Forums

Dzinējmedības kā selektīvas )) ne visur ne vienmēr ,tad seko vairāki faktori -ja ir ieradušies tai dienā uz jakti veči kam labi krīt tur selekcija vairs nav,nu ja nav šie vīreļi ieradušies (lielais vairums) tad jā ,tos zvēreļus jau izņem no aprites kas lāgā nevar pavakties,bet kam veselība augstā līmenī tiek cauri ar brīdinājuma šāvieniem):D

. Oho! Dzinējmedības kā selektīvās- tas ir kaut kas jauns. Nav gadījies tādas redzēt. Parasti jau visur pasaulē un arī pie mums kvalitatīvu selekciju veic uz gaidi.:)

Šim gan piekritīšu:)

..UN ne tikai, jo kā pareizi ir secinājis Jānis Ozoliņš dzinējmedībās tikt nomedītam ir vienlīdzīgas iespējas abu dzimumu visu vecumu indivīdiem. Tas nozīmē ka populācija tiek apsaimniekota vienmērīgi un demokrātiski! :D

Guntar - kas tas par murgu???
Ja nu kaut ko vajag samazināt, tai mežā, no dzīvnieku populācijas, tad bez profesionāli organizētām medībam neiztikt.
Medības ar dzinējiem un suņiem ir nepieciešamas arī tīri profilaktiski, lai izmedītu vargulīšus un kroplīšus.....

Iespējams arī otrādi- izplestos vēl straujāk. Es arī ticu pētījumiem- piemēram spāņu, kuri nonāca pie slēdziena, ka jo mazāk cilvēku mežā(kolektīvās), jo lēnāk izplatās.
Arni vienosimies kompromisā- Tev patīk dzinējmedības, man nē:D

Bet vai skraidīsi bļaudams pa mežu?

Kādas vēl slepenās barotavas? Slapstās tikai sūdu vārītāji un brakani, un tie jānīdē kā sērga. Realitāte rāda, ka ne tuvu visi, kas brauc 100km var atļauties algot jēgeri vai arī vēlas. Lētāk un vieglāk ir atbraukt ieiet->izķemmēt->aizbraukt.

Pagājušo gadu no Latgales uz Madonu mēris parceļoja ne dzinēju laikā. Tā kā atkarīgs no mednieku izglītotības un nevis no medibu veida. Un gaides medības arī var tikt ogranizētas kolektīvi.
P.s. izlasot par tiem 100 km nodomāju:"Atbraukuši ir veči tos kilometrus piekusuši nevarēs vairs trāpīt un noliks sēdēt arī uz klaja lauka gala a vietējie medīs pirmdienās pie savām slepenajam barotavām." Tie, kas brauks tos 100 km brauks jau uz sagatavotām barotāvām un ar lielāku iespējamo % uz rezultatīvām medībā

Pagājušajā gadā aizliedza dzinējmedības - ko tas ir devis? ĀCM tāpat ir krietni izpleties un turpinā iet tālāk. Iespējams, dzinējmedības būtu ļāvušas cūku blīvumu strauji mazināt un ĀCM neplestos.
Aļņus var medīt uz gaidi, bet vai veiksmīgi var nomedīt visu limitu? Pētījumi pierāda, ka efektīvi tas nav. Līdz ar to - ir subjektīvais viedoklis un ir zinātniski pamatots pētījums. Ticu pētījumam...

Zināšanai un informācijai! Konstatētie ĀCM gadījumi meža cūkām par laika periodu no 2015. gada 22. maija līdz 29. maijam.
Burtnieku novads Valmieras pagasts 2
Burtnieku novads Rencēnu pagasts 15
Burtnieku novads Burtnieku pagasts 1
Strenču novads Jērcēnu pagasts 1
Krāslavas novads Kaplavas pagasts 1
Dagdas novads Konstantinovas pagasts 1

Liela starpība- uz kolektīvajām skrien visi...A uz gaidi, barotavām- šis procents jau ir krietni mazāks. Individuālās medības dzīvnieku migrāciju praktiski neietekmē, jo meža masīvs netiek "ķemmmēts". Cūkas līdz ar to nav spiestas lieki pārvietoties uz citiem masīviem.
Galējībās Arni neaiziesim un sēņošanu, mežizstrādi neaizliegs.:) Mednieks atškirībā no ogotāja biežāk nonāk tiešā saskarē ar cūkām, tādēļ pēc vienkāršas loģikas ir visiespējamākais slimības pārnēsātājs(neapzināti).
Protams, kā medniekiem jautājums par to kutelīgs, jo dzinējmedības vairumam ļoti iet sirds, bet fakts paliek fakts- jo mazāk cilvēku mežā, jo mazāka varbūtība par visiespējamāko slimības pārceļošanas iemeslu- cilvēku.
Aļņus var arī veiksmīgi medīt uz gaidi, par ko liecina arī pagājušā gada rezultāti karantīnas zonā(vismaz manā pusē). Protams vienkāršākais variants ir stāvēt un gaidīt kad uzdzīs virsū.

Kolektīvās medībās kā reizi var kaut kādu kārtību ieviest - visi kopā iet, visi kopā definficē apavus. Kamēr individuāli - kāda ir katram izpratne, tāda ir.
Ko ar ogotājiem, sēņotājiem, makšķerniekiem, tiem, kas iebrauc mežā uz vienu ātro, tulīt Līgo vakars, lasīs visās malās zālītes, ko nu? :) Aizliegsim kustību? Ko ar mežizstrādi?
ĀCM no dzinējmedību aizlieguma ne silts, ne auksts - turpinās iet uz priekšu, bet mežsaimniecībai no aļņu lielā blīvuma gan šaize būs tulīt. Silavas pētījums (pagājušā gada MSAF noslēguma sanāksmē prezentācija bija) pārliecinoši pierāda - nopietni dzīvnieku skaitu samazināt tikai ar individuālajām medībām nevar - un tie ir zinātniski secinājumi un atziņas.