Edgaram
Nedaudz informācijai par valsts mežiem. Ja ir līgums par medību tiesībām valsts mežos, jāņem vērā, ka no šī gada mežu izstrāde notiek pa izdalītiem masīviem konkrēti katru gadu. Piemēram, 2008. gadā būvē ceļus, 2009. gadā cērt visu kas cērtams šajā teritorijā, 2010 gadā - meliorācijas sistēmas, 2011. gadā - atjaunošana. Un atkal uz ciršanu atgriežas pēc tam. Man jau liekas, ka medniekiem tas ir pat labāk - spēcīgi palielināsies meža masīvu daudzveidība (vecuma dažādība), tādos mežos vieglās varēs prognozēt (izsekot) dzīvnieku kustību līdz ar to variēt ar mastiem, dzīšanas virzienu, gaides vietām.
Un par medījumiem piekrītu Arnim - barības bāze pieaugušā mežā ir mazāka, lauksaimniecības zemju aizaugšanas ietekmi var redzēt pēc laukos sētā arvien vairāk nākošiem dzīvniekiem.
Ja rūpīgi lasīji, tad noteikti pamanīji, ka jautājums ir līdzīgs, bet diskusija atšķirīga un arī medijamo dzīvnieku izzušana šajās platībās tomēr nav saistīta ar meža izstŗādi, bet gan ar citu tēmu kuru liekas pats vien biji pievienojis. Bet par meža izstrādi tomēr runāt ir noderīgi, jo ne vienmēr tur viss ir kārtībā un arī koksnes cenas...?
Jā to es aar domāju, bet viena problēma malumednieki, pie mums kā tuvu Daugavpils, nereāli nokontrolēt šos tipiņus, jau mēģinājām vairākus gadus ķerstīt viņus, bet bez rezultātiem, jo ar perfekti pārzin teritoriju, tāpēc grūti nokert. Vēl grūtāk kad mežā ir attīstīta ceļu infrastruktūra, var teikt tad cilvēku nepietiek aplenkumam. Un pats galvenais, ka zini kas to darba bet nokert nevari, pie tam ēst gan nevarētu pateikt ka viņiem nav ko!!! Braukā uz tādiem džipiem ka ne katrs vidēja mēra Latvietis to varēs atļauties.
Tāpēc sāls laizītavas un barotavas neliekam šajās vietās, lai mazinātu gaļas ieguvi malumedniekiem.
Mežsaimnieks esmu hobija līmenī, tomēr:
Principā Latvijā mežu platības nav nekad bijušas tik lielas kā šobrīd.
Un tās vēl vairāk palielinās, jo pat tagad, ir pieejams atbalsts l/s zemju apmežotājiem.
Mežs ir arī jaunaudze; arī izcirtums. Mežs nenozīmē tikai lielus kokus.
Un visbeidzot mežs - tas ir tāds pats resurss kā jebkurš cits. Ja to laikā nepaņem, tad tiek zaudēta produktivitāte, tātad nauda. Savukārt produktivitāte ir tieši atkarīga no mežsaimniecības un pareizas meža izmantošanas, jo dabīgā mežā produktivitāte ir ar kārtu mazāka nekā koptā un izmantotā mežā. Protams, savā ziņā produktivitātes pieaugums - tas ir bioloģiskās daudzveidības samazinājums. Tomēr, mūslaikos ir tādi, gan prātīgi, gan pilnīgi idiotiski ierobežojumi, ka ar bioloģisko daudzveidību kopumā Latvijā viss ir vairāk kā labi.
Visbeidzot, no medniecības viedokļa, maz ir tādu vērā ņemamu medījamo dzīvnieku sugu, kuriem patiktu milzīgi, veci meži...kā jau pareizi Verners norādīja, dzīvnieki labprāt uzturas tur, kur ir to barības bāze - un lielie, vecie meži nebūt nav tā labākā vieta, kur atrast barību...
Njā, tēma visnotaļ neviennozīmīga, taču ne bezcerīga. Neņemos spriest par procentuālām cirtes izmaiņām, nēesmu mežkopis, taču nereti var novērot, ka medījums bieži vien uzturas tur,kur to vismazāk ceri ieraudzīt. Tādā klasiskā priežu silā pat intuitīvi ir nepatīkami stāvēt, jeb jūti ka būs pa "tukšo".
Uz Vernera teikto par stirnāžiem - pilnīga taisnība. Ja gribat medaļotu vai vismaz vizuāli patīkamu stirnas trofeju, tad tikai jāmeklē pa izcirtumiem. "Seniori" nelabprāt izvēlas lauces vai tamlīdzīgas atkailinātas vietas:) Ja pļavā normāla trofeja parādīsies līdz ar tumsu, tad cirsmā vismaz stundu agrāk.
Nedaudz informācijai par valsts mežiem. Ja ir līgums par medību tiesībām valsts mežos, jāņem vērā, ka no šī gada mežu izstrāde notiek pa izdalītiem masīviem konkrēti katru gadu. Piemēram, 2008. gadā būvē ceļus, 2009. gadā cērt visu kas cērtams šajā teritorijā, 2010 gadā - meliorācijas sistēmas, 2011. gadā - atjaunošana. Un atkal uz ciršanu atgriežas pēc tam. Man jau liekas, ka medniekiem tas ir pat labāk - spēcīgi palielināsies meža masīvu daudzveidība (vecuma dažādība), tādos mežos vieglās varēs prognozēt (izsekot) dzīvnieku kustību līdz ar to variēt ar mastiem, dzīšanas virzienu, gaides vietām.
Un par medījumiem piekrītu Arnim - barības bāze pieaugušā mežā ir mazāka, lauksaimniecības zemju aizaugšanas ietekmi var redzēt pēc laukos sētā arvien vairāk nākošiem dzīvniekiem.
sk. http://www.medniekiem.lv/discu...
Varbūt palīdzēs atvēsināt "meža speciālistu" galvas :)))
Tāpēc sāls laizītavas un barotavas neliekam šajās vietās, lai mazinātu gaļas ieguvi malumedniekiem.
Principā Latvijā mežu platības nav nekad bijušas tik lielas kā šobrīd.
Un tās vēl vairāk palielinās, jo pat tagad, ir pieejams atbalsts l/s zemju apmežotājiem.
Mežs ir arī jaunaudze; arī izcirtums. Mežs nenozīmē tikai lielus kokus.
Un visbeidzot mežs - tas ir tāds pats resurss kā jebkurš cits. Ja to laikā nepaņem, tad tiek zaudēta produktivitāte, tātad nauda. Savukārt produktivitāte ir tieši atkarīga no mežsaimniecības un pareizas meža izmantošanas, jo dabīgā mežā produktivitāte ir ar kārtu mazāka nekā koptā un izmantotā mežā. Protams, savā ziņā produktivitātes pieaugums - tas ir bioloģiskās daudzveidības samazinājums. Tomēr, mūslaikos ir tādi, gan prātīgi, gan pilnīgi idiotiski ierobežojumi, ka ar bioloģisko daudzveidību kopumā Latvijā viss ir vairāk kā labi.
Visbeidzot, no medniecības viedokļa, maz ir tādu vērā ņemamu medījamo dzīvnieku sugu, kuriem patiktu milzīgi, veci meži...kā jau pareizi Verners norādīja, dzīvnieki labprāt uzturas tur, kur ir to barības bāze - un lielie, vecie meži nebūt nav tā labākā vieta, kur atrast barību...
Uz Vernera teikto par stirnāžiem - pilnīga taisnība. Ja gribat medaļotu vai vismaz vizuāli patīkamu stirnas trofeju, tad tikai jāmeklē pa izcirtumiem. "Seniori" nelabprāt izvēlas lauces vai tamlīdzīgas atkailinātas vietas:) Ja pļavā normāla trofeja parādīsies līdz ar tumsu, tad cirsmā vismaz stundu agrāk.