Pilnīgi piekrītu Jānim, un vēl šaušanā ar karabīni-eksāmenā varēja redzēt, kākatrs mednieks stāv piemetienā ar skrejošu mērķi.Žēl, ka eksāmena vadītāji nepamāca', kāpareizi nostāties, un pareizi ieplecot.Otrā kārtā no pirmiem 8 medn. izkrita 7medn., pēctam atļāva pārmaksāt un šaut no jauna,nolika 5medn.Trūkst izskaidrojamā padoma tieši uz uguns līnijas.Eksāmens Kandavā.
Kādas būtiskākās atšķirības ir starp stendu un mežu/ezeru ? - ātruma kādas pacmit ienāca galvā.
Piekrītu vienam vajag šaut,šaut.........
Tkai par sevi-stends man vajadzīds lai piešautu ieroci un viss.
Mednieku organizācija: Latvijas Mednieku savienība
Atrašanās vieta: Vidzeme
Medību stāžs: no 1989
Aprīkojums: TOZ, ZOLI, Titan, Sauer
27.02.2008. 11:53
Piekritīšu Guntim apgalvojumā, ka tikai šautuvē mednieks var iemācīties rezultatīvi šaut. Ja mēģināsi ietaupīt uz patronām ar cerību, ka iemācīsies mežā, tad vairumā gadījumu tas beidzas ar sašautiem vai labākā gadījumā pūdelētiem zvēriem, jo kā pieredze rāda, tad puslīdz aktīvam medniekam sezonā izdodas pa dižmedījumu izšaut kādas 2-5 reizes, kas ir ĻOTI maz! Par maz, lai kko saprastu un iepazītu savu ieroci!
Uz šautuvi ir jādodas regulāri un jāuztver tas kā investīcija savās prasmēs, iemaņās un zināšanās, kas rezultē ar veiksmīgām medībām un gandarījumu (medību prieku)!
Runājot par šaušanu pa kustošu mērķi - vienkāršākā teorija ir tāda, ka jebkurā gadījumā mērķis ir "jānoķer" t.i. jāpaņem uz grauda, lai iegūtu informāciju par tā kustības ātrumu, tad mērķa trajektorijā jāapsteidz par situācijai atbilstošu apsteigumu un, turpinot(!) kustību, jānospiež!
Protams, ja mednieks ir tāds pareģis (faķīrs), ka spēj galvā izkalkulēt medījuma kustības trajektoriju un punktu, kurā medījums satiksies ar lodi - nav problēmu, var šaut arī "punktā"! Šādu trāpījumu parasti sauc par "cūceni" :)
Šautuvē, ja līdzās ir pieredzējis šāvējs, pēc pirmajiem 5-10 šāvieniem pa to pašu skrejošo cūku, var ātri izdarīt secinājumus par kļūdām stājā, ieplecošanas procesā, mērķa uztveršanā, ieroča kustību šaušanas brīdī un to, kapēc kārtējo reizi cūcim ir cauršautas zarnas vai atšauts pakaļējais tilts! Piekam, pēc vēl 10-20 izšautām patronām šīs kļūdas var novērst un, ja turpina treniņu procesu, nekad neatkārtot!
Daini! Nevaru tev piekrist ka stends neparāda šaušanas māku medībās. Vairumā gadījumu tie mednieki, kas labi šauj stendā labi šauj arī mežā. Protams nopūdelēt var ikviens, bet tie kas plinti pacilā regulāri to dara daudz reizes mazāk. Jo lai izdarītu veiksmīgu šāvienu vajag vairākas lietas: 1)regulāri apmeklējot stendu tu iepazīsti savu ieroci ( kur viņš šauj kā viņš šauj vai laidne tev der utt.) 2)tev izveidojas pareza šaušanas stāja ,jo pareizi stāvēt un ieplecot ieroci arī ir jāmāk,kas nav mazsvarīgi. 3)tev pazūd nevajadzīgais uztraukums jeb mandrāža. Un vēl kā vecs stendinieks gribu teikt pirms sāc vilkt mērķim līdz elpu vajag izpūst , mazāk sirds lēkā. Bet tas katram noteikti individuāli. Tāpēc vajag apmeklēt stendus un atrast sev vajadzīgas lietas. Un šausim garām!!!
Elpu es ievelku jau pie vilkšanas sākuma,pec šāviena velku tālāk,nav tas stop,mežā nekad nešauju zvēram priekša,muška vienmēr ir uz zvēra.Ja medībās būtu tāda situācija kad mērķi kustās 4m/sek pa 100m padomātu šaut,vai gaidīt kad apstājās.Piekrītu tam viedoklim , ka stēnds neparāda šaušanas māku medībās!
Piekrītu vienam vajag šaut,šaut.........
Tkai par sevi-stends man vajadzīds lai piešautu ieroci un viss.
Uz šautuvi ir jādodas regulāri un jāuztver tas kā investīcija savās prasmēs, iemaņās un zināšanās, kas rezultē ar veiksmīgām medībām un gandarījumu (medību prieku)!
Runājot par šaušanu pa kustošu mērķi - vienkāršākā teorija ir tāda, ka jebkurā gadījumā mērķis ir "jānoķer" t.i. jāpaņem uz grauda, lai iegūtu informāciju par tā kustības ātrumu, tad mērķa trajektorijā jāapsteidz par situācijai atbilstošu apsteigumu un, turpinot(!) kustību, jānospiež!
Protams, ja mednieks ir tāds pareģis (faķīrs), ka spēj galvā izkalkulēt medījuma kustības trajektoriju un punktu, kurā medījums satiksies ar lodi - nav problēmu, var šaut arī "punktā"! Šādu trāpījumu parasti sauc par "cūceni" :)
Šautuvē, ja līdzās ir pieredzējis šāvējs, pēc pirmajiem 5-10 šāvieniem pa to pašu skrejošo cūku, var ātri izdarīt secinājumus par kļūdām stājā, ieplecošanas procesā, mērķa uztveršanā, ieroča kustību šaušanas brīdī un to, kapēc kārtējo reizi cūcim ir cauršautas zarnas vai atšauts pakaļējais tilts! Piekam, pēc vēl 10-20 izšautām patronām šīs kļūdas var novērst un, ja turpina treniņu procesu, nekad neatkārtot!