Kā mans sencis teica par to ka mums gadu pēc mēra inficēšanās mūsu teritorijā tika nomedīta vesela cūka: ja cilvēku mēris pieliptu visiem ,tad uz pasaules jau sen nebūtu tadi kā mēs.
Sveiki kolēģi. Ir pienācis tas laiks, kad arī mūsu medību platībās(Viļakas novads) ir nomedīta meža cūka, kurai ir atklāts Āfrikas cūku mēris. Vēlējos saprast, kā tas ir iespējams, ka no viena bara, kurā bija padsmit cūkas, tika nomedītas divas. Viena izrādījās vesela, otra slima ar ACM. Vai tad nav tā, ka ja kāda meža cūka saslimst ar šo slimību uzreiz inficē visu baru un tas mirst pāris dienu laikā?
Suņi: Rietumsibīrijas medību suņi ,vienmēr vismaz 2.Latvijas dzinēji.
Medību trofejas: 6
27.11.2015. 13:44
....kāda ir būtība: mežacūkas varēs medīt visur.....
Māri - ar šo ,no Tevis iepriekš teiktā, pietiek lai raksturotu situāciju, kāda veidojas reālajā dzīvē.
Klāt pievienotajā foto kā tā "situācija"izskatās dabā.....
Icirknis ap 300h.Izveidots šo gad.
4- TORŅI (tādi kā foto)
Riņķī apsēti lauki, no kuriem raža nav svarīga....
Tuvākais tornis mūsu iecirkņa robežai 130m....
Sējumi pienāk pie paša meža...
Šīs straķēģijas autori nemaz neslēpj to , ka cūkas tikai sākums, galvenais mērķis ir staltbriedis....
Piekrītu, ka ir samudžināts un tas radās Saeimas Juridiskā biroja darbības rezultātā.
Īsi kāda ir būtība: mežacūkas varēs medīt visur ( 14.1;14.2;14.3 punkti , arī platībās, kur nav līgumi vai ir liegumi). Bet, kas to darīs nosaka 16. pants šādā prioritārā secībā: Pirmkārt tie medību iecirkņi, kuriem ir atļauts medīt mežacūkas ( ir 1000 ha), tādi Latvijā ir ap 2000. Tālāk skatās pēc kritērija 16.2., vai kaimiņu klubi ir vienojušies par ārējām robežām ( ietverot arī uz šo brīdi nenoslēgtās platībās). Ja tādi nav tad pēc 16.3., kuram ir garākā robeža. Te gan atkal ir juristu brāķis: nu nevar būt divas garākās robežas.
Slēpts
27.11.2015. 10:47
Ģirt!
Domāju ka nē- lasi uzmanīgi- kā jau teicu viss ir samudžināts.
Izskatās, ka ZEM 200 ha un Jaunajos iecirkņos to, kas varēs medīt noteiks VMD- pēc 16. punktā noteiktajiem principiem, piemēram 16.1,kurš uzreiz nonāk pretrunā , jo 14.3 atļauj medīt visur..
15. Valsts meža dienests nosaka atbildīgo medību tiesību lietotāju mežacūku medībām pārejas noteikumu 12.punktā minētajā periodā:
1) pārejas noteikumu 14.punktā 2. un 3. apakšpunktā minētajās platībās;
2) medību iecirknī, kura platība ir no 200 līdz 1000 hektāriem, ja tas reģistrēts pēc šo grozījumu spēkā stāšanās dienas un izveidojies iepriekš reģistrēta iecirkņa dalīšanas rezultātā.
Slēpts
27.11.2015. 10:25
tātad zem 200 ha tomēr iestūma iekšā :D nu varēs visi kam zemes pleķis sklapēt cūkas atspērušies, ibio
“12. Āfrikas cūku mēra un Klasiskā cūku mēra draudu ierobežošanas pasākumus īsteno līdz brīdim, kad mežacūku populācijas blīvums ir samazināts līdz vienai mežacūkai uz 200 hektāriem, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. martam.
13. Medību tiesību lietotājam pārejas noteikumu 12.punktā minētajā periodā ir pienākums medījot samazināt mežacūku populācijas blīvumu piekritīgajā medību platībā atbilstoši Valsts meža dienesta noteiktam minimālajam meža cūku nomedīšanas apjomam.
14. Pārejas noteikumu 12.punktā minētajā periodā mežacūkas ir atļauts medīt arī:
1) medību iecirknī, kura platība ir no 200 līdz 1000 hektāriem, ieskaitot meža zemi un lauksaimniecībā izmantojamo zemi;
2) medību platībās (vietās), kurās saskaņā ar šā likuma 3. panta trešās daļas 3. un 4.punktu medības ir aizliegtas, vai platībās, kurās zemes īpašnieks pats izmanto medību tiesības vai ir rakstveidā pilnvarojis citu personu, izmantot medību tiesības nelimitētu medījamo dzīvnieku medībām;
3) medību iecirknī, kura platība ir mazāka par 200 hektāriem;
15. Valsts meža dienests nosaka atbildīgo medību tiesību lietotāju mežacūku medībām pārejas noteikumu 12.punktā minētajā periodā:
1) pārejas noteikumu 14.punktā 2. un 3. apakšpunktā minētajās platībās;
2) medību iecirknī, kura platība ir no 200 līdz 1000 hektāriem, ja tas reģistrēts pēc šo grozījumu spēkā stāšanās dienas un izveidojies iepriekš reģistrēta iecirkņa dalīšanas rezultātā.
16. Valsts meža dienests, izvērtējot dabīgo un mākslīgo šķēršļu (ūdenstilpnes, autoceļi, apdzīvotas vietas u.c.) atrašanos apvidū, nosaka pārejas noteikumu 15.punktā minēto atbildīgo medību tiesību lietotāju pēc šādiem kritērijiem prioritārā secībā:
1) medību tiesību lietotājam ir reģistrēts medību iecirknis, kurā atļauts medīt mežacūkas;
2) medību tiesību lietotājs noslēdzis savstarpēju līgumu par medību iecirkņa ārējām robežām;
3) medību tiesību lietotāja medību iecirknim ar pieguļošo platību ir garākā robeža. Ja šim kritērijam atbilst vairāki medību tiesību lietotāji, priekšroka ir medību tiesību lietotājam, kurš iepriekšējā medību sezonā ir nomedījis vairāk mežacūku uz 1000 hektāriem no attiecīgā medību iecirkņa kopplatības.
17. Ja netiek pildīts pārejas noteikumu 13.punktā noteiktais pienākums, Valsts meža dienests ir tiesīgs noteikt citu atbildīgo medību tiesību lietotāju, ievērojot pārejas noteikumu 16.punktā noteiktos kritērijus.
18. Valsts meža dienests lēmumu par atbildīgā medību tiesību lietotāja noteikšanu pārejas noteikumu 12.punktā minēto pasākumu īstenošanai, paziņo adresātam un personai, kuras tiesības vai tiesiskās intereses var tikt ierobežotas. Valsts meža dienesta lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Valsts meža dienesta lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
19. Gadījumos, kad medību platībām vai medību iecirknim noteikts atbildīgais medību tiesību lietotājs, ievērojot pārejas noteikumu 18.punktu, medību tiesību īpašniekam vai medību tiesību lietotājam nav tiesības aizliegt vai radīt šķēršļus mežacūku medībām attiecīgajās teritorijās.
20. Atbildīgais medību tiesību lietotājs pārejas noteikumu 12.punktā minēto pasākumu īstenošanas ietvaros, pirms meža cūku medību uzsākšanas par tām informē:
1)zemes īpašnieku, kurš pats izmanto medību tiesības vai ir rakstveidā pilnvarojis citu personu;
2) medību iecirkņa, kura platība ir mazāka par 200 hektāriem medību tiesību lietotāju;
3) medību iecirkņa, kura platība ir no 200 līdz 1000 hektāriem, ja tas reģistrēts pēc šo grozījumu spēkā stāšanās dienas un izveidojies iepriekš reģistrēta iecirkņa dalīšanas rezultātā, medību tiesību lietotāju.
21 punkts skat iepriekšējā komentā.
Slēpts
27.11.2015. 09:32
Nu nezinu gan- lai gan mēdiji izziņoja, ka pieņemti steidzamības kārtā , Saeimas mājas lapā ir šāds info.
2. Likumprojekts Grozījums Medību likumā (450/Lp12)
(Dok. Nr. 1536)
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
Nodots komisijai: Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija(atbildīgā
Un te var redzēt par ko deputātiem bija jābalso- viss skaisti samudžināts:) pat īsti uzreiz nevaru pateikt vai Bāra vai LMS variants:)
Bet gribu pievērst uzmanību ka punkts 21. paver iespējas PVD un VMD vienā dienā atļaut jebkādu scūku izznīcināšanas līdzeklus par legālām , kā ari padarīt tās par nelimitētām...
21. Pārejas noteikumu 12.punktā noteiktajā periodā pēc Pārtikas un veterinārā dienesta ierosinājuma Valsts meža dienests var noteikt atšķirīgus nosacījumus:
1) attiecībā uz šajā likumā un medību noteikumos noteiktajiem medību veidu, līdzekļu, rīku, metožu vai paņēmienu ierobežojumiem meža cūku medībās;
2) šā likuma 22. panta ceturtajā daļā un medību noteikumos noteiktā informācijas apritei un medību norises dokumentēšanai.”
Māri - ar šo ,no Tevis iepriekš teiktā, pietiek lai raksturotu situāciju, kāda veidojas reālajā dzīvē.
Klāt pievienotajā foto kā tā "situācija"izskatās dabā.....
Icirknis ap 300h.Izveidots šo gad.
4- TORŅI (tādi kā foto)
Riņķī apsēti lauki, no kuriem raža nav svarīga....
Tuvākais tornis mūsu iecirkņa robežai 130m....
Sējumi pienāk pie paša meža...
Šīs straķēģijas autori nemaz neslēpj to , ka cūkas tikai sākums, galvenais mērķis ir staltbriedis....
Īsi kāda ir būtība: mežacūkas varēs medīt visur ( 14.1;14.2;14.3 punkti , arī platībās, kur nav līgumi vai ir liegumi). Bet, kas to darīs nosaka 16. pants šādā prioritārā secībā: Pirmkārt tie medību iecirkņi, kuriem ir atļauts medīt mežacūkas ( ir 1000 ha), tādi Latvijā ir ap 2000. Tālāk skatās pēc kritērija 16.2., vai kaimiņu klubi ir vienojušies par ārējām robežām ( ietverot arī uz šo brīdi nenoslēgtās platībās). Ja tādi nav tad pēc 16.3., kuram ir garākā robeža. Te gan atkal ir juristu brāķis: nu nevar būt divas garākās robežas.
Domāju ka nē- lasi uzmanīgi- kā jau teicu viss ir samudžināts.
Izskatās, ka ZEM 200 ha un Jaunajos iecirkņos to, kas varēs medīt noteiks VMD- pēc 16. punktā noteiktajiem principiem, piemēram 16.1,kurš uzreiz nonāk pretrunā , jo 14.3 atļauj medīt visur..
1) pārejas noteikumu 14.punktā 2. un 3. apakšpunktā minētajās platībās;
2) medību iecirknī, kura platība ir no 200 līdz 1000 hektāriem, ja tas reģistrēts pēc šo grozījumu spēkā stāšanās dienas un izveidojies iepriekš reģistrēta iecirkņa dalīšanas rezultātā.
13. Medību tiesību lietotājam pārejas noteikumu 12.punktā minētajā periodā ir pienākums medījot samazināt mežacūku populācijas blīvumu piekritīgajā medību platībā atbilstoši Valsts meža dienesta noteiktam minimālajam meža cūku nomedīšanas apjomam.
14. Pārejas noteikumu 12.punktā minētajā periodā mežacūkas ir atļauts medīt arī:
1) medību iecirknī, kura platība ir no 200 līdz 1000 hektāriem, ieskaitot meža zemi un lauksaimniecībā izmantojamo zemi;
2) medību platībās (vietās), kurās saskaņā ar šā likuma 3. panta trešās daļas 3. un 4.punktu medības ir aizliegtas, vai platībās, kurās zemes īpašnieks pats izmanto medību tiesības vai ir rakstveidā pilnvarojis citu personu, izmantot medību tiesības nelimitētu medījamo dzīvnieku medībām;
3) medību iecirknī, kura platība ir mazāka par 200 hektāriem;
15. Valsts meža dienests nosaka atbildīgo medību tiesību lietotāju mežacūku medībām pārejas noteikumu 12.punktā minētajā periodā:
1) pārejas noteikumu 14.punktā 2. un 3. apakšpunktā minētajās platībās;
2) medību iecirknī, kura platība ir no 200 līdz 1000 hektāriem, ja tas reģistrēts pēc šo grozījumu spēkā stāšanās dienas un izveidojies iepriekš reģistrēta iecirkņa dalīšanas rezultātā.
16. Valsts meža dienests, izvērtējot dabīgo un mākslīgo šķēršļu (ūdenstilpnes, autoceļi, apdzīvotas vietas u.c.) atrašanos apvidū, nosaka pārejas noteikumu 15.punktā minēto atbildīgo medību tiesību lietotāju pēc šādiem kritērijiem prioritārā secībā:
1) medību tiesību lietotājam ir reģistrēts medību iecirknis, kurā atļauts medīt mežacūkas;
2) medību tiesību lietotājs noslēdzis savstarpēju līgumu par medību iecirkņa ārējām robežām;
3) medību tiesību lietotāja medību iecirknim ar pieguļošo platību ir garākā robeža. Ja šim kritērijam atbilst vairāki medību tiesību lietotāji, priekšroka ir medību tiesību lietotājam, kurš iepriekšējā medību sezonā ir nomedījis vairāk mežacūku uz 1000 hektāriem no attiecīgā medību iecirkņa kopplatības.
17. Ja netiek pildīts pārejas noteikumu 13.punktā noteiktais pienākums, Valsts meža dienests ir tiesīgs noteikt citu atbildīgo medību tiesību lietotāju, ievērojot pārejas noteikumu 16.punktā noteiktos kritērijus.
18. Valsts meža dienests lēmumu par atbildīgā medību tiesību lietotāja noteikšanu pārejas noteikumu 12.punktā minēto pasākumu īstenošanai, paziņo adresātam un personai, kuras tiesības vai tiesiskās intereses var tikt ierobežotas. Valsts meža dienesta lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Valsts meža dienesta lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
19. Gadījumos, kad medību platībām vai medību iecirknim noteikts atbildīgais medību tiesību lietotājs, ievērojot pārejas noteikumu 18.punktu, medību tiesību īpašniekam vai medību tiesību lietotājam nav tiesības aizliegt vai radīt šķēršļus mežacūku medībām attiecīgajās teritorijās.
20. Atbildīgais medību tiesību lietotājs pārejas noteikumu 12.punktā minēto pasākumu īstenošanas ietvaros, pirms meža cūku medību uzsākšanas par tām informē:
1)zemes īpašnieku, kurš pats izmanto medību tiesības vai ir rakstveidā pilnvarojis citu personu;
2) medību iecirkņa, kura platība ir mazāka par 200 hektāriem medību tiesību lietotāju;
3) medību iecirkņa, kura platība ir no 200 līdz 1000 hektāriem, ja tas reģistrēts pēc šo grozījumu spēkā stāšanās dienas un izveidojies iepriekš reģistrēta iecirkņa dalīšanas rezultātā, medību tiesību lietotāju.
21 punkts skat iepriekšējā komentā.
(Dok. Nr. 1536)
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
Nodots komisijai: Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija(atbildīgā
Un te var redzēt par ko deputātiem bija jābalso- viss skaisti samudžināts:) pat īsti uzreiz nevaru pateikt vai Bāra vai LMS variants:)
Bet gribu pievērst uzmanību ka punkts 21. paver iespējas PVD un VMD vienā dienā atļaut jebkādu scūku izznīcināšanas līdzeklus par legālām , kā ari padarīt tās par nelimitētām...
1) attiecībā uz šajā likumā un medību noteikumos noteiktajiem medību veidu, līdzekļu, rīku, metožu vai paņēmienu ierobežojumiem meža cūku medībās;
2) šā likuma 22. panta ceturtajā daļā un medību noteikumos noteiktā informācijas apritei un medību norises dokumentēšanai.”