Māri, lenkšana ir visuzjautrinošākā štelle medībās. Veči izklīst pa mežu, lūkos pēdas. Kādi divi trīs nekad neatgriežas noteiktajā laikā, vai nu nemaz nav sazvanāmi vai muld kaut ko ka vēl tur apskries riņķī un tur apskries riņķī. Labi ja neapmaldās. Kad nu beidzot visi salasās kas iznāk tā jau ap pēcpusdienu tad sākas parastā čalošana: a man, zin, cik iekšā tik ārā, bet tās tur pēdas iekšā ir tā kā svaigākas par tām ko pēteris vai jānis redzējis otrā pusē. Katrs lencējs velk uz savu pusi, nu toč jābūt iekšā. Tad atklājas ka kaut kur vēl nav pārgriezts vai ka tur vēl jāpielenc. Viens lenc, kolektīvs stiprinās un šauda pa pudelēm. Kad jau ziemas diena iet uz vakara pusi, sāk kaut kur stāties. Stājoties izrādas ka lopi jau ārā. Labi, ņems citā vietā. Masts, kā parasti, tukšs. Pa gabalu jau redzams, veči plātās rokām uz visām pusēm,sākas razborkas: a kāds XXXX te gāja un šito šļoku neredzēja? Vainīgais vai nevainīgais XXXX atkal taisnojas ka pēdas vecas vai atkal tikko iemītas, pats tu YYYY. Tā jautrā garā un savstarpējās laipnībās arī noriet sārtā ziemas saulīte.
Pie lenkšanas ir jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem un nedrīkst steigties un apejot mastu ir svarīgi veikt pilnu apli, tā, lai lencēju pēdas satiktos un nepaliktu ne mazākā roba, jo dzīvnieki- īpaši kuiļi un lielie plēsēji, ir ārkārtīgi manīgi un izmanto ne tikai grāvjus, upītes, laukus, bet pat māju pagalmus un nav svarīgi vai apdzīvotus, vai pamestus.
Aizmirsu iepriekš piebilst par tādu lietu kā pēdu dzēšana un, jo īpaši svarīgi tas ir pie šādiem laika apstākļiem kad nav jauna sniega un katras pēdas ir ārkārtīgi rūpīgi jānopēta. Pēdu dzēšanu veic dienu pirms medību dienas un pārsvarā pa galvenajiem ceļiem izbraucot ar autiņu. Ka to dara? Ja laba atmiņa un pēdu nav daudz tad var vienkārši tās iegaumēt un nākamajā dienā skatīt jaunas un neņemt vērā vecās, bet ja pēdu ir daudz tad tās ir lietderīgi nomīdīt vai, ja grib atrāk tad aizslauka ar nocirstu eglīti ko velk aiz automašīnas.
Mēs no rīta salasāmies noteiktā vietā, norunājam kur kas ko lenks. Parasti to dara 4-5 grupas. Vietām braucam ar auto, jo kājām nav jēgas iet, bet kad jālenc tuvāk mežam vai pa mežu ,tad protams lielākoties to darām tikai kājām. Ja maz pēdu tad neko neatzīmējam uz papira, ja tomēr lencam mežā netālu no barotavām tad bez papīra un pus litra tur netikt skaidrībā :D. Lenkšanu parasti beidzam kaut kur 10 vēlākais ap divpasmitiem atkarībā jo pēdu daudzuma. Paēdam pusdienas, apspriežam kuru mastu kā dzīt, un tad auto iekšā un aiziet uz to pusi.
Parasti mastu dzen vai nu tie kas lenca mastu, vai nu pieredzējušie dzinēji, kas spēj no lielā pēdu daudzuma atrast pareizo virzienu, un protams daudz kas atkarīgs no labiem suņiem.
Numurus liek pirmkārt uz ieejošām uz izejošām pēdām, dzīvnieku takām un protams tādās vietās kur dzīvnieks mīl aiztīties. Masta dzīšana dažreiz aizņem nepilnu stundu, bet dažreiz kur var pus stundas pārdzīt mastu var dzenāt rukšus turp un atpakaļ pa mastu veselu dienu un tā pat viņus neidzīt ārā. Tādi gadījumi manā praksē ir piedzīvoti, dzen kā gribi, bet skriet ārā nevēlas, jā nelielai daļai nervi neiztur un mēģina aiztīties, tur jau viņu gaida mednieks.
Bet godīgi sakot, dzinējmedības uz rukšiem ir ļoti interesants, aizraujoš un arī pacietības pilnas medības. Protams arī izturībai labai jābūt. Tas ir kad tevi noliek lauka malā vai kādā izcirtumā, liels sals un vējš, tad pēc kādām 20 min, jau pats lēkā kā zakis pa mednieku līniju lai nenosaltu :)
Bet kad izdzirdi ka suņuks sāk riet un dzīt rukšus, tas ka salsti un drebi uzreiz aizmirstās, un ja ieraugi ruksi, tad pat karsti paliek un adrenalīns sit aukstu vilni :)
Tā lenkšana un vēlāk medīšana nav nemaz tik vienkārša lieta kā sākumā var likties. Bez pēdu pazīšanas ir jāzin arī mežs un iespējamās dzīvnieku guļas un vekseļu vietas, lai lencot nepaceltu medījumu - ja protams lencējs to nedara ar mērķi. Lenkšana ir atbildība un mūsu klubā lencējs parasti iet arī dzīt. Ja labi ielenkts cūku masts tad šādām medībām ir arī tāda priekšrocība, ka iespējams piedalīties nelielam mednieku skaitam un labam sunim. Mazākais cilvēku skaits uz ielenktām cūkām kur esmu piedalījies ir 3 mednieki un suns. Pie ielenktiem mastiem parasti izmanto 1 - 2 dzinējus un ideāli ir, ja piedalās arī labs - i suns. Dzinēji parasti ir asie zēni, nu parasti arī aktīvākie mednieki un lencēji, kas ir izturīgi un pacietīgi, ja lopiņi (parasti pievakarē) sak mest apļus, nu tad bez šādiem asiem un labiem suņiem neiztikt. Ja lencēja uzdevums ir labi ielenkt, tad dzinēja uzdevums ir labi izdzīt un parasti to dara pa pēdējo pēdu jeb "špūri". tas nav grūti izdarāms pie jauna sniedziņa un maza pēdu skaita, bet tādos apstākļos kā pašreiz kad sniegs nav snidzis vairāk kā nedēļu tas ir pa spēkam labam pēdzinim un sunim. Nu interesanti ir dzīt lūsi un tur arī ir vajadzīga liela pacietība, jo tādus virtuozus lēcienus sāņus no savas pēdas un lavierēšanu pa izgāstiem kokiem, saknēm, pieiešanu tuvu klāt mednieku līnijai un aizlavīties nemanāmam spēj tikai kaķis... Medības ar lenkšanu ir ārkārtīgi interesantas un sportiskas tiem, kas to lietu aktīvi dara. Jā un šoziem labi noder slēpes! NE pūku un ejiet lenkt!
...redz,Uģi Drevinski,(ja tā Tevi sauc)mednieki ir tauta ar pataloģiskām ,no senčiem nezudušām novirzēm uz medībām,un patiesu apkārtējās pasaules uztveri. ziemā lencot ,brienot pa sniegu ir karsti un ļoti karsti.,:). ja netici ,aprauj rinķī kādam meža nogabalam pa sniegu kilometrus pāris sajūtu izjušanas nolūkos. paņem līdzi zīmuli un papīra lapu ,sagrafē ailītes pa zvēru sugām piem.aļņi,brieži,vāverītes,u.t.t. ,un sāc skaitīt svaigās pēdas pa sugām un pierakstīt ar +zīmi mastā iekšā,ar-ārā. piem .aļņi +2,-5,+7,-1,...+7...,noslēdzot apli ap mastu (medīt paredzēto meža nogabalu) saskaita bilanci .piem. te sanāk ka mastā varētu būt 10 aļņi.super...,bet ,janvārī aļņus nemedīj.,:). īstenībā,ja interesē medības ,iesaku sameklēt un palasīt "Lielo medību grāmatu".
Baigi labā doma! Nekad nebija ienācis prātā, ka var darīt arī tā..... Tikko uzsnigs sniegs noteikti pamēģināšu!!!! Liels paldies par padomu!!!!!! :))))))
Parasti mastu dzen vai nu tie kas lenca mastu, vai nu pieredzējušie dzinēji, kas spēj no lielā pēdu daudzuma atrast pareizo virzienu, un protams daudz kas atkarīgs no labiem suņiem.
Numurus liek pirmkārt uz ieejošām uz izejošām pēdām, dzīvnieku takām un protams tādās vietās kur dzīvnieks mīl aiztīties. Masta dzīšana dažreiz aizņem nepilnu stundu, bet dažreiz kur var pus stundas pārdzīt mastu var dzenāt rukšus turp un atpakaļ pa mastu veselu dienu un tā pat viņus neidzīt ārā. Tādi gadījumi manā praksē ir piedzīvoti, dzen kā gribi, bet skriet ārā nevēlas, jā nelielai daļai nervi neiztur un mēģina aiztīties, tur jau viņu gaida mednieks.
Bet godīgi sakot, dzinējmedības uz rukšiem ir ļoti interesants, aizraujoš un arī pacietības pilnas medības. Protams arī izturībai labai jābūt. Tas ir kad tevi noliek lauka malā vai kādā izcirtumā, liels sals un vējš, tad pēc kādām 20 min, jau pats lēkā kā zakis pa mednieku līniju lai nenosaltu :)
Bet kad izdzirdi ka suņuks sāk riet un dzīt rukšus, tas ka salsti un drebi uzreiz aizmirstās, un ja ieraugi ruksi, tad pat karsti paliek un adrenalīns sit aukstu vilni :)