Forums

Kā Tur īsti ir tas cauršautais alnis beigās tika nomedīts?

Georg, laikam lasīji šo

melns Tavs domu gājiens...

ja izlasa to LA rakstu, tad nekas tur nav cauršauts, ne rikošets, tiešs trāpījums

Ģirt, apskaties uz bildi, arī ārpus masta sānu šāviens nav iespējams. Veinnozīmīgi šauts pa mednieku līniju!

Drusciņ ne pa tēmu,bet kas tad ir lielākie drošības noteikumu pārkāpumi medībās?
Manā sarakstā ir 2 galvenie punkti.
1. ŠMIGA 2. Ieroča neizlādēšana novācoties no nummura. Šāvieni pa līniju, neskaidri redzamu mērķi, bezmērķīgi tālšāvieni tas viss ir šaut gribēšanas rezultāts. Jo ,nebūsim liekuļi, šaut gribas visiem medniekiem. Savukārt šai kaitei ir sen izdomātas zāles - šautuve. Un tam nav absolūti nekāda sakara ar medību pieredzi, bet ar apiešanos ar ieroci gan. Pats par to esmu pārliecinājies uz savas ādas. Manā gadījumā tas, paldies Dievam, bija suns, kas samaksāja ar savu dzīvību par manu šaut gribēšanu. Kopš tās reizes izdarīju priekš sevis dažus secinājumus attiecībā par šaujamieroču lietošanu. Pirmām kārtām šautuvē un pēc tam arī medībās.Kā saka vecs teiciens " Taisnība vienmēr būs tam ,kurš nav šāvis." Būsim modri!Un viss būs labi!

Mārcim taisnība. Šautuve ievērojami samazina vēlmi izšaut par katru cenu. Arī ievērot visus drošības pasākumus līdz automātismam iedresē. Bet nevaram mēs piespiest visus medniekus dzīvoties pa šautuvi. Tad jau visiem šoferiem vajadzētu likt iztrakoties pa trasēm, lai uz ceļiem ir mierīgi un kārtīgi. Nu, i nafig - es uz tām trasēm nebraukšu. Tā man pateiktu vairums mednieku par šautuvēm. Vai viņi ir sliktāki par mani? Nu, nē taču. Pa lielam - jebkura nelaime (ja tā nav dabas stihija vai apzināta ļaunprātība) ir kaut kādas kļūdas rezultāts. Cilvēki jau noteikumus zin, bet bieži neievēro, jo pārsvarā gadījumu jau nekas nenotiek. Pārsniedzam ātrumu, izšaujam pa līniju, neizlādējam ieroci pēc masta beigām, kāpjam no torņa ar pielādētu ieroci un pārsvarā gadījumu nekas slikts nenotiek. Arī šoreiz tā ir liela nelaime, kurā visticamāk netika ievēroti noteikumi, bet no tāda attāluma un tik precīzs trāpījums - absolūtā nejaušība. Ja lode būtu aizšvilpusi garām, šāvējam sods būtu salīdzinoši neliels, kaut arī pārkāpums tāds pats, tikai sekas citas. Viegli runāt - nedod dievs, pašiem būt iesaistītiem šādā nelaimē.

par šautuvi piekrītu. Paziņa iepriekš uz šautuvi nebija dabūjams, bet tad, kaut kā atbrauca vienkārši līdzi. Paprovēja ar svešu bisi pa skrejošo ruksi un nu nav dabūjams ārā no šautuves. Protams finanses ievieš savas korekcijas. Tagad arī šķīvīšus sāka dauzīt. Pēc viņa teiktā,tagad medībās jūtas pārliecinošāk. Un jau pieminētā vēlme izšaut par katru cenu krietni vien samazinās.

Vēl tāda kolēģu kategorija, kā skauģi, žmoti u.t.t. Šaus pārkjāpjot jebkādu drošību galvenais, lai kaimiņa numurs netiek pie šaušanas. Kolēģa veiksmi uztver, kā personīgu apvainojumu. Bija mums savulaik tāds kadrs. Beidzās tas viss ar šāvienu faktiski pa līniju, toreiz laimīgi bez sekām.

Tur jau tā lieta. Ja nevienam nekas ļauns nenotiek ,tfu, tfu tfu, manis uzskaitītie bīstamie šāvieni tā arī izskan , kā parsti,normāli šāvieni. Bieži pat rezultatīvi un drāziena vietā šāds šāvējs saņem egles zariņu. Jo ej nu pierādi ,ka "man tava lodenogāja gar degunu!"

Kā iet ar limita izpildīšanu, tajos kolektīvos, kuros dzinējmedības ir aizliegtas?