Lauri,nebrūķē muti,medībām jābūt medībām,nevis zonderkomanda ies un visu šaus nost,par prieku lauksaimniekiem.Man gan liekas ja pašam pirkstus iespiestu skrūvspīlēs diezgan pastāstītu par to ko nepublicē!:(
Slēpts
29.07.2014. 18:32
Daļēji tomēr piekritīšu Edgaram - labība šogad tiešām gara, pat mieži. Bet par to nevarēšanu nomedīt un vēl dēļ garās zāles... nu būtu kaunējies tad citiem smadzenes skalot, ir taču tāda lieta kā izkapts vai sekors :D
Edgar Kec!
Beidz vienreiz gudri dirst un palagus rakstīt par neko! sēž viņš netā caurām dienām un naktīm un neko nevar nošaut. Nu, ja uz šobrīdi sezonā nomedīto cūku skaits ir zem 10, atvainojiet, bet vairāk vajag medīt, ne krāniem mērīties
Ģirt!
Es godīgi pateikšu aktīvi braukāju uz meža cūku medībām, bet pagaidām man vienkārsi neveicas nomedīt ruksi, jo pa visiem 3 mēnesiem esmu redzējis 2 reizes rukšus. Pirmo reizi nesanāca šaut jo redzējās tikai ausis, jo kvieši ir lielāki nekā jostas vieta. Otreiz kad redzēju rukši pārskrēja auto priekšā un logiski ka ierocis bija jau izlādēts un iečehlots. Viss. Rukšu pēdas ir, bet sakarā ar to ka liela zāle, un liela auguma graudaugi līdz ar to ruksi vienkārsi nevar saredzēt. Kur tu redzēsi ruksi ja pat stirnu āzim redzi tiaki galvu un nedaudz kaklu. Šogad vienkārši nereāli lieli graudaugi saauguši. Par zāli labak ar nerunāt. No visām medībam ko kolektīvs braukā izdevās tikai vienu meža cūku nomedīt. Pārejās reizēs vai nukolēgi vispār ruksi nav redzējuši vai tālumā kaut kur ausis pazibēja un viss. Ja graudaugi būtu vismaz pagājušā gada augstumā tad to ruksi varētu saskatīt. Ko talāk ka pat mieži šogad ir nereālā augstumā saauguši apmēram jostas vietas augstumā, parasti ir zemāk, bet šogad vienkārši neereāli augsti. Vai nu garais pavasaris ietekmēja visu augu augstumu vai nu zemnieki sāka intensīvi bērt visādu zarazu lai graudaugi būtu lielāki un to būtu vairāk!
Ineresanti, gadījumā, ja ACM pilnībā izpletīsies LV teritorijā, mūsu cūku gēni ir kaut kur saglabāti?! Cūkas ta cūkas, bet ir atšķirība- latvietis vai itālis :)
Medību stāžs: 4+ gadi dzinejs un mednieks kops 2010
Aprīkojums: Blaser 93, IZH-27
29.07.2014. 10:30
Labrīt,
Lasot komentārus man rodas jautājums: respektīvi, visur paradās informācija ka ACM ir ar loti lielu mirstību % (kaut kas ap 90%). Teorētiski tas nozīme, ka no 10 cūkām (un ari mēž cūkām ) izdzīvos tik viena. Ja mednieki cītīgi medīs mēž cūkās – cik liela ir iespiejamiba, ka mēs atšausim ari tos „pēdējos „, kuriem ir imunitāte ? un tik tiešam paliksim bez šī mēž dzīvnieka vispār.
Es saprotu lopkopību biedru uztraukumu, bet vai no „dabas” viedokļa nebūtu pareizāk vienkārši sekot līdzi – nevis iejaukties – un piemēram organizēt meža „tīrīšanu” no mirušiem zvēriem?
Un starp citu, pameklējot PVD mājaslapā:
+++
Hroniskā ĀCM gaita var noritēt bez jebkādiem slimībai tipiskiem simptomiem, slimību var atklāt izmeklējot laboratoriski abortējušās sivēnmātes, meklējot iemeslus samazinātai dzīvnieku apetītei, svara samazinājumam.
Saslimstība ar ĀCM skar 100% no uzņēmīgā ganāmpulka, bet mirstība pēc saslimšanas ir atkarīga no vīrusa virulences un svārstās no dažiem procentiem līdz pat 100%.
+++
ka jums patīk pēdēja dala? Kurs var droši pateikt vai mūsu gadījumā tie ir „daži procenti” vai „100%” ?
Krišjāni!
Viena lieta taupīja un gāza tonnām graudu barotavā, otra lieta ka neticēja ka mēris sāka savu melno darbu, un naivi domāja ka saceltā trauksme ir kārtejais fufelis. Diemžel laiks parādīja savu un tagad ir tā ka neviens jau nezina cik talu tas mēris ir aizgajis no mums zināmās karantīnas zonas. Jo reālos datus uzzināsim tikai tad kad saksies sēņu sezona un kad sēņotāji ziņos par kritušajiem lopiem dziļi purvos un mežos. Jo tagad it īpaši kad graudi ir pilngatavībā visi mednieki sēž uz laukiem un par to kas notiek meža vai purva vidienē neviens pat nezina.
Kamēr nevienu tas neskāra tikmēr visi gudrojās, tagad kad tas klūst gandrīz vai par visas Latvijas problēmu tikai tagad neliela daļa sak apjēgt situācijas nopietnību un problēmu. Bet diemžel liela daļa ir un būs tādu kas vienalga netic ka tāda problēma eksistē un nedara neko lai situāciju labotu vai palīdzētu to glābt!
Beidz vienreiz gudri dirst un palagus rakstīt par neko! sēž viņš netā caurām dienām un naktīm un neko nevar nošaut. Nu, ja uz šobrīdi sezonā nomedīto cūku skaits ir zem 10, atvainojiet, bet vairāk vajag medīt, ne krāniem mērīties
Es godīgi pateikšu aktīvi braukāju uz meža cūku medībām, bet pagaidām man vienkārsi neveicas nomedīt ruksi, jo pa visiem 3 mēnesiem esmu redzējis 2 reizes rukšus. Pirmo reizi nesanāca šaut jo redzējās tikai ausis, jo kvieši ir lielāki nekā jostas vieta. Otreiz kad redzēju rukši pārskrēja auto priekšā un logiski ka ierocis bija jau izlādēts un iečehlots. Viss. Rukšu pēdas ir, bet sakarā ar to ka liela zāle, un liela auguma graudaugi līdz ar to ruksi vienkārsi nevar saredzēt. Kur tu redzēsi ruksi ja pat stirnu āzim redzi tiaki galvu un nedaudz kaklu. Šogad vienkārši nereāli lieli graudaugi saauguši. Par zāli labak ar nerunāt. No visām medībam ko kolektīvs braukā izdevās tikai vienu meža cūku nomedīt. Pārejās reizēs vai nukolēgi vispār ruksi nav redzējuši vai tālumā kaut kur ausis pazibēja un viss. Ja graudaugi būtu vismaz pagājušā gada augstumā tad to ruksi varētu saskatīt. Ko talāk ka pat mieži šogad ir nereālā augstumā saauguši apmēram jostas vietas augstumā, parasti ir zemāk, bet šogad vienkārši neereāli augsti. Vai nu garais pavasaris ietekmēja visu augu augstumu vai nu zemnieki sāka intensīvi bērt visādu zarazu lai graudaugi būtu lielāki un to būtu vairāk!
Lasot komentārus man rodas jautājums: respektīvi, visur paradās informācija ka ACM ir ar loti lielu mirstību % (kaut kas ap 90%). Teorētiski tas nozīme, ka no 10 cūkām (un ari mēž cūkām ) izdzīvos tik viena. Ja mednieki cītīgi medīs mēž cūkās – cik liela ir iespiejamiba, ka mēs atšausim ari tos „pēdējos „, kuriem ir imunitāte ? un tik tiešam paliksim bez šī mēž dzīvnieka vispār.
Es saprotu lopkopību biedru uztraukumu, bet vai no „dabas” viedokļa nebūtu pareizāk vienkārši sekot līdzi – nevis iejaukties – un piemēram organizēt meža „tīrīšanu” no mirušiem zvēriem?
Un starp citu, pameklējot PVD mājaslapā:
+++
Hroniskā ĀCM gaita var noritēt bez jebkādiem slimībai tipiskiem simptomiem, slimību var atklāt izmeklējot laboratoriski abortējušās sivēnmātes, meklējot iemeslus samazinātai dzīvnieku apetītei, svara samazinājumam.
Saslimstība ar ĀCM skar 100% no uzņēmīgā ganāmpulka, bet mirstība pēc saslimšanas ir atkarīga no vīrusa virulences un svārstās no dažiem procentiem līdz pat 100%.
+++
ka jums patīk pēdēja dala? Kurs var droši pateikt vai mūsu gadījumā tie ir „daži procenti” vai „100%” ?
Viena lieta taupīja un gāza tonnām graudu barotavā, otra lieta ka neticēja ka mēris sāka savu melno darbu, un naivi domāja ka saceltā trauksme ir kārtejais fufelis. Diemžel laiks parādīja savu un tagad ir tā ka neviens jau nezina cik talu tas mēris ir aizgajis no mums zināmās karantīnas zonas. Jo reālos datus uzzināsim tikai tad kad saksies sēņu sezona un kad sēņotāji ziņos par kritušajiem lopiem dziļi purvos un mežos. Jo tagad it īpaši kad graudi ir pilngatavībā visi mednieki sēž uz laukiem un par to kas notiek meža vai purva vidienē neviens pat nezina.
Kamēr nevienu tas neskāra tikmēr visi gudrojās, tagad kad tas klūst gandrīz vai par visas Latvijas problēmu tikai tagad neliela daļa sak apjēgt situācijas nopietnību un problēmu. Bet diemžel liela daļa ir un būs tādu kas vienalga netic ka tāda problēma eksistē un nedara neko lai situāciju labotu vai palīdzētu to glābt!