Tur jau tā lieta - jau tagad ir krietni par daudz! Jau pirms pieciem gadiem bij' par daudz! Bet tagad vēl pēc gada, pieciem?! Kas būs tad?
Par to es arī cepos - ko darīt vai kas nepieciešams, lai no TĀ izvairītos.
Venti!
Tad Tev kā foreļotājam bija jāzin, ka foreli nobendē gan ūdens temperatūra, gan skābekļa saturs stāvošā ūdenī, gan ūdele, ūdrs, un zivju gārnis kuriem nav problēmu izēst visu dzīvo 2x2m peļķē. Un tā vienu aiz otras. Jo arī tie ir savairojušies kā dubļi (to nezin tikai Sarkanās grāmatas sargātāji). Tāpat bija jāzin, ka ūdens iemītniekiem pilnvērtīga dzīves cikla realizācijai ir jābūt iespējām migrēt - dzīvo vienā vidē, vairojas citā. Ja tie pāris nīkulīgie žagari lielu lomu nespēlē, tad pamatīgas dambju kaskādes, kurās katrs dambis slejās pa pusmetram virs ūdens līmeņa, pieliek treknu punktu. Ziftele palu laikā ienāca un ... turpat arī sagura. Ja nē, tad nevajag arī HESiem braukt augumā. :)
Ja jau ir tada problema ar bebriem, tad manuprat ir pienemts nepilnigs likums. Labi- nelimitets, bet tad nafig tur vel kautkadus saudzesanas terninus, medi visu gadu, ka lapsas un jenotus.
Jāni B,esmu aktīvs foreļotājs jau 28 gadus.2-4 bebru dambji uzlabo foreļu populācijas izdzīvošanas iespējas foreļupē,un nekādu ļaunumu tie nenodara.Ja to skaits ir 10-20 tad tā jau ir katostrofa.To Tev apstiprinās jebkurš foreļotājs.
Verner! Bebru darbības sekas - aizsprosti un uzpludinājumi, kas Tavuprāt ir prīmā, savu ietekmi nezaudēs vēl pārdesmit gadu pēc pēdējā bebra apēšanas. Bet tā kā bebrs ir žurkveidīgais (grauzējs) es stipri apšaubu šā īpatņa iespējamo iznīcināšanu. Neticu, ka šamējie patiesi bija izskausti pilnībā un nepilnos 90 gados no dažiem ielaistiem pāriem savairojās līdz vairāk kā 100 000!!! Ja tomēr es kļūdos, tad tāda vairošanās dinamika vien ir ārprātīgs fakts. Prognozes nākotnei?
Tiem, kuri domā, ka uzpludinājumi un dambji (sķēršļi ceļošanai) ļauj izdzīvot forelēm, iesaku padomāt vēlreiz. Forelēm tās siltās stāvoša ūdens peļķes ir nāvīgas lamatas nevis izdzīvošanas garants. Tāpat arī meženēm. Vietām tā ir problēma pat nēģiem. Nevar tā zivs normāli pamukt, ja uznāk sausums.
Par cūkām un aļņiem. Ne viens ne otrs nedzīvo ūdenī līdz vēderam.
Un vēl - ar atsevišķu indivīdu centību un entuziasmu acīmredzot ir par maz. Ja 90% mednieku tomēr nespēj, negrib vai objetīvu iemeslu pēc tomēr nevar veikt rezultatīvu darbu, tad būtu tikai godīgi, ja atlīdzību par katru noķertu bebru saņemtu tie, kas grib un var. Protams, viņi no tās var arī atteikties ...
Es redzu tikai divas izejas no draudošās situācijas nākotnē - vai nu bebru ļaut ķert kā zivi visiem, kam nav slinkums vai arī maksāt noteiktu prēmiju par katru noķertu īpatni. Vai arī abi šie varianti kopā.
Turpinot kā līdz šim - ziepes garantētas.
Par to ka ja bebrus tramda vienā pusē to var teikt nav, bet otrā pusē kur par viņiem neliekas ne ziņis, un uz tās mierīgās puses ir veseli bobrjatņiki!!! Kā saka katra bebru mednieka sapnis pasēdēt uz tiem grāvjiem, bet atkals citas medību platības!!!! Vienīgi ja tikai ar pašu medību platību īpašnieku sarunāt medīt bebrus :)
Slēpts
18.02.2010. 13:58
Venti, tie ir gandrīz vienīgie bebri tajā krastā..:)) Turklāt tas stāvoklis nav nemaz tāds, kāds tev izskatās no automašīnas loga. Starp citu ceļa otra puse tajā vietā ir jau cita medību kolektīva teritorija:) Iespējams, ka kādā no pusēm bebri tiek "kustināti" mazāk..:)) Izdari secinājumus...Turklāt nav prātīgi izdarīt secinājumus tikai no mašīnas loga, proti, braucot garām.
Mārtiņ,apskaties labāk,kas tavā pusē darās!Es rudenī braucu no Smiltenes uz Gulbeni,un tās mazās upītes Rauza,Šepka,Kļavaisa ir vājprātā nodambētas,un tas ir redzams no mašīnas loga.Agrāk tur tādus dambjus kaut kā nemanīju.
Par to es arī cepos - ko darīt vai kas nepieciešams, lai no TĀ izvairītos.
Tad Tev kā foreļotājam bija jāzin, ka foreli nobendē gan ūdens temperatūra, gan skābekļa saturs stāvošā ūdenī, gan ūdele, ūdrs, un zivju gārnis kuriem nav problēmu izēst visu dzīvo 2x2m peļķē. Un tā vienu aiz otras. Jo arī tie ir savairojušies kā dubļi (to nezin tikai Sarkanās grāmatas sargātāji). Tāpat bija jāzin, ka ūdens iemītniekiem pilnvērtīga dzīves cikla realizācijai ir jābūt iespējām migrēt - dzīvo vienā vidē, vairojas citā. Ja tie pāris nīkulīgie žagari lielu lomu nespēlē, tad pamatīgas dambju kaskādes, kurās katrs dambis slejās pa pusmetram virs ūdens līmeņa, pieliek treknu punktu. Ziftele palu laikā ienāca un ... turpat arī sagura. Ja nē, tad nevajag arī HESiem braukt augumā. :)
Tiem, kuri domā, ka uzpludinājumi un dambji (sķēršļi ceļošanai) ļauj izdzīvot forelēm, iesaku padomāt vēlreiz. Forelēm tās siltās stāvoša ūdens peļķes ir nāvīgas lamatas nevis izdzīvošanas garants. Tāpat arī meženēm. Vietām tā ir problēma pat nēģiem. Nevar tā zivs normāli pamukt, ja uznāk sausums.
Par cūkām un aļņiem. Ne viens ne otrs nedzīvo ūdenī līdz vēderam.
Un vēl - ar atsevišķu indivīdu centību un entuziasmu acīmredzot ir par maz. Ja 90% mednieku tomēr nespēj, negrib vai objetīvu iemeslu pēc tomēr nevar veikt rezultatīvu darbu, tad būtu tikai godīgi, ja atlīdzību par katru noķertu bebru saņemtu tie, kas grib un var. Protams, viņi no tās var arī atteikties ...
Es redzu tikai divas izejas no draudošās situācijas nākotnē - vai nu bebru ļaut ķert kā zivi visiem, kam nav slinkums vai arī maksāt noteiktu prēmiju par katru noķertu īpatni. Vai arī abi šie varianti kopā.
Turpinot kā līdz šim - ziepes garantētas.