Forums

Starpība ir ka vienu sugu atjaunoja,otru ieveda.

Reizē ar jenotsuni ienāca ērces - Laima slimība un encefalīts ...

Sveiki, Kungi. Tēma veca, bet laba. Ir palikušas tikai dažas dienas, lai atkal varētu baudīt bebru sabiedrību vēlākās vakara stundās... Kādi ieteikumi kā to darīt šādā gada laikā, kad zāle līdz p...tiem un aktivitāte nav tik nikna kā pavasarī???

Ar suņiem nolaižot dambjus un uzmanoties no lapsenēm. Uz lūri upēs var mēģināt tur neaizaug tik traki un vietās, kur cilvēku kustība maza. Grāvju malās sēžot uz cūku, ja iespēja pavaktēt arī bebri.

Neesi slinks, pastrādā pusdienlaikā ar trimmeri.Lai nav jānopļauj hektārs - paskaties, kur ir bebru taciņas aktīvāk izmantotās uz kādu garšīgu krūmu vai koku. Protams, nevajag gaidīt, ka tajā pašā vakarā bebri ļoti aktīvi peldēs, ja vien "tēju" neizmantosi. Šauj garām! :)

Es arī notrimerēju grāvi pie torņa. Jau sāk naktīs miegs nenākt, cerams piektdien pāries.;)

Nu kā - cik ta kritušo? :)

Gadiem bebrus kutinājis ar 6,2mm, sestdien padzirdēju, ka skrotis arī gana labi ģeld. Un izmēģināju.
Protams, kūlis nesalīdzināmi blīvāks, pustumsā trāpīt pa peldošu bija izcili, bet tā lasīšana pēc tam laukā, kad skrots iestrēgusi kaut kur pa vidu starp akotu, bet ādai pavisam cauri nav, un skrošu ir teju desmitiem, - nē, tad jau labāk div', trīs renkulīši.

Nezinu - vai nu man tie bebri ir super sīksti, bet es tieši pārgāju uz otru galu. Tagad krāmēju ar breneku. Nu, patīk man, ka viņš i nepakustās, daudz piedzīvojumu atkrīt :D

Tiesa, mēdz gan būt ellīgi sīksti. Nevaru aizmirst vienu epizodi. Satumsa, jau grasījos laist mājup, tomēr, tā kā pilnmēness sniedza labu gaismu, un dīķa vidū rotājās īsta mēnesnīca, tad vēl brīdi pakavējos, izbaudīdams skatu. Piepeši šai pašā dīķa vidū pamanīju galvas siluetu, pa kuru nekavējoties izšāvu (ar jau pieminētiem 6,2mm bez konteinera).
Pēc šāviena redzēju, ka bebrs palicis uz vietas, un peld bez kustībām. Slaidā riksī devos uz auto pēc teleskopiskā āķa (jūras kātam cietajā "sakabē" piemontēts samu trīsžuburnieks). Atgriezies pēc 10 min., atradu bebru tajā pašā vietā nekustīgi uz ūdens guļam. Iebridu un ar āķi izvilku šo krastā. Tad sākās interesantākais, rezgalis izrādījās vēl pavisam dzīvīgs. Taču, sev vien zināmu iemeslu dēļ nospriedis, ka ir iekritis slazdā, šis sāka sev grauzt ķepu. Cita skaidrojuma man nav, bet skats bija gauži žēlīgs. No 10cm distances ielaidu vēl vienu lādiņu šim pierē, kur renkuļi jau gāja blīvumā kā lode, vismaz tāda izmēra bija gan ieejošais, gan arī izejošais caurums.
Un ko domājat, bebrs ar cauršautu galvu nu būs rāms? Nekā, ķepu turpināja grauzt tā, it kā nekas nebūtu noticis. Sapratu, ka agonija ieilgs, bet mājinieki gaida, pārmetu krustu, un tādu pašu, kustīgu, stibīju uz auto. Kopš tās reizes visai skeptiski uzklausu pārliecības, ka bebram atliekot ar koka vālīti vieglītēm pa degungalu uzšaut, un zēns mierā. Vai arī mūsu pusē vienkārši tik sūri veči.