Arni! - no 50m ar pīļū skrotīm var brīnumus pietaisīt, piemēram, izšaut acis, tad toč cūka tur nerādīsies! Un ja tā darīt, tad jau labāk šaut tēmētu šāvienu ar medību lodi!!!
Bet par otro variantu - iesākumā, pa tādu mazu strīpaini vajag prast trāpīt ar bisīti un tikai tad var domāt par šaušanu lai iekviecas, bet visticamāk trāpījuma gadījumā strīpainais vairs nebūs kviecējs!
Tādā situācijā, kad par katru cenu vajag atturēt cūku ar sivēniem no lauka apmeklējuma, var pamēģināt vai nu ar pīļu vai sķīvīšu skrotīm no metriem 50 vai, labāk, vairāk ielikt cūkai pa pakaļu - garantija, ka kādu laiku nenāks uz lauka un cūkas veselībai pārlieku lielas problēmas tas nenodarīs.
Vai otrs variants - vajag šaut pa sivēnu tā, lai tas pirms došanās uz citiem medību laukiem, vismaz mazliet pakviec; kā to izdarīt ar lielo kalibru ekspansīvo munīciju, kas sivēnu droši vien "uzspridzinās", nemāku teikt.
Taču vienkāršs šāviens gaisā vai sivēna ātra nāve nozīmē, ka cūka būs klāt jau nākošajā vakarā. Nu varbūt dienu izlaidīs.
Kurš no variantiem ētiskāks un ērtāks - katram pašam jāvērtē...
Par ko gan lai Tevi norietu,vienīgi ja tāds galīgi nevadāms un agresīvs zemnieks,tad es to vienu strīpaino būtu norāvis un kā mierinājumam atdevis,nu ja galīgi pienenieki nu tad gan nezinu.Tu pats zini,ka situācija situācijai ir tikai līdzīga.
Kad mednieks un zemnieks satiekās!!!
- Zemnieka zvans medniekam un klausulē atskan - manu kartupeļu tīrumu plosa cūkas, jau vairākas naktis pēc kārtas! Mednieks vakarā bisīti pār plecu un uz tupeņaiti! Atnāk sivēnmāte un strīpainie! Šāviens debesīs un mednieks dodas uz mašīnu! Zemnieks izdzirdējis šāvienu dodas ārā no mājas priecīgs pretim medniekam un pie sevis nodomā, nu vismaz par vienu kartupeļu "kombainu" mazāk. Abi satiekas un mednieks zemniekam saka, atnāca sivēnmāte ar mazajiem, ši gada sivēniem, izšāvu gaisā, kādu laiku šie vairs tavu tīrumu neplosīs. Zemnieks neizpratnē atbild, ka tam vienalga kas atnāca, viņam svarīgi, lai rudenī spētu gūt maksimālu ražu, nevis nolasīt mazumu. Mednieks cenšas paskaidrot zemniekam, ka ja nošaus māti, sivēni būs pagalam un rukšu mazāk. Zemniekam mute putās un tas lamādamies dodas atpakaļ uz mājām!
Un lūk, kas notiek ja medniekam ir tā sauktā medību ētika(kā šeit daži pieminēja) nešaut sivēnmāti, kurai ir sivēni!!! Lai gan reāli padomājot, ja ir vasaras vidus un sivēni paliek bez mātes, līdz ziemai tie tik un tā "piesitīsies" klāt kādam baram vai citai sivēnmātei un iemācīsies visu to, ko māte tiem tiesīga iemācīt, lai izdzīvotu un dzīvotu! Un kam tad šajā situācijā vairāk taisnības, medniekam vai zemniekam(???), kaut gan taisnība šeit nebūtu īstais vārds..
Noteikti mans rakstītais tūlīt noderēs par noriešanas iemeslu un vārdu spēlēm - kādēļ mednieks zemniekam neteica tā, kamdēļ šitā..
Šādi būtu jāplāno meža cūku nomedīšanas limits atkarībā no konkrētās situācijas:
Lai palielinātu dzīvnieku skaitu nomedījami ≤40%;
Lai saglabātu esošo dzīvnieku skaitu nomedījami 41-90%;
Lai samazinātu dzīvnieku skaitu nomedījami >90%.
Un atļaut nomedīt viņiem 295 rukšus, pizdec, atvainojiet par lamu vārdu, bet tad cik to ir tur, un vēl medību vadītājs saka ka nav tik traģiski daudz to!!!! Zili murgi, ko viņš vēlais lai to rukšu tur būtu tūkstošiem???? Protams ka tādu baru ar kaut ko jāpabaro, un tie ies ne tikai mazās pilsētās, bet arī lielās drīz parādīsies. Šeit man pat vārdu trūkst par pareizo saimniecību. Pie mums uzskaitē bija pagājušajā gadā pāri 60 rukšiem un to jau ir problēmas dažviet, varu iedomāties ko darīs 500 rukšu bars!!!!! http://www.delfi.lv/news/natio...
Viss vairāk iepatīkās šis te teikums :)
Mežacūkas piederot elitārajai medību saimniecībai «Mētras1», kas tās barojot un veicinot populācijas vairošanos.
Jā nezināju ka mežacūkas Liepājas pusē sāk jau piederēt nevis valstij bet ELITĀRAJAI SAIMNIECĪBAI :)
Andri piekrītu ka dzinējmedībās pārsvarā tiek medīti sivēni, paskatieties vidēji savu medību statistiku un būs redzams ka vidēji 80% tiek nomedīti sivēni. Rukši vai nu sveiki tiek prom no aplenktā masta, vai nu tas ka tagad viņiem riests, patstāvīgi uz kājām, aplenkt nav reāli!!!
Vēl bet kāpēc nešaut tās pašas sivēnmātes ja pie jums rodas tādas problēmas ar rukšiem, atšausiet un uz pusi samazināsies nākamgad rukšu skaists. Un nebūs tādu problēmu kā jau esmu dzirdējis ar labiem tēviņiem, jo no kurienes viņiem rasties ja medī tikai tēviņus, bet matītes sveikā tiek un vēlāk lai nebrīnās ka daudz staigā neapsēklotu mātīšu it īpaši lielās!!! Protams šaut sivēnmāti nav ētiski, bet ko darīt ja zemnieki tulīt kersies klāt nažiem un atgriezīs mums medniekiem pāris vietiņas!!!!
Pie mums Naujenē nav vēl tik liels blīvums lai būtu kaut kāda katastrofa, bet skatoties cūku pieauguma tendencei tad vidēji kaut kur par 30-40% pieaug rukšu skaits, it īpaši pēdejos gados tas ir ļooooti redzams, un jūtams rukšu pieaugums arī kad Baltkrievi padzenā savus mastus.
Bet ja dot nomedīšanai pāri 100 rukšiem, tad ir jau vērts padomāt par sivēnmāšu paretiņāšanu, jo pienāks tāds brīdis ka rukšus nevarēs nokontrolēt un sāksies nedot Dievs visādas slimības, mēri, izpostīti lauki, dārzi. Tāpēc ir arī domāti tie šausmīgi lieli limiti lai nokotrolētu rukšu skaitu, bet nevis lai vēl vairāk to palielinātu.
Un cerams nebūs kā vienu gadu Baltkrievijā atrada divus vai trīs apēstus cilvēkus kukurūzas laukā, jo tur rukšu ir pa pilnam. Un ar jau ir ļooooti lielas problēmas ar viņiem :(
Ir dzirdēts, ka mežniecībās, kur meža cūku limits vairs nav kā veicos laikos, kad atsevišķi bija cūku, kas vecākas par gadu un sivēnu atļaujas (nezinu vai tādas vietas Latvijā vēl ir, kur pastāv šāda kārtība?), bet gan ir viena veida atļaujas, nomedīšanas limitam jāsadalās šādi – 30% pieaugušās cūkas (vecākas par gadu) un 70% sivēni (rekomendējamais nomedīšanas apjoms sivēniem ir 50-70%). Ja sezonas beigās limits šādi nesadalās, tad nākošajā sezonā tas var tikt koriģēts. Cik tur taisnība nezinu gan?
Manuprāt, ka pie šodienas lielā cūku blīvuma zināmā mērā esam nonākuši pateicoties tam, ka daudzus gadus medījām ar divu veidu atļaujām - meža cūkas, kas vecākas par gadu un sivēni. Ja tas tā nebūtu bijis, iespējams, ka šodien Latvijā nebūtu šāds cūku blīvums (ar atsevišķiem izņēmumiem).
Arī šodien klubos, kur meža cūku populācija tiek pareizi apsaimniekota, būtu jācenšas ievērot šādu "nerakstītu" procentuālo iedalījumu (ar dalījumu atkarībā no konkrētiem apstākļiem).
Pats atbalstu variantu, kad dzinējmedībās pārsvarā tiek medīti sivēni.
Bet par otro variantu - iesākumā, pa tādu mazu strīpaini vajag prast trāpīt ar bisīti un tikai tad var domāt par šaušanu lai iekviecas, bet visticamāk trāpījuma gadījumā strīpainais vairs nebūs kviecējs!
Vai otrs variants - vajag šaut pa sivēnu tā, lai tas pirms došanās uz citiem medību laukiem, vismaz mazliet pakviec; kā to izdarīt ar lielo kalibru ekspansīvo munīciju, kas sivēnu droši vien "uzspridzinās", nemāku teikt.
Taču vienkāršs šāviens gaisā vai sivēna ātra nāve nozīmē, ka cūka būs klāt jau nākošajā vakarā. Nu varbūt dienu izlaidīs.
Kurš no variantiem ētiskāks un ērtāks - katram pašam jāvērtē...
- Zemnieka zvans medniekam un klausulē atskan - manu kartupeļu tīrumu plosa cūkas, jau vairākas naktis pēc kārtas! Mednieks vakarā bisīti pār plecu un uz tupeņaiti! Atnāk sivēnmāte un strīpainie! Šāviens debesīs un mednieks dodas uz mašīnu! Zemnieks izdzirdējis šāvienu dodas ārā no mājas priecīgs pretim medniekam un pie sevis nodomā, nu vismaz par vienu kartupeļu "kombainu" mazāk. Abi satiekas un mednieks zemniekam saka, atnāca sivēnmāte ar mazajiem, ši gada sivēniem, izšāvu gaisā, kādu laiku šie vairs tavu tīrumu neplosīs. Zemnieks neizpratnē atbild, ka tam vienalga kas atnāca, viņam svarīgi, lai rudenī spētu gūt maksimālu ražu, nevis nolasīt mazumu. Mednieks cenšas paskaidrot zemniekam, ka ja nošaus māti, sivēni būs pagalam un rukšu mazāk. Zemniekam mute putās un tas lamādamies dodas atpakaļ uz mājām!
Un lūk, kas notiek ja medniekam ir tā sauktā medību ētika(kā šeit daži pieminēja) nešaut sivēnmāti, kurai ir sivēni!!! Lai gan reāli padomājot, ja ir vasaras vidus un sivēni paliek bez mātes, līdz ziemai tie tik un tā "piesitīsies" klāt kādam baram vai citai sivēnmātei un iemācīsies visu to, ko māte tiem tiesīga iemācīt, lai izdzīvotu un dzīvotu! Un kam tad šajā situācijā vairāk taisnības, medniekam vai zemniekam(???), kaut gan taisnība šeit nebūtu īstais vārds..
Noteikti mans rakstītais tūlīt noderēs par noriešanas iemeslu un vārdu spēlēm - kādēļ mednieks zemniekam neteica tā, kamdēļ šitā..
Lai palielinātu dzīvnieku skaitu nomedījami ≤40%;
Lai saglabātu esošo dzīvnieku skaitu nomedījami 41-90%;
Lai samazinātu dzīvnieku skaitu nomedījami >90%.
http://www.delfi.lv/news/natio...
Mežacūkas piederot elitārajai medību saimniecībai «Mētras1», kas tās barojot un veicinot populācijas vairošanos.
Jā nezināju ka mežacūkas Liepājas pusē sāk jau piederēt nevis valstij bet ELITĀRAJAI SAIMNIECĪBAI :)
Vēl bet kāpēc nešaut tās pašas sivēnmātes ja pie jums rodas tādas problēmas ar rukšiem, atšausiet un uz pusi samazināsies nākamgad rukšu skaists. Un nebūs tādu problēmu kā jau esmu dzirdējis ar labiem tēviņiem, jo no kurienes viņiem rasties ja medī tikai tēviņus, bet matītes sveikā tiek un vēlāk lai nebrīnās ka daudz staigā neapsēklotu mātīšu it īpaši lielās!!! Protams šaut sivēnmāti nav ētiski, bet ko darīt ja zemnieki tulīt kersies klāt nažiem un atgriezīs mums medniekiem pāris vietiņas!!!!
Pie mums Naujenē nav vēl tik liels blīvums lai būtu kaut kāda katastrofa, bet skatoties cūku pieauguma tendencei tad vidēji kaut kur par 30-40% pieaug rukšu skaits, it īpaši pēdejos gados tas ir ļooooti redzams, un jūtams rukšu pieaugums arī kad Baltkrievi padzenā savus mastus.
Bet ja dot nomedīšanai pāri 100 rukšiem, tad ir jau vērts padomāt par sivēnmāšu paretiņāšanu, jo pienāks tāds brīdis ka rukšus nevarēs nokontrolēt un sāksies nedot Dievs visādas slimības, mēri, izpostīti lauki, dārzi. Tāpēc ir arī domāti tie šausmīgi lieli limiti lai nokotrolētu rukšu skaitu, bet nevis lai vēl vairāk to palielinātu.
Un cerams nebūs kā vienu gadu Baltkrievijā atrada divus vai trīs apēstus cilvēkus kukurūzas laukā, jo tur rukšu ir pa pilnam. Un ar jau ir ļooooti lielas problēmas ar viņiem :(
Manuprāt, ka pie šodienas lielā cūku blīvuma zināmā mērā esam nonākuši pateicoties tam, ka daudzus gadus medījām ar divu veidu atļaujām - meža cūkas, kas vecākas par gadu un sivēni. Ja tas tā nebūtu bijis, iespējams, ka šodien Latvijā nebūtu šāds cūku blīvums (ar atsevišķiem izņēmumiem).
Arī šodien klubos, kur meža cūku populācija tiek pareizi apsaimniekota, būtu jācenšas ievērot šādu "nerakstītu" procentuālo iedalījumu (ar dalījumu atkarībā no konkrētiem apstākļiem).
Pats atbalstu variantu, kad dzinējmedībās pārsvarā tiek medīti sivēni.