Stāsti par otrajiem perējumiem pēc pirmo izvadāšanas būs pasakas. Pīlei pēc izpērēšanas perējums ir jāvadā, nav viņai laika nodarboties ar sēdēšanu uz ligzdas. Pat ļoti agru perējumu izvadājot, laika tur nu nekādi nesanāk otru izdēt un izperēt. Šogad nirpīlēm ir izteikti vēls gads. Pats sestdien cekulpīles perējumu redzēju, kas līdz augusta beigām nelidos pilnīgi droši. Par žagatām - laikā, kad tās var kaut ko postīt (aprīļa sākums, ka dēšanas laikā pīle nesēž uz ligzdas) žagatu pilnīgi legāli var medīt. Tikai tas ir jāizdara.
Rekur ikonisks piemērs: http://www.medniekiem.lv/troph... palasiet komentārus. Žagatas un vārnas var justies pilnīgi droši. Arī kraukļus, ja atļautu un vispār, jebko neēdamu vai neprestižu - medītu vien reti izņēmumi.
Jo mednieks labāk gudri filozofēs netā, nekā - kaut vai tagad - nomedīs kādu vārnu vai žagatu, takš tomēr labāk, nākošo pavasari par dažiem eventuāliem pīļu ligzdu postītājiem mazāk.
Par pīlēm ir dažādi - ir jaunā paaudze, kas lidoja jau jūlija sākumā (mercenes). Un ir tāda, kas šobrīd vēl ir maziņa un pūkaina. Bet tas gan ir 100% - pīlēm nav un nevar būt divi perējumi mūsu klimatiskajos apstākļos, ja viens perējums ir izdzīvojis! Ja ir šādas pērles, tad, nekā personīga, bet es tiešām nesaprotu, kā var iegūt mednieka apliecību, kāda ir apmācību un eksāmena kvalitāte.
Medības ir hobijs un nebūs visi mednieki vienādi. Bija laiki, kad eksāmens vispār nebija jāliek. Tagad vismaz kaut kādas pamatzināšanas kursos apgūst. Ņemot vērā, cik biezas ir medību grāmatas, pirmkārt, lai visu izstāstītu un apgūtu, otrkārt, ir taču lietas, kas aizmirstas. Par to, ka divas paaudzes pīle sezonā nespēj izvadāt vajadzētu atcerēties, bet nevajag jau arī baigi pārspīlēt, ja kāds kaut ko nezin. Cik nav dzirdēts, ka šoferīts atbrauc uz servisu, lai viņam riepās nomaina ziemas gaisu pret vasaras - vai tādēļ viņam tiesības jāņem nost. Ir jau tā, ka esam baigi ierakušies ikdienas darbos, ka sen vairs neatliek laika pavērot procesus dabā. Līdz ar to visai nepareizi secinājumi (ko tik es neesmu dzirdējis). Nekā personīga, bet man jau liekas, ka nevajag tā brīnīties, ja kāds kaut ko nezin.
Viena lieta ir nezināt detaļas, sīkumus. Bet medniekam nezināt pīļu vairošanās paradumus, turklāt to ielikt netā, ir diezgan nepareizi. Tad, kad nākošo reizi kāds vēlēsies piegriezt medniekiem skrūves - šo var izmantot un noteikti kāds arī izmantos pret medniekiem. Medības ir hobijs. Bet, vai tas ir tāds hobijs, kad paņem stroķi un vnk šauj dzīvnieku vai tomēr tāds, kas prasa būt tajos dabas procesos iekšā un tātad, neglābjami, dzīvesveids? Ja mēs braucam par naudu medībās uz svešu vietu - tad skaidrs, ka medības ir tas pirmais, tur pavadonis parādīs ar pirkstu uz konkrēto lopiņu un teiks: "Shoot!" un tur nav laika filozofijai, tur ir jāpilda pavadoņa norādījumi. Bet, ja mēs savā Dzimtenē vēlamies saukties par MEDNIEKIEM, tad nu nekādi savādāk, kā - otrais variants. Tātad, esam dabas norisēs iekšā, ja ne praktiski, jo ir darbs, tad vismaz teorētiski...
Ja sanāks vēl braukt uz to pusi nofotogrāfēšu un ielikšu netā - peld mātīte aiz tiem 3 palielāki pīleni un aiz tiem vēl 5 pavisam mazi. Izskaidro? Un tas viss aptuveni 2 hektāru lielā dīķī..
Iespējams, ka pīle ir "adoptējusi" (vnk nedzen prom, jo ligzdbēgļus jau pa lielam nebaro) pīlēnus no citas mātītes, kas gājusi bojā, vai kas vnk nejēdz par sīkajiem rūpēties (ir tā, ka ne visas pīles, kas izperē, spēj sīkos izvadāt līdz lidotspējas sasniegšanai).
Piemērs ar vistām, gadījums tāds bija, izšķīlās cāļi reizē divām vistām, sākumā vazājās abas kopā, beigās viena palika ar visu to cāļu baru, otrai pofig. Dīvaini, ka vecumi pīlēniem atšķiras, bet tā var būt.
Katrā ziņā ticamāk, nekā, ka pīle atstāja mazos, vēlreiz piedēja ligzdu, sēdēja uz olām visas 30+ dienas a mazie pa to laiku savā vaļā auga :)
Laikam ka te spečuki kas rakstijuši par otriem perējumiem nepadomāja un neminēja ko tad īsti sauc par otro perējumu vecie mednieki ,tas otrais perējums nav ka pīle izaudzina pirmo perējumu un dēj atkal lai perētu otro reizi, pīlei pavasarī dējums gājis bojā ,nu tur vārveidīgie vai mošķi apēduši ,vēl arī pavasara lielās salnas ,jo pīle tāpat vakara pusē pamet ligzdu lai dotos pakostēt un arī pīļu olām regulāri vajadzīgs mitrums ko pīle pēc barošanās vietas ar savām slapjām spalvām atnes uz ligzdu ,nu lūk tad ja pirmais perējums gājis bojā un putns vēl jūt ka paspēs lidz migrācijai izperēt un izaudzēt mazuļus dara to,TAD LŪK TAS IR OTRS PERĒJUMS, pīles arī labi pieņem svešas pīles pīlēnus tai periodā kad pašas mazie vairs nelien zem pīles sildīties.
Jo mednieks labāk gudri filozofēs netā, nekā - kaut vai tagad - nomedīs kādu vārnu vai žagatu, takš tomēr labāk, nākošo pavasari par dažiem eventuāliem pīļu ligzdu postītājiem mazāk.
Par pīlēm ir dažādi - ir jaunā paaudze, kas lidoja jau jūlija sākumā (mercenes). Un ir tāda, kas šobrīd vēl ir maziņa un pūkaina. Bet tas gan ir 100% - pīlēm nav un nevar būt divi perējumi mūsu klimatiskajos apstākļos, ja viens perējums ir izdzīvojis! Ja ir šādas pērles, tad, nekā personīga, bet es tiešām nesaprotu, kā var iegūt mednieka apliecību, kāda ir apmācību un eksāmena kvalitāte.
Piemērs ar vistām, gadījums tāds bija, izšķīlās cāļi reizē divām vistām, sākumā vazājās abas kopā, beigās viena palika ar visu to cāļu baru, otrai pofig. Dīvaini, ka vecumi pīlēniem atšķiras, bet tā var būt.
Katrā ziņā ticamāk, nekā, ka pīle atstāja mazos, vēlreiz piedēja ligzdu, sēdēja uz olām visas 30+ dienas a mazie pa to laiku savā vaļā auga :)