Braucu uz 80 [mocim tas ir normāli], jo laiks bija slapjš, pa Barona ielu. No sētas pēkšņi likās virsū divi milzīgi zvēri. Sajūta forša, ne? Vienam ievilku ar kāju pa žokli un noturējos, kaut gan, ja kāds slapjā laikā ar moci pa bruģi ir braucis, gan jau sapratīs emocijas. Izdevās labi apstāties un nolekt no moča. Nez kādēļ nezvēri uzreiz aizskrēja - bet, ja nebūtu aizskrējuši, vismaz vienu ar kailām rokām būtu turpat arī atstājis :(
Epizode 2 - to redzēju braucot pa Salu tiltu, atpakaļ skata spogulī. Brauca vīriņš ar velosipēdu - laikam no tiem dārziem, kas Lucavsalā. Brauca pa trotuāru un - zinot Salu tilta satiksmi, nekā nosodama es tur neredzu. Pretī gāja urlas ar nezvēru. Protams nezvērs velosipēdistam uzklupa un protams, pēdējais zemē. Tālāko neredzēju.
Epizode 3 - toreiz biju vēl padsmitnieks. Gaidīju liftu 1 stāvā. Lifts atbrauca un atvērās durvis - no turienes momentā ārā nezvērs un vienkārši iekoda - labi, ka noreaģēju un caurums izkosts tika tikai biksēs.
Cik daudzi paziņas, īpaši bērni, ir sakosti - saskaitīt grūti. Tā kā - pilsētā brīviem nezvēriem nav vietas. Ja saimnieki ir tik debīli, ka nejēdz savus "mīluļus" turēt un staigināt tā lai neapdraudētu citus - tad lai maksā. Lai maksā tik daudz, ka bankrotē. Tad varbūt būs miers.
Un, ja kāds mēģina apgalvot pretējo - tad ļoti ceru, pienāks diena, kad uz savas ādas izbaudīs kāda kretīniska "suņmīļa" vieglprātības augļus.
Vēlreiz - pilsētās primārais ir cilvēks. Ja kāds grib turēt suni, tad lai rēķinās, ka tā ir ekskluzivitāte, kas attiecīgi maksā, bet mūsu kretīni pat tik elementāras prasības, kā saiti un uzpurni neuzskata par pašsaprotamu, laižot savu zvēru pastaigāties pa guļamrajona pagalmiem :(
Gunti - un tas kādam dod tiesības savu nezvēru vest pa ielu vai laist bez pavadas un uzpurņa? Dzīvnieka turēšana pilsētā - tā ir privilēģija. Ja nespēj nodrošināt attiecīgas prasības, tad maksā un miers.
Divu nezvēru dēļ ar moci gandrīz nositos. Rīgas centrā :(
Epizode 2 - to redzēju braucot pa Salu tiltu, atpakaļ skata spogulī. Brauca vīriņš ar velosipēdu - laikam no tiem dārziem, kas Lucavsalā. Brauca pa trotuāru un - zinot Salu tilta satiksmi, nekā nosodama es tur neredzu. Pretī gāja urlas ar nezvēru. Protams nezvērs velosipēdistam uzklupa un protams, pēdējais zemē. Tālāko neredzēju.
Epizode 3 - toreiz biju vēl padsmitnieks. Gaidīju liftu 1 stāvā. Lifts atbrauca un atvērās durvis - no turienes momentā ārā nezvērs un vienkārši iekoda - labi, ka noreaģēju un caurums izkosts tika tikai biksēs.
Cik daudzi paziņas, īpaši bērni, ir sakosti - saskaitīt grūti. Tā kā - pilsētā brīviem nezvēriem nav vietas. Ja saimnieki ir tik debīli, ka nejēdz savus "mīluļus" turēt un staigināt tā lai neapdraudētu citus - tad lai maksā. Lai maksā tik daudz, ka bankrotē. Tad varbūt būs miers.
Un, ja kāds mēģina apgalvot pretējo - tad ļoti ceru, pienāks diena, kad uz savas ādas izbaudīs kāda kretīniska "suņmīļa" vieglprātības augļus.
Vēlreiz - pilsētās primārais ir cilvēks. Ja kāds grib turēt suni, tad lai rēķinās, ka tā ir ekskluzivitāte, kas attiecīgi maksā, bet mūsu kretīni pat tik elementāras prasības, kā saiti un uzpurni neuzskata par pašsaprotamu, laižot savu zvēru pastaigāties pa guļamrajona pagalmiem :(
Divu nezvēru dēļ ar moci gandrīz nositos. Rīgas centrā :(