nu nezinu kaa buutu tik slikti paarlauzhamie ierochi musu kolektiivaa valda teiciens "mediibu kuulminaacija ir preciizs shaaviens",saprotiet kaa gribiet, kas ir pieshaavies pie shaada ierocha speej izshaut vairaakas reizes nekaa ar ieroci kas ir ar aizsleegu
pārlaužamie vienstobri jeb kipplaufi... Specifiski verķi, kā te Ivo jau augstāk minēja, medībām kalnos un večiem "viens šāviens - viens līķis" tipa pirkstu mētāšanai. Un dārgi arī - IŽ un ZBK ir izņēmumi. Divstobru ekspreši - šaušanai nelielās distancēs, kur divus ātrus šāvienus vajag, taču lielie Āfrikas zvēri pie mums te vēl nav manīti ar visu globālo sasilšanu, tāpēc praksē diez vai būs labāki par pusautomātu. Paskats jau, protams, stilīgs. Nu, kombinaškas un drillingi ar vienu vai diviem vītņu stobriem, tā jau ir cita opera ar universālu pielietojumu :)
Aprīkojums: Browning BAR .30-06, Fabarm Lion H35 Titan 12 ga, Mannlicher ProHunter .223 Rem
Suņi: taksis
Medību trofejas: 2
13.12.2007. 14:07
Jāzep, ir praksē bijušas reizes kad nepietiek ar vienu patronu - tiesa gan, parasti tā ir gadījies pieejot. Atkārtots šāviens bieži situāciju atrisina :) Kā jau es reizēm saku - man ir bijuši vairāki ieroči, bet ne ar vienu citu nav tik labu rezultātu kā ar Browning BAR!
šāviena brīdī patronas čaulas pamatne dod triecienu virzienā uz aizmuguri (laides virzienā). Klasiska aizslēga gadijumā laide ir savienota pa tiešo caur aizslēga kārbu ar stobru, un šo slodzi uzņem aizslēga kulaki. Pat tad ja aizslēgs izkustas, savienojums stobrs-laide paliek nemainīgs.
Štucera gadījumā stobrs ar laidi savienots caur eņģes un ķīļa mehānismu, kas atrodas vienā pusē. Šāviena brīdī štuceris cenšas "pārlauzties". Pat tad ja nekas nav izļurkāts, materiālam ir sava elastība kas zem slodzes padodas. pietiek atstarpei starp patrontelpu un spoguli izmainīties par niecīgu lielumu, lai trāpījuma vieta novirzītos diezgan būtiski.
Ceru, ka no visiem šitiem "terminiem" vismaz daļu var saprast :D
Aprīkojums: Browning BAR .30-06, Fabarm Lion H35 Titan 12 ga, Mannlicher ProHunter .223 Rem
Suņi: taksis
Medību trofejas: 2
12.12.2007. 20:43
Tik labi teoriju nepārzinu, bet kādu laiku atpakaļ runāju ar vienu no Latvijas ieroču guru - Aivaru Dunduru, un viņš gari un plaši stāstīja par dažādām konstrukcijas niansēm, kas rezultātā noved pie atšķirīga trāpījumu blīvuma. Cik atceros, tad viena no galvenajām lietām laikam bija tā, ka klasiskajai karabīnei stobrs nesaskaras ar laidi, tādēļ stobrs šāviena brīdī var brīvi svārstīties.
Štucera gadījumā stobrs ar laidi savienots caur eņģes un ķīļa mehānismu, kas atrodas vienā pusē. Šāviena brīdī štuceris cenšas "pārlauzties". Pat tad ja nekas nav izļurkāts, materiālam ir sava elastība kas zem slodzes padodas. pietiek atstarpei starp patrontelpu un spoguli izmainīties par niecīgu lielumu, lai trāpījuma vieta novirzītos diezgan būtiski.
Ceru, ka no visiem šitiem "terminiem" vismaz daļu var saprast :D