Forums

+Stāsts ir par to, ka suns ir viena suga, atšķiras tikai šķirnes. Ja mēs zinām, ka cilvēku no šimpanzes šķir tikai štrunta daži % DNS, bet runa ir par absolūti dažādām sugām, tad vienas sugas ietvaros šķirni no šķirnes šķir cik daudz? Papīram ir jābūt tai garantijai, ka tie nulle komats štrunta % DNS konkrētam indivīdam garantē strādāšanu, un tātad, visas patērētāja tiesības. Protams, ja ir mednieki, kuriem nav vēlmes savas tiesības izmantot - tā ir jūsu brīva izvēle. Bet de facto patērētāja tiesības ir ikvienā gadījumā, vai tiek pirkts putekļusūcējs vai suns. Līdzīgi kā putekļusūcējam ir noteikti kritēriji, kas ir jāievēro, lai tas dabotos - arī sunim jābūt līdzi noteiktam kritēriju kopumam, kurš ir jāievēro. Taču kādam ir jānes atbildība par to, ka pat visu ievērojot konkrētais suns nestrādā :)

PS. Ja suņu audzētāji nespēj izstrādāt šādus kritērijus vai arī šaubās par to, ka rezultāts būs adekvāts un biznesa risks ir neliels (kaut kāds % deviācijas vai brāķa ir katrā jomā, bet parasti šis risks ir iekalkulēts cenā) - tad atgriežamies sākumā, papīri ir tikai fikcija un sevis mānīšana ;)

Man liekas ka Tevi pierunāt nopirkt suni ar papīriem ir tas pats, kas rūdītu vecpuisi mēģināt pierunāt aprecēties ☺

Lietuvietis ar lietuvieša pasi nevienmēr kļūst par basketbolistu. Arī uzvārds Sabonis to negsrantē!
Un cempionu bērni nebūs visi par čempioniem.

Medību suņu kinoloģijas izpratnes, mednieku veidotās, izpratnes pamati.....
Suņa izcelsme
Dažādos literatūras avotos teorijas par suņa izcelsmi atspoguļotas atšķirīgi. Daži zinātnieki apgalvo, ka mājas suns ir cēlies no fosilā kūdras suņa (Canisfamiliarispalustris), savukārt citi apgalvo, ka suņa priekšteči ir bijuši vilki un šakāļi. Vēl joprojām dažādos kinoloģijas literatūras avotos nav vienprātības šajā jautājumā. Spriežot pēc galvaskausa izmēra un uzbūves, dažu šķirņu suņu galvaskauss līdzinās vilka galvaskausam, bet citu šķirņu – šakāļa galvaskausam. Savukārt rakstura iezīmes un uzvedība vilkiem un mājas sunim lielākoties ir sakritīgas. Vilki, tāpat kā mājas suns, ne tikai gaudo, bet arī rej, pirms apgulšanās apgriežas ap savu asi, urinējot paceļ pakaļējo ķepu utt. Pētot šakāļu uzvedību, zinātnieki ir spiesti secināt, ka šakāļiem un mājas sunim ir ievērojami mazāk kopīgu iezīmju. Piemēram, šakāļi rej un gaudo pavisam citādāk nekā suņi un vilki. Atšķirībā no savvaļas suņiem un vilkiem, šakāļiem nepiemīt paradums apvienoties radnieciskos baros, un tie parasti dzīvo pa pāriem. Turklāt suņiem un vilkiem ir 78 hromosomu pāri, bet šakāļiem – 74 pāri (tiek apgalvots, ka Maskavas zooloģiskajā dārzā ir veikti eksperimenti ar mājas suņu un šakāļu sakrustošanu, kā rezultātā radās veselīgi pēcnācēji ar visneiedomājamāko iezīmju sajaukumu un vairākās paaudzēs).
Mājas suņa evolūcijas process acīmredzot ir bijis samērā ilgstošs. Sākotnēji visdrīzāk ir notikusi mājas suņa savvaļas priekšteču pieradināšana.
Daži autori uzskata, ka suņa piejaucēšana un pieradināšana ir notikusi pēc „brīvprātības principa”. Uzskata, ka mājas suņa savvaļas priekšteči ir uzturējušies pirmatnējo cilvēku apmetņu tuvumā un barojušies ar cilvēku ēdiena atliekām. Kā pateicību pirmatnējie savvaļas suņi ir sargājuši cilvēkus no ienaidniekiem, ar riešanu (un citām skaņām) brīdinot par gaidāmām briesmām un apdraudējumu.
Savukārt citas teorijas piekritēji pieslejas viedoklim, ka pirmatnējiem cilvēkiem, tolaik vēl zemā attīstības posmā, patika pieradināt savvaļas dzīvniekus. Visbiežāk šim nolūkam tika izraudzīti dzīvnieku mazuļi, kurus saķēra medību laikā vai atrada izliktajos slazdos. Cilvēka uzaudzinātie savvaļas dzīvnieku mazuļi ne tikai kļuva pieradināti, bet arī spēja gādāt par savas sugas turpināšanu.
Diemžēl neviena no šīm teorijām nespēj izskaidrot, kādā veidā vilks kļuva par mājas suni. Pieradinot vilku, lai cik ļoti arī vilks nebūtu pieķēries cilvēkam un piejaucēts, vilks tomēr ir un paliek vilks.
Visdrīzāk pieradināšanas procesā laika gaitā ārēju un iekšēju faktoru ietekmē ir notikušas mutācijas. Sākotnēji tās ir bijušas neuzkrītošas, bet pēc tam cilvēks apzināti ir centies šīs mutācijas uzturēt, dzīvnieku sugas turpināšanai atlasot īpaši izraudzītus eksemplārus.
Šķirņu veidošanās
Cilvēka arvien pieaugošās vajadzības un suņa daba, kas labi pakļaujas pielāgošanai, ir veicinājušas visdažādāko šķirņu veidošanos.

Pēc morfoloģiskajām pazīmēm (uzbūves) suņus iedala vilkveidīgajos un šakāļveidīgajos. Pēc izmantošanas veida suņus iedala tādās grupās kā dienesta suņi, medību suņi un dekoratīvie suņi. Tomēr abas no šīm klasifikācijām ir samērā nenoteiktas. Paaudžu nomaiņa, selekcija un dažādu pieradināto suņu veidu savstarpējā krustošanās ir tik lielā mērā mainījusi suņa sākotnējo tēlu, ka šķirņu klasificēšana pēc līdzības vilkam vai šakālim ir kļuvusi vienkārši bezjēdzīga. Savukārt iedalījums pēc izmantošanas veida ir atkarīgs no daudziem kritērijiem un faktoriem, jo visas vai gandrīz visas suņu šķirnes ir saglabājušas savus pirmatnējos ieradumus un instinktus – medību instinktu, sarga instinktu, niknumu un citas lieliskas „pārsuniskas” īpašības, un tas ļauj jebkuras šķirnes suni, pat bezšķirnes suņus, izmantot ļoti daudzveidīgiem mērķiem. Mūsdienās daudzi cilvēki suņus iegādājas nevis kāda konkrēta pienākuma pildīšanai, bet gan savam priekam (suns kā pavadonis un kompanjons). Šim mērķim itin labi kalpos gan tīrasiņu suņi, gan arī bezšķirnes suņi (lai izvairītos no vilšanās pēcāk, iepriekš vēlams apdomāt, kāda lieluma, rakstura, temperamenta un apspalvojuma mīlulis būtu vispiemērotākais jūsu ģimenes prasībām un ieradumiem).

Citāti no topošās medību suņu kinologu apmācības programmas.

Aigar, teorija ir forša. Kā būs ar patērētāja tiesībām? Būsi pionieris un uzņemsies garantēt, ka ievērojot konkrētus kritērijus, no Tevis nopirktais kucēns izaugs par labu medību suni vai arī "money back"? :)
Uldi, manuprāt Tev tomēr derētu izlasīt, ko es tieši rakstīju. Verdikts ir vienkāršs - pirkt suni ar papīriem ir pareizāk. Bet pirkt suni ar papīriem un Latvijas izcelsmi ir lotereja. Tātad, ar loģisku prātu tam sakars attāls. Skaidrāk - kad es atkal ņemšu suni, tad tas būs ar izcelsmes dokumentiem. Bet, ne Latvijas, visticamāk. :)

Tāpēc jau es sev interesējošo sugas suni arī nepērku Latvijā. Nezinu kas notika ar Tavu suni, bet no savas pieredzes iesaku ātrāk paņemt jaunu lai vieta tukša nestāv.

Sekoju līdz ,iespēju robežās, katram kucēnam, kuru esmu pārdevis.Informāciju dokumentēju - http://registrs.medibusuni.lv/...
Uz doto brīdi, daudz lielāka ,loterija ir canis lupus familiāris, nonākt pie sakarīga un zinoša saimnieka........