Forums

Jāni es Tev nevaru piekrist, ka bebraines ir nelabvēlīgas citiem dzīvniekiem! Protams, kas par daudz tas par skādi un bebru postījumi ir milzīgi un to skaits būtiski jāsamazina, bet tomēr, katru bebraini uzskatīt par likvidējamu arī nav pareizi. Piem. vecas bebraines,kas jau sen ir kā meža dīķi un apaugušas ar meldriem labprāt apdzīvo mežacūkas, aļņi un protams ūdensputni - galvenokārt meža pīles arī bebru sagāzumus labprāt barības meklējumos apmeklē aļņi, brieži un stirnas. Tāpat muļķīgi ir uzskatīt par likvidējamām bebraines, kas saistītas ar upju grīvām...

Ir divas lietas:
1)bebri izplatīsies tik ilgi, kamēr būs apdzīvotas VISAS meliorācijas sistēmas, t.sk. mežos, kuras savulaik izveidoja, lai paaugstinātu mežaudzes vērtību - tātad, bebram piemērots biotips ir mūsu pašu, cilvēku, radīts; ja tā nebūtu, bebru skaits pie mums būtu mazāks, nekā jau ir pašreiz.
2)likvidējot meliorācijas sistēmas, konkrētajā vietā pazudīs bebri, bet arī mežaudzes vērtība kritīsies un to laikam būtu muļķīgi pieļaut, kaut gan daudzviet ir ieviesti "projekti", kas dabā nozīmē - aiztaisīt meliorācijas sistēmas un apslīcināt apkārtni; labs piemērs ir Ķemeri [tādai tuvredzībai nav attaisnojuma!]
Atstājot meliorācijas sistēmas, bebrus ierobežot var tikai plānveida pasākumu komplekss - pirmkārt, nomedījami tie bebri, kas ir visgrūtāk aizsniedzami un kuru darbība rada lielākos zaudējumus - bet tas patiešām nevar balstīties uz dažiem % entuziastu no to vidus, kuri paši ir apmēram 1% no iedzīvotāju populācijas (mednieku apm. 20000, iedzīvotāju apm. 2000000) - šiem entuziastiem par to ir jāmaksā. Faktiski, tas nozīmē tā vai citādi, bet - mednieks dažiem būtu profesija. Taču - ir skaidrs, ka tādās kategorijās neviens nedomā, kaut gan pat "ekselī" saliekot skaitļu - cik daudz zaudējumus tautsaimniecībai nodara bebri, cik vajadzētu līdzekļu to ierobežošanai...mēs, daži % trako, varam melnām miesām medīt, bet tam valstiskā mērogā jēga būs maza.
Labākajā gadījumā bebri tiks izmedīti vieglāk piekļūstamās vietās, kamēr "džungļos" paliks to rezervāti; pie kam, tieši šajos "džungļos" iet bojā vērtīgas mežaudzes...
Tā kā - pie šā jautājuma tomēr agrāk vai vēlāk atgriezīsies, ja ne savādāk, tad jaunie LVM īpašnieki, jo pastāv liela iespēja, ka LVM tiks privatizēts...

Par tiem midzeņiem ir tā, pie mums ir pāris vietas, kur šos nekad dzīvē nevarēs izpestīt, tādat tie patstāvīgi papildinās un papildinās esošo bebru sastāvu!!!! Kur viegli piekļūt pie bebriem, nav problēmu tos izmedīt līdz pēdejam, bet tur kur nereāli piekļūt, tas ir liels neizbrienams purvs, izsusināt var tikai ar jaudīgas tehnikas palīdzību izrokot lielus grāvjus un to vēl nav garantijas ka kaut cik spēsi nokotrolēt to skaitu. Vienā vietā pie paša lielceļa ir trīs lielas mājas, aizaudzis grāvis, rāmju lamatas likt nevar, jo ātri kājas pieaugs, krūms griezt nevar ,jo saimnieks pa galvu sados, nu un gāž lielos kokus, veselu kailcirti sarīkojuši, bet saimniekam pie vienas vietas. Atklika 2 dienas atjaunot grāvi ar lāpstām. palika tur nepilns metrs dziļuma, redzēs kas būs pavasarī, jo pa ziemu nevienu dzīvības pazīmi neparādīja, var būt aizjoza uz citām vietām. Un tādu vietu ļoti daudz kur izkekselēt tos var teikt nereāli, jā ar rāmju lamatām var, tikai jādežurē 24 h diennaktī!!!!

Jā,piemēram foreļupēs daži bebru uzpludinājumi ir pat vēlami,jo sausās vasarās lielajām forelēm ir kur patverties,bet tikko aizsprosti tiek būvēti kaskādveidīgi viens pēc otra efekts ir pretējs-ūdens sāk pastiprināti uzsilt un strauji mazinās skābekļa koncentrācija.Upe sāk pārvērsties par līdzenumu tipa ūdenstilpni, ar tai raksturīgajām zivīm,tādām kā līdakām,asariem un raudām,pie kam upe, savus ūdeņus vairs nespēj dabiski attīrīt:(

Lieki nav ko uztraukties - pie situācijas kāda ir Latvijā tuvākajā laikā nav iespējams bebrus izmedīt tādā apjomā, ka runa varētu iet par populācija strauju samazināšanos. Tie, kuri bebrus medīja tie ("pa lielam") arī medīs, tie kuri nemedīja ("pa lielam") arī nemedīs. Turklāt tā "problēma" ir nedaudz uzpūsta ("HIPER" DAUDZ BEBRU) no LVM puses (protams, mēs, mednieki nevaram tam pretoties, jo esam atkarīgi no LVM). Protams atsevišķās vietās ir problēmas, bet katrs taču esam atbildīgs par savu teritoriju! Savā pusē neesmu dzirdējis, ka kāds par bebriem(nedarbiem) sūdzas. Bebrs ir pilnvērtīga un (nu jau neatņemama un nepieciešama) dabas sastāvdaļa. Svarīgākais ir kā mēs saimniekojam savās platībās!
Un par to maksāšanu - cik var! Varbūt drīz kāds sāks gribēt, lai viņam maksā par došanos uz medībām VISPĀR!!!

Mārtiņ,apskaties labāk,kas tavā pusē darās!Es rudenī braucu no Smiltenes uz Gulbeni,un tās mazās upītes Rauza,Šepka,Kļavaisa ir vājprātā nodambētas,un tas ir redzams no mašīnas loga.Agrāk tur tādus dambjus kaut kā nemanīju.

Venti, tie ir gandrīz vienīgie bebri tajā krastā..:)) Turklāt tas stāvoklis nav nemaz tāds, kāds tev izskatās no automašīnas loga. Starp citu ceļa otra puse tajā vietā ir jau cita medību kolektīva teritorija:) Iespējams, ka kādā no pusēm bebri tiek "kustināti" mazāk..:)) Izdari secinājumus...Turklāt nav prātīgi izdarīt secinājumus tikai no mašīnas loga, proti, braucot garām.

Par to ka ja bebrus tramda vienā pusē to var teikt nav, bet otrā pusē kur par viņiem neliekas ne ziņis, un uz tās mierīgās puses ir veseli bobrjatņiki!!! Kā saka katra bebru mednieka sapnis pasēdēt uz tiem grāvjiem, bet atkals citas medību platības!!!! Vienīgi ja tikai ar pašu medību platību īpašnieku sarunāt medīt bebrus :)

Verner! Bebru darbības sekas - aizsprosti un uzpludinājumi, kas Tavuprāt ir prīmā, savu ietekmi nezaudēs vēl pārdesmit gadu pēc pēdējā bebra apēšanas. Bet tā kā bebrs ir žurkveidīgais (grauzējs) es stipri apšaubu šā īpatņa iespējamo iznīcināšanu. Neticu, ka šamējie patiesi bija izskausti pilnībā un nepilnos 90 gados no dažiem ielaistiem pāriem savairojās līdz vairāk kā 100 000!!! Ja tomēr es kļūdos, tad tāda vairošanās dinamika vien ir ārprātīgs fakts. Prognozes nākotnei?
Tiem, kuri domā, ka uzpludinājumi un dambji (sķēršļi ceļošanai) ļauj izdzīvot forelēm, iesaku padomāt vēlreiz. Forelēm tās siltās stāvoša ūdens peļķes ir nāvīgas lamatas nevis izdzīvošanas garants. Tāpat arī meženēm. Vietām tā ir problēma pat nēģiem. Nevar tā zivs normāli pamukt, ja uznāk sausums.
Par cūkām un aļņiem. Ne viens ne otrs nedzīvo ūdenī līdz vēderam.
Un vēl - ar atsevišķu indivīdu centību un entuziasmu acīmredzot ir par maz. Ja 90% mednieku tomēr nespēj, negrib vai objetīvu iemeslu pēc tomēr nevar veikt rezultatīvu darbu, tad būtu tikai godīgi, ja atlīdzību par katru noķertu bebru saņemtu tie, kas grib un var. Protams, viņi no tās var arī atteikties ...
Es redzu tikai divas izejas no draudošās situācijas nākotnē - vai nu bebru ļaut ķert kā zivi visiem, kam nav slinkums vai arī maksāt noteiktu prēmiju par katru noķertu īpatni. Vai arī abi šie varianti kopā.
Turpinot kā līdz šim - ziepes garantētas.

Jāni B,esmu aktīvs foreļotājs jau 28 gadus.2-4 bebru dambji uzlabo foreļu populācijas izdzīvošanas iespējas foreļupē,un nekādu ļaunumu tie nenodara.Ja to skaits ir 10-20 tad tā jau ir katostrofa.To Tev apstiprinās jebkurš foreļotājs.