Forums

Tā jau likās ka būs tikai žults...
Par šaušanas attālumiem, tad kāda velna pēc vispār vajadzīga karabīne ja jau mednieks no 120-150m attāluma vairs neko nespēj trāpīt? Te nav runa par vienīgo šāvienu uz kautkādas stigas, bet par karabīnei piemērotu vietu - tīrumi, nopļautas pļavas, nereti šauj no tornīša kur ir stipri labāks atbalsts nekā šaujot tīri no rokas. Lai ielenktu mastu un nosegtu visu ik pa 50m ar medniekiem, tad tak 100 vīrus vajag, bet mēs parasti esam tik kādi padsmit, stājamies uz pārejām un citām "svarīgākām" vietām, kur lielāka iespēja zvēru saķert.
Reiz šautuvē ar instruktoru pļāpāju, arī par mūžveco strīdu "gludais vai vītne" dzinējmedību formātā un vispār - uzzināju interesantu atziņu - ja mednieks ir spejīgs ar bisi šaut 50 metros, tad tādas pašas izjutas (vizuālais pietuvinājums) būs ar karabīni un optikas palielinājumu x7. Ne pa velti amīšiem ejošākās medību optikas gadu gadiem bijušas 3-9 palielinājuma diapazonā, jo tas ir pilnīgi pietiekami lai šautu ~300m.

Jāni tā nav žults, priekš manis tas nav pieņemami pa skrejošu sivēnu 180 kur nu vēl 360. Cik paskatos autdoru, neviens amītis pa skrejošu vispār nešauj, ja nav idaāls sāns šāviens nenotiek.

Nu veči atkal diskusija ne patēmu .Neprasiju padomus te nolikt vienam otru ,bet kā labāk trāpīt skrejošam zvēram (pieredzi).Tā kā situācijas ir dažādas neuzskatu ka šaušana ap 200 m ir kautkas no kosmosa un tabū .Piemēram sašauts briedis iet pa klaju lauku uz biezokni no tevis pa 200m -nešausi un vel ir simts varianti ka jāšauj (vilki velk prom no masta piemēram).Tākā gaidu padomus kā labāk uztrenēt šaušanu pa skrejošu zvēru dažādos tālumos .

Esa tēmēju cūkām acs rajonā un tad ir galvā vai kaklā vai plecā un šauju neapturot šāviena laikā.

Gunti-vajag tiekties uz to ,lai būtu drošs ,ka var trāpīt tam ruksim tādā gabalā un neviss šausmināties .Es esmu ceļā uz to .

No dir*as velku līdz priekšējai lāpstiņai. Šāviens galvā pēc maniem uzskatiem ir visnotaļ muļķīgs, cik tad tur tā smadzenīte liela, kurā jātrāpa un vēl pa skrejošu. Tā parasti sanāk tie atšautie žokļi utt..

...tikai šautuves "skrejošais papīrs" ētiski parāda katra varēšanas latiņu.,:), nevis šaudīšanās pa medījamlopiem uz "labu laimi". ja būs sajēga un spējas trāpīt pa primitīvo :) un vienveidīgo:) papīra lopu tad arī īstais villainais tos 180 vai tālāk metros uz pannas tiks ar pārliecību.

Ja kāds varbūt nebūtu šāvis uz to briedi pa divsimt, bet mazākā attālumā, tad viņš jau prātīgi gulētu un nevilktos sašauts pa lauku. Ir taču iespēja ka medījums uziet kaimiņam un viņam labāks šaušanas attālums.

Piekrītu Aivaram, tik tā tendence ir trenēties mežā. Nekādā gadījumā nesaku ka nav vīru kas tādos attālumos šauj labi, pat ļoti labi, bet vairums gadījumi ir tikai veiksmes stāsti.

Tikai žēl ka neviena man zināma šautuve nepiedāvā to skrejošo vienādi primitīvo pacaurumot tālākā gabalā kā 100m. Man būtu interesanti pamēģināt. Par savu aprakstīto gadījumu tomēr sliecos domāt ka apsteigums bija par mazu, tas par to 180m sivēnu.