieki cītīgi medīs mēž cūkās – cik liela ir iespiejamiba, ka mēs atšausim ari tos „pēdējos „, kuriem ir imunitāte ? un tik tiešam paliksim bez šī mēž dzīvnieka vispār.
Es saprotu lopkopību biedru uztraukumu, bet vai no „dabas” viedokļa nebūtu pareizāk vienkārši sekot līdzi – nevis iejaukties – un piemēram organizēt meža „tīrīšanu” no mirušiem zvēriem?
Un starp citu, pameklējot PVD mājaslapā:
+++
Hroniskā ĀCM gaita var noritēt bez jebkādiem slimībai tipiskiem simptomiem, slimību var atklāt izmeklējot laboratoriski abortējušās sivēnmātes, meklējot iemeslus samazinātai dzīvnieku apetītei, svara samazinājumam.
Saslimstība ar ĀCM skar 100% no uzņēmīgā ganāmpulka, bet mirstība pēc saslimšanas ir atkarīga no vīrusa virulences un svārstās no dažiem procentiem līdz pat 100%.
+++
ka jums patīk pēdēja dala? Kurs var droši pateikt vai mūsu gadījumā tie ir „daži procenti” vai „100%” ?
Ineresanti, gadījumā, ja ACM pilnībā izpletīsies LV teritorijā, mūsu cūku gēni ir kaut kur saglabāti?! Cūkas ta cūkas, bet ir atšķirība- latvietis vai itālis :)
Arni,ja Tu zinatu, ka man gribas ,lai LV viss būtu kārtabā......diemžel reālajā dzīvē viss ir savādāk.....
Vispār mūsdienās ir liela problēma ar to, kad vairums cilvēku vispār paši nesaprot ko viņi dara.
Viena lieta taupīja un gāza tonnām graudu barotavā, otra lieta ka neticēja ka mēris sāka savu melno darbu, un naivi domāja ka saceltā trauksme ir kārtejais fufelis. Diemžel laiks parādīja savu un tagad ir tā ka neviens jau nezina cik talu tas mēris ir aizgajis no mums zināmās karantīnas zonas. Jo reālos datus uzzināsim tikai tad kad saksies sēņu sezona un kad sēņotāji ziņos par kritušajiem lopiem dziļi purvos un mežos. Jo tagad it īpaši kad graudi ir pilngatavībā visi mednieki sēž uz laukiem un par to kas notiek meža vai purva vidienē neviens pat nezina.
Kamēr nevienu tas neskāra tikmēr visi gudrojās, tagad kad tas klūst gandrīz vai par visas Latvijas problēmu tikai tagad neliela daļa sak apjēgt situācijas nopietnību un problēmu. Bet diemžel liela daļa ir un būs tādu kas vienalga netic ka tāda problēma eksistē un nedara neko lai situāciju labotu vai palīdzētu to glābt!
Lasot komentārus man rodas jautājums: respektīvi, visur paradās informācija ka ACM ir ar loti lielu mirstību % (kaut kas ap 90%). Teorētiski tas nozīme, ka no 10 cūkām (un ari mēž cūkām ) izdzīvos tik viena. Ja mednieki cītīgi medīs mēž cūkās – cik liela ir iespiejamiba, ka mēs atšausim ari tos „pēdējos „, kuriem ir imunitāte ? un tik tiešam paliksim bez šī mēž dzīvnieka vispār.
Es saprotu lopkopību biedru uztraukumu, bet vai no „dabas” viedokļa nebūtu pareizāk vienkārši sekot līdzi – nevis iejaukties – un piemēram organizēt meža „tīrīšanu” no mirušiem zvēriem?
Un starp citu, pameklējot PVD mājaslapā:
+++
Hroniskā ĀCM gaita var noritēt bez jebkādiem slimībai tipiskiem simptomiem, slimību var atklāt izmeklējot laboratoriski abortējušās sivēnmātes, meklējot iemeslus samazinātai dzīvnieku apetītei, svara samazinājumam.
Saslimstība ar ĀCM skar 100% no uzņēmīgā ganāmpulka, bet mirstība pēc saslimšanas ir atkarīga no vīrusa virulences un svārstās no dažiem procentiem līdz pat 100%.
+++
ka jums patīk pēdēja dala? Kurs var droši pateikt vai mūsu gadījumā tie ir „daži procenti” vai „100%” ?