Forums

labākjau ar roku nesist.labāk jau ar žagaru iepēr un nejau no visa spēka,galvenais lai viņš saprot!

Nejūt jau ar! Gluži tāpat, kā jebkurš suns, kas selekcionēts tuvcīņai ar plēsēju. Tāpēc šitos klapēt ir galīgi garām- vieglāk nosist, nekā ar klapēšanu izmācīt.Manuprāt pakratīšana aiz škvarņika ir krietni efektīgāka.
Es gan savējos katru brīvu brīdi nesitu. Suns jāsoda īstajā brīdī, ja sāks nepārtraukti klapēt- jēgas nebūs, jo sunim radīsies iespaids, ka, dari ko gribi, vienalga dabūsi pa ādu. Vai arī sāks baidīties no saimnieka.
Ir jāizsecina, kāpēc Tavs suns krāmē čupas, kur pagadās. Var būt viņam trūkst uzmanības, un viņš sev cenšas pievērst saimnieka uzmanību jebkurā veidā.Diezgan bieži tā mēdz būt, jo sunim psiholoģiski labāk ir saņemt no saimnieka vismaz pendeli, nekā pilnu ignoru. Nevar izslēgt arī veselības problēmas.

esmu dzirdējis ka jagterjeri foxterjeri esot jāsit katrā brīvajā brīdī lai būtu kautcik paklausīgi. man foxis nevar iemācīties nokārtoties ārā. bij piekrāmējis garāžā. iebāzu purnu s**ā un riktīgi nopēru. plauksta pašam sāpēja. a ko šis? iziet ārā, skatās uz mani un luncina asti! un vēl izskatās ka smaida. var pērt kā gribi, piekrāmēs kur gribēs. sajūta ka sāpes nejūt vispār.

Asinīm (izcelsmei) ir MILZĪGA nozīme, bet galvenā problēma, manuprāt, ir iemācīt, lai dzen jo vajag un kur vajag. Un paklausība. Man suns ir atsaucams, bet kuce, kamēr stirnu kokā neuzdzīs :))))) ārā no meža nenāks. Un noķert jagdterjeru, kas buku pa krūmiem dzen , lai viņam pa ausīm sadotu, man līdz šim nav izdevies. :( Kamēr zvēru neredz, ar paklausību viss ir OK, bet kad ierauga, tā uzreiz visas komandas aizmirst.
Vai kāds ir apmācījis suņus klausīt uz svilpes signāliem? Zinu jagdu audzētavu Polijā, kur suņi ir apmācīti klausīt uz svilpi, man baigi patiktos.

Man ir Dratchar vācu putnu suns, bet uz putniem ir pilnīgi vienaldzīgs jo viņam vienkārši to neēsmu mācījis un arī nemācīšu. Lieliski dzen visus pārnadžus, kož jenotus un pat sāka izrādīt interesi uz bebru alām, bet to darīt viņam neļauju jo savādāk dzenot mastu sāks uz kāda grāvja rakt bebrus. Ar stirnām grēkojam tā pat kā daudzi citi un šeit varētu būt risinājums- NEŅEMT suni medībās kamēr medījamas stirnas, lai domā, ka saimnieks tos nemedī. Būtiski ir radināt suni iet dzīt ar citiem medniekiem, jo savādāk saimnieks ir nolemts par mūžīgo dzinēju. Interesanti, bet šogad esmu iedresējis sunim meklēt savainotu medījumu un tas viņa 5 gadu vecumā. Ir viens liels mīnuss dzenot lielus mastus, kur iespējami plaši grāvji, stigas, celītes jo pie šādām vietām mēdz pamest medījumu un atgriesties dzinēja tivumā un tāpēc pašam nākas reizēm noskrieties sunim līdzi. Ideāli ir, ja ir vairāki suņi, tad ir cits asums, bet problēma ir kaušanās un vis kašķīgākās šinī ziņā liekās ir LAIKAS. Ļoti labi strādā ar balsi un pēc bālss tonalitātes var noteikt ko viņš dzen, arī kritušu medījumu aprej līdz brīdim kamēr pienāks mednieks.

Protams, ka no iedzimtības ir daudz atkarīgs, tomēr neuzskatu, ka ar to vien ir pietiekami. Ja Latvijas dzinējam ļautu darīt to, kas viņam asinīs, tad dzinējmedības varētu rīkot uz zaķiem un bukiem, kas ir Latvijas dzinēju "mūža mīlestība" =)

nu mans foxis 8 mēnešu vecumā teicami bebrus trenkā. pa pēdām arī itkā iet. vēl jau nav bijusi lielajās medībās. šāviens kā ir tā ir klāt un meklē nezin ko. mācīta nav īpaši. kad bija maza staigaājām gandrīz katru vakaru pa mežu. nesen noplēsa jenotu. pagalmā ir mētājusies meža cauna. par kaķi labāk nerunāšu :)
prieks man ir par bebriem. šim mērķim tika pirkta šī suga un viss notiek!

Visu izšķir asinis!
Mana laika 1,5 gadi šodien pirmo reizi sāka pa grāvi peldēt pakaļ bebra burbuļiem. visu izšķir iedzimtība!!!!!

Ja godīgi, tad suņu audzināšanā man vairāk ir teorētiskās zināšanas, bet praksē no tā man izdevies maz ko ieviest... Tik daudz, ka suns pats ir sapratis ka jānāk uz šāvienu. Un reizēm izdodas arī atsaukt, bet ne tajās reizēs ja ir vēl kāds suns, vai arī tieši degungalā ir zvērs... tad var i šaut, i bļaut- nekas nelīdz. Man radiniekam bija bijis kādreiz Latvijas dzinējs, kuram bija daudz kas iemācīts, bet pēc visiem nostāstiem ar suni viņš bija darbojies ļoti daudz... No bukiem viņš bija atradinajis tā, ka reizē kad suns bija dzinis buku, saimnieks to noķēra un kārtīgi nopēra. No tās reizes suns neizrādīja īpašu interesi par bukiem (ja godīgi, tad laikam ka vajag ļoti stingru roku, lai sunim sadotu pa ausīm =)
Iet pa asinspēdu savu suni viņš esot mācījis pats imitējot asinspēdu (sapilinot mežazvēra asinis)- no sākumu vnkāršu tainu līniju, pēc tam taisne ar pagriezienu, un tā arvien sarežģītāku ar šķēršļiem un grāvjiem... un katru reizi veicot distanci, suns tika paacienāts ar kko garšīgu... Vēl kas būtu jādara medniekam, kam ir suns- būtu kādu laiku pašam kopā ar suni jāpastaigā pa dzinēju un jāskubija suni darīt to ko vēlas saimnieks, nevis, kas sunim tajā brīdī ienāk prātā =)
Varbūt, ka kaut kur kļūdos, bet nu tāda man ir bijusi informācija no cilvēkiem, kam bijuši medību suņi (Latvijas dzinēji).

Mārtiņ, kā suni var iemācīt nedīt stirnas viņš tak sajūt viņas vai ierauga un ir kā bulta prom un bļauj pakaļ cik gribi viņš tak savā karstumā neklausīs!