Beidzot kāds prātīgs cilvēks. Īstenībā tie pleķīši ir pieļaujami tik minimāli, ka.... bet ... ja ir pārošanas kļūdas, viņi NEPAZŪD! It kā jau vajadzētu cīnīties par to lai Latvijas nacionālo šķirni uzturētu pie dzīvības, es domāju tieši šķirni nevis sķirnes atblāzmu. Protams, ka ne es ne vēl kāds to izdarīt nevar, bet, ja šo suņu īpašnieki būtu ar lielāku atbildības sajūtu un apņēmības pilni, tad arī nebūtu ne šīs laičarkas, ne citi trepenšnauceri. Un protams ka vislielākais FUI ir nevis man kā dāma to man vēlēja, bet tieši tiem, kas mālē papīrus un aizmālē pircējiem acis. :))
Neredzu šajā lietā nekādu problēmu, var pirkt suni brāķi ar papīriem, bet tas ir obligāti jākastrē un papīros jābūt atzīmei ka suns medībām der, ciltsdarbam neder, tas ir tikai kinelogu vaina!
Liene! Nebojā šeit nervus kādam kaut ko mēģinot iestāstīt. Tas ir velti. Kā LMKA tirgoja apšaubāmas veselības LVdz, tā arī tirgos. Un vēl pie tam taupot naudu uz attārpošanu, vakcinēšanu un t.t. Jo kā man nelaiķis Mintaits reiz teica, lētāk ir nošaut un nopirkt jaunu suni. Forša attieksme!
Mani suņi arī tika iegādāti sājā organizācijā. Savu suneni kucēnu vecumā gandrīz zaudēju.Ar suņu puiku man paveicās, bet no tā paša metiena kādam saimniekam nepaveicās, abiem suņiem stafilokoks. Un ja nākotnē sapāro ar stafilokoka nēsātāju, tad ir oi...Nezinu kā ar pārējām tā metiena māsiņām.
Un Liene, Tu te neiestāstīsi, ka tai nopeltai LKF organizācijai suņi ir ok, ka tur rūpēas, gan par veselibu, gan par eksterjeru, gan par suņu izglitošanu. Ka notiek semināri NE pēc padomju laiku atpalicības, notiek mācības, un LKF suņiem ir darba diplomi, kurus var iegūt tikai pēc stingru eksāmenu nokārtošanas.
Liene es to suni neparoshu 100%, ja pat var medibu suni kastret izkastreshu. Runajot par Brakju pardoshanu, viena no latvijas dzineju kluba pati par 100Ls (kurai pat majaslapa ir) pardeva brakiti ar vienu mazu mazu plekjiti, kas bus ari musu gadijuma. Un saproties vienreiz, ja suns nebus vakcinets, nebus chipa, apmacibas utt. Atkartoju mes to suni njemsim ap 2-2,5 meneshu vecumu un uzreiz pie vetarsta, visas potes, apskats, registreshana ka ari tetoveshana un chiposhana bus. Ka ari ka tiko kucens paaugsies bus ari palaists ar viru uz sunju apmacibas kursiem (jeb ka saka uz sunju skolu) kur iesakumam iemacisies pamata komandas un tad jau uz medibu kursiem. Man galvenais lai kucens ir vesels (ceru ka tiesham bus viss labi un kuriem zvaniju un pats tas kinologs Aigars teica ka tur labi sunji ir, tiesham jau ne pirmo reizi ta pardod un viss ir bijis labi). Rupeshos par vinju uz viesiem 100%, un taja vecuma perkot diezvai pat jusu kucens zinatu komandas un butu jau riktigs medibu suns =). Nu nenemat launa, bet es zinu ko es perku un saprotu ka visu ko jus piedavajt tada ka komplekta (kacinas izdaritas utt) man bus pashai jaizdara.
Vika, saproti lūdzu, nedrīkst suni pārdot, kamēr nav 10 nedēļu vecs!!! Tas ir, pirmai vakcinācijai jābūt ne vēlāk kā 8 nedēļu vecumā+ 2nedēlas karantīna. Pirms potēm kucēnus vairākkārt vajag attārpot. Nu nevar atbalstīt tos, kuri uzskata, ka gan jau nākamais īpašnieks visu izdarīs. Gan jau izdarīs, bet pārdevējs tādā gadījumā nbeievēro likumdošanu, pircējs to atbalsta, bet cietējs ir mazais kunkulis, kuram ir risks saslimt un pat nomirt. Un tici man, mirst daudzi. Ja var izglaßt, tad tā ietaupītā nauda uz lētāko kucēnu, būs jāpārtērē 5x vairāk klīnikā.
Un tā mājas lapa ir man. Un pagājušā gadā bija kucēni un nekaunos, ka bija brāķītis- ap 10 dienu salauza astīti.
Un tātam kucēnam netiek veltīta uzmanība mazāk kā citiem, viss ir tieši tas pats, tikai ciltsrakstos ir ieraksts, ka neder vaislai.
Kapec suni nedrikst pardot kamer nav 10 nedeljas? Ja suns pats ed un viss ir kartiba? Kapec potei jabut ne velak ka 8 nedeljas vecuma? Sazvanijos ar vetarstu vinja man pavisam ko citu saka...?
Nezinu kādā pagrīdē tas vetārsts ir mācījies, ja vispār mācījies! Šo te vari nodot arī gudrajam veterinārārstam:
Ministru kabineta noteikumi Nr.266
Rīgā 2006.gada 4.aprīlī (prot. Nr.19 2.§)
Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai
Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 10.panta 2. un 8.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai un mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesības un pienākumus.
2. Šo noteikumu ievērošanu atbilstoši kompetencei uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk - dienests) un vietējās pašvaldības.
3. Katra fiziskā vai juridiskā persona, kas ir mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks vai turētājs, ir personīgi atbildīga par dzīvnieka veselību un labturību.
4. Mājas (istabas) dzīvnieku atļauts izmitināt nekustamā īpašuma koplietošanas telpās un teritorijā, ja saņemta rakstiska kopīpašnieku un apsaimniekotāja piekrišana.
III. Īpašās prasības suņa turēšanai
9. Suni drīkst atsavināt pēc astoņu nedēļu vecuma sasniegšanas un divas nedēļas pēc pēdējās vakcinācijas. Atsavinot suni, nākamajam īpašniekam nodod mājas (istabas) dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību.
10. Pilsētās un ciemos, ja suns atrodas ārpus telpām tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošajā teritorijā:
10.1. suņa īpašnieks vai turētājs nodrošina pilnīgu attiecīgās teritorijas norobežošanu no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas (turpmāk - norobežota teritorija), novēršot iespēju sunim izkļūt no tās;
10.2. pie norobežotās teritorijas ieejas ierīko zvanu vai citu ierīci, kas rada iespēju sazināties ar teritorijas īpašnieku vai valdītāju.
11. Ja suns atrodas ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, sunim jābūt uzliktai kaklasiksnai vai citam aksesuāram, piemēram, iemauktiņiem, bet bīstamam sunim jābūt arī sarkanai atšķirības lentei, ar ko apzīmē bīstamu suni.
12. Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas:
12.1. suni ved pavadā;
12.2. sunim ir uzlikts uzpurnis, ja suns ir atzīts par bīstamu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kritērijiem un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa turēšanai.
13. Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas un uzpurņa var atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.
14. Ārpus pilsētām un ciemiem:
14.1. viensētās suni var turēt ārpus telpām nepiesietu un bez uzpurņa, ja tiek nodrošināts, ka tas neapdraud cilvēkus un dzīvniekus;
14.2. ja suns veic sargāšanas uzdevumu, tā uzturēšanās teritoriju norāda ar zīmi "Suns!";
14.3. ārpus īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas suns bez pavadas un uzpurņa var atrasties pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.
15. Suņa īpašnieks vai turētājs sabiedriskās vietās var īslaicīgi atstāt suni vienu, ja suns ir piesiets pavadā, kas nav garāka par metru, un ja tas netraucē personu un transportlīdzekļu kustību un neapdraud cilvēku vai dzīvnieku drošību.
16. Ja suni tur telpās, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina:
16.1. pilnvērtīgu suņa ēdināšanu ne retāk kā reizi dienā;
16.2. sunim vienmēr brīvi pieejamu svaigu ūdeni;
16.3. suņiem, kuri ir vecāki par trim mēnešiem, - vismaz 30 minūšu ilgu pastaigu ne retāk kā divas reizes diennaktī. Intervāls starp abām pastaigas reizēm nav mazāks par desmit stundām.
17. Ja suni pastāvīgi tur piesietu ārpus telpām, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina sunim:
17.1. pilnvērtīgu ēdināšanu ne retāk kā reizi dienā;
17.2. vienmēr brīvi pieejamu svaigu ūdeni;
17.3. vismaz 30 minūšu ilgu pastaigu ne retāk kā reizi diennaktī;
17.4. suņa augumam atbilstošu būdu vai mītni (kas garumā, augstumā un platumā pārsniedz suņa izmērus ne mazāk kā par 30 centimetriem), kur patverties nelabvēlīgos laika apstākļos un kur ir pakaiši vai cits silts grīdas segums;
17.5. tīrību suņa būdā vai mītnē un laukumā, kur suns uzturas;
17.6. šādus aksesuārus:
17.6.1. vismaz divus centimetrus platu ādas kaklasiksnu vai citu suņa ķermenim piegulošu aksesuāru, kurš sunim nerada ievainojumus, kā arī nepieļauj iespēju sunim patvarīgi atbrīvoties no tā;
17.6.2. vismaz trīs metrus garu ķēdi vai pavadu;
17.6.3. ķēdes vai pavadas savienojumu ar kaklasiksnu, izmantojot rotējošu elementu. Ja ķēde slīd pa stiepli, rotējošie elementi ir pie kaklasiksnas un pie stieples.
18. Ja suni pastāvīgi tur norobežotā teritorijā ārpus telpām, nodrošina šo noteikumu 17.1., 17.2., 17.3., 17.4. un 17.5.apakšpunktā minēto prasību izpildi.
19. Suni atļauts pastāvīgi turēt ārā, ja pēc tā genotipa (organisma iedzimtības faktoru kopuma) vai fenotipa (organisma ārējo un iekšējo pazīmju kopuma) var paredzēt, ka tas piemērots turēšanai āra apstākļos, nekaitējot suņa veselībai un labsajūtai. Suni līdz 10 mēnešu vecumam nedrīkst turēt piesietu.
Vetārstam vari nodot arī pareizu vakcinacijas shēmu, lai nav atkārtoti jādeldē soli Lauksaimniecības universitātē.
1.SHĒMA
6 nedēļu vecumā,9 nedēļu vecumā un 12 nedēļu vecumā.
2.SHĒMA
8 nedēļu vecumā un 12 nedēļu vecumā.
Ceru, ka tieši, kuras vakcīnas ir jāizmanto kurā reizē, tas dakteris zin. Bet izskatās, ka nezin. Iesaku pameklēt citu dakteri.
Ne, Latvijā parāk daudz idiotu. Kas dzīvnieku uzskata par tuksu vietu, tam arī likumi pie pakaļas un dara ko grib. Paldies, ka ir tāda organizacija kā LKF, kur nepieļauj nelikumības. Protams, katrs dzīvo kā grib- kāds krāpj,zog, sit un t.t., bet labi, ka ir cilvēki, kuriem tas ir nepieņemami.
Mani suņi arī tika iegādāti sājā organizācijā. Savu suneni kucēnu vecumā gandrīz zaudēju.Ar suņu puiku man paveicās, bet no tā paša metiena kādam saimniekam nepaveicās, abiem suņiem stafilokoks. Un ja nākotnē sapāro ar stafilokoka nēsātāju, tad ir oi...Nezinu kā ar pārējām tā metiena māsiņām.
Un Liene, Tu te neiestāstīsi, ka tai nopeltai LKF organizācijai suņi ir ok, ka tur rūpēas, gan par veselibu, gan par eksterjeru, gan par suņu izglitošanu. Ka notiek semināri NE pēc padomju laiku atpalicības, notiek mācības, un LKF suņiem ir darba diplomi, kurus var iegūt tikai pēc stingru eksāmenu nokārtošanas.
Un tā mājas lapa ir man. Un pagājušā gadā bija kucēni un nekaunos, ka bija brāķītis- ap 10 dienu salauza astīti.
Un tātam kucēnam netiek veltīta uzmanība mazāk kā citiem, viss ir tieši tas pats, tikai ciltsrakstos ir ieraksts, ka neder vaislai.
Ministru kabineta noteikumi Nr.266
Rīgā 2006.gada 4.aprīlī (prot. Nr.19 2.§)
Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai
Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 10.panta 2. un 8.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai un mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesības un pienākumus.
2. Šo noteikumu ievērošanu atbilstoši kompetencei uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk - dienests) un vietējās pašvaldības.
3. Katra fiziskā vai juridiskā persona, kas ir mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks vai turētājs, ir personīgi atbildīga par dzīvnieka veselību un labturību.
4. Mājas (istabas) dzīvnieku atļauts izmitināt nekustamā īpašuma koplietošanas telpās un teritorijā, ja saņemta rakstiska kopīpašnieku un apsaimniekotāja piekrišana.
III. Īpašās prasības suņa turēšanai
9. Suni drīkst atsavināt pēc astoņu nedēļu vecuma sasniegšanas un divas nedēļas pēc pēdējās vakcinācijas. Atsavinot suni, nākamajam īpašniekam nodod mājas (istabas) dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību.
10. Pilsētās un ciemos, ja suns atrodas ārpus telpām tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošajā teritorijā:
10.1. suņa īpašnieks vai turētājs nodrošina pilnīgu attiecīgās teritorijas norobežošanu no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas (turpmāk - norobežota teritorija), novēršot iespēju sunim izkļūt no tās;
10.2. pie norobežotās teritorijas ieejas ierīko zvanu vai citu ierīci, kas rada iespēju sazināties ar teritorijas īpašnieku vai valdītāju.
11. Ja suns atrodas ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, sunim jābūt uzliktai kaklasiksnai vai citam aksesuāram, piemēram, iemauktiņiem, bet bīstamam sunim jābūt arī sarkanai atšķirības lentei, ar ko apzīmē bīstamu suni.
12. Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas:
12.1. suni ved pavadā;
12.2. sunim ir uzlikts uzpurnis, ja suns ir atzīts par bīstamu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kritērijiem un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa turēšanai.
13. Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas un uzpurņa var atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.
14. Ārpus pilsētām un ciemiem:
14.1. viensētās suni var turēt ārpus telpām nepiesietu un bez uzpurņa, ja tiek nodrošināts, ka tas neapdraud cilvēkus un dzīvniekus;
14.2. ja suns veic sargāšanas uzdevumu, tā uzturēšanās teritoriju norāda ar zīmi "Suns!";
14.3. ārpus īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas suns bez pavadas un uzpurņa var atrasties pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.
15. Suņa īpašnieks vai turētājs sabiedriskās vietās var īslaicīgi atstāt suni vienu, ja suns ir piesiets pavadā, kas nav garāka par metru, un ja tas netraucē personu un transportlīdzekļu kustību un neapdraud cilvēku vai dzīvnieku drošību.
16. Ja suni tur telpās, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina:
16.1. pilnvērtīgu suņa ēdināšanu ne retāk kā reizi dienā;
16.2. sunim vienmēr brīvi pieejamu svaigu ūdeni;
16.3. suņiem, kuri ir vecāki par trim mēnešiem, - vismaz 30 minūšu ilgu pastaigu ne retāk kā divas reizes diennaktī. Intervāls starp abām pastaigas reizēm nav mazāks par desmit stundām.
17. Ja suni pastāvīgi tur piesietu ārpus telpām, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina sunim:
17.1. pilnvērtīgu ēdināšanu ne retāk kā reizi dienā;
17.2. vienmēr brīvi pieejamu svaigu ūdeni;
17.3. vismaz 30 minūšu ilgu pastaigu ne retāk kā reizi diennaktī;
17.4. suņa augumam atbilstošu būdu vai mītni (kas garumā, augstumā un platumā pārsniedz suņa izmērus ne mazāk kā par 30 centimetriem), kur patverties nelabvēlīgos laika apstākļos un kur ir pakaiši vai cits silts grīdas segums;
17.5. tīrību suņa būdā vai mītnē un laukumā, kur suns uzturas;
17.6. šādus aksesuārus:
17.6.1. vismaz divus centimetrus platu ādas kaklasiksnu vai citu suņa ķermenim piegulošu aksesuāru, kurš sunim nerada ievainojumus, kā arī nepieļauj iespēju sunim patvarīgi atbrīvoties no tā;
17.6.2. vismaz trīs metrus garu ķēdi vai pavadu;
17.6.3. ķēdes vai pavadas savienojumu ar kaklasiksnu, izmantojot rotējošu elementu. Ja ķēde slīd pa stiepli, rotējošie elementi ir pie kaklasiksnas un pie stieples.
18. Ja suni pastāvīgi tur norobežotā teritorijā ārpus telpām, nodrošina šo noteikumu 17.1., 17.2., 17.3., 17.4. un 17.5.apakšpunktā minēto prasību izpildi.
19. Suni atļauts pastāvīgi turēt ārā, ja pēc tā genotipa (organisma iedzimtības faktoru kopuma) vai fenotipa (organisma ārējo un iekšējo pazīmju kopuma) var paredzēt, ka tas piemērots turēšanai āra apstākļos, nekaitējot suņa veselībai un labsajūtai. Suni līdz 10 mēnešu vecumam nedrīkst turēt piesietu.
1.SHĒMA
6 nedēļu vecumā,9 nedēļu vecumā un 12 nedēļu vecumā.
2.SHĒMA
8 nedēļu vecumā un 12 nedēļu vecumā.
Ceru, ka tieši, kuras vakcīnas ir jāizmanto kurā reizē, tas dakteris zin. Bet izskatās, ka nezin. Iesaku pameklēt citu dakteri.