Man domāt, ja tu nenāc akurāt no katrām dzinējmedībām četrrāpus mājās, un ja vēl ik pa reizei kādu gaļu vai ādu (lapsa, jenots, u.t.t) atness, tad vecā untertaļa lielus iebildumus necels. Manuprāt sliktāk ir ar tiem garāžās sēdētājiem, kuri "tipa" remontē kaut ko, vai pie tv dirnētāji, kuri cauru sestdienu, svētdienu nosēž pie tv un tāpat nekādu taustāmu un netaustāmu labumu savai kukužai nedod. Tad jau labāk, lai iet mežā, teiks tava jaukā sieviņa, katram savu prieciņu vajag. Un arī sievai brīvāks solis. Moš, kas labs padomā. :)
Galu galā, ja esi normāls vecis, tad sievietei ir skaidrs vai vajag ieskaidrot, ka ir zināmas "sarkanās līnijas", kuras nevajag pārkāpt. Medības, salīdzinot ar citiem vaļaspriekiem, par netikumiem nemaz nerunājot, ir viens no nekaitīgākajiem. Mandomāt, pilnīgi pasistu makšķernieku otrās pusītes noteikti jūtās krietni sliktāk. Galvenokārt tādēļ, ka mašķerēt pa lielam var visu gadu, kamēr aktīvās medības tomēr ir sezonālas...bez tam, licenču skaits nav bezizmēra :D
Aprīkojums: Browning Bar LongTrac 30-06, Izh-54 12 kal.
20.01.2010. 13:31
Mednieka augstākā diplomātija
Špicbuks
1938. gada oktobrī publicēts žurnālā "Mednieks un Makšķernieks".
Cilvēka mūžs ir iss. Te vina dzivibas svece tik tikko iemirdzas, padeg kādu kripatinu no mūžības, te jau - čuš,nodziest... Atvadoties kapsētas priedēs pēdējo reizi skumji ievaidas mednieku taure. "Dusi saldi, slaveno traper," viņa saka, un lidz ar to Paradizes mednieku sarakstos nāk klāt viens jauns biedrs.Un tamdēļ, draugi, katra diena, kura nav pavadīta mežā,ir zudusi mūsu laimīgāko mirkļu fondam. Tikai... Jā, tikai jūsu laulības dzīves kontrahents (līgumslēdzēja puse, kas pēc līguma uzņemas zināmas saistības. - Red.), jūsu sieva, ir mazliet citādās domās.
Visas tās plintes un pištongas ir izgudrotas "kārtigas ģimenes dzives ārdīšanai", dziļā pārliecibā vina saka. Darbdienās vīrs pelnot maizi, bet svētdienās tikai pa mežu vien nodzivojot. Kā tur lai kvēlojot ģimenes pavards, kad visur patronas un biszāļu ragi, čoki un kalibri un citas sprāgstvielas mētājoties apkārt - jādzīvojot skaidri kā uz pulvera mucas. Un kur tas nu esot dzirdēts, ka mīlestība ņemtu mājvietu arsenālā - tai piemērota vieta esot starp kanarijas putniņiem, fuksijām, pelargonijām un citām maigām un poētiskām padarīšanām.
N-jā... Šai sakarībā viņai tāpat savs dubultcentners taisnības būs gan, un tamdēļ medniekam nevajaga vis tūliņ laist savus dusmu reģistrus vaļā un teikt:
"Kuš nu, kuš nu, vecā untertaļa!...'
Tā būs nelietīga pirmatnējās enerģijas un nervu substances velta šķiešana - te var līdzēt tikai diplomātija.
Mednieks, kuram sieva vairs neizsniedz izbraukšanas vīzu, tādos gadījumos rīkojas šādi. Pārnākdams no darba pusdienlaikā, vinš saka:
"Vai, cik brīnišķīgi smaržo - nu, vai zini, šitādu cepeti jau nebūtu kauns celt priekšā pat ķeizara kāzās!"
Ja jūsu sieva, neskatoties uz visām slaidās linijas kūrēm, tomēr pieņemas svarā, tad var vēl piebilst:
"Miļumin, tev tak tā kleita stāv tikpat kā peldpalags mieta galā - vai tad tu viņu nevari pataisit šaurāku?"
"Es jau arī domāju, ka esmu slaidāka palikusi."
Kad nu sagatavošanas darbi pabeigti, var ķerties pie frontāla uzbrukuma.
"Iedomājies tik - tava draudzene Vekseļblankas kundze uzkrāvusi sev uz pleciem divas lapsas. Bet vai tu zini, pēc kā vina izskatās- nu skaidri kā kad siļķu mucai apliktu miršu vainagu, ha, ha, ha!"
Te der izturēt nelielu pauzi un tad:
"Man liekas, tev pie brūnā samta mēteļa gan trakot piestāvētu tāda slaida lapšele."
Tad tā vienaldzigi un garāmejot var turpināt:
"Vai, kur tas Kizerickis gan ir traks - katru svētdienu pa mežu vien dzīvo. Nupat plijās virsū, lai es šiem braucot līdz - pērn viņi tanī rajonā vienās medībās nošāvuši sešpadsmit lapsu..." '
"Ko?!" sieva iebrēcas. "Un tu atteicies?"
"Jā, ies nu ik svētdienu pa mežu mētāties, apnicis..."
"Nujā, es jau sen to zināju, ka tu mani nemīli – visām lapsas, tikai man nekā..."
"Ja nu tu tā vēlies, varu jau ar' aizbraukt..."
Saprotams, tagad jūsu ģimenes dzīves kontrahents nekādus iebildumus nevar celt, jo jūs tak "uzupurējaties" viņas labā. Un vispār, tas tak zināms, ka lapsa ir viltigs zvērs un ka šitā kukaiņa dēļ dažreiz jānoplēš ne vienas vien zābaku zoles...
Špicbuks
1938. gada oktobrī publicēts žurnālā "Mednieks un Makšķernieks".
Cilvēka mūžs ir iss. Te vina dzivibas svece tik tikko iemirdzas, padeg kādu kripatinu no mūžības, te jau - čuš,nodziest... Atvadoties kapsētas priedēs pēdējo reizi skumji ievaidas mednieku taure. "Dusi saldi, slaveno traper," viņa saka, un lidz ar to Paradizes mednieku sarakstos nāk klāt viens jauns biedrs.Un tamdēļ, draugi, katra diena, kura nav pavadīta mežā,ir zudusi mūsu laimīgāko mirkļu fondam. Tikai... Jā, tikai jūsu laulības dzīves kontrahents (līgumslēdzēja puse, kas pēc līguma uzņemas zināmas saistības. - Red.), jūsu sieva, ir mazliet citādās domās.
Visas tās plintes un pištongas ir izgudrotas "kārtigas ģimenes dzives ārdīšanai", dziļā pārliecibā vina saka. Darbdienās vīrs pelnot maizi, bet svētdienās tikai pa mežu vien nodzivojot. Kā tur lai kvēlojot ģimenes pavards, kad visur patronas un biszāļu ragi, čoki un kalibri un citas sprāgstvielas mētājoties apkārt - jādzīvojot skaidri kā uz pulvera mucas. Un kur tas nu esot dzirdēts, ka mīlestība ņemtu mājvietu arsenālā - tai piemērota vieta esot starp kanarijas putniņiem, fuksijām, pelargonijām un citām maigām un poētiskām padarīšanām.
N-jā... Šai sakarībā viņai tāpat savs dubultcentners taisnības būs gan, un tamdēļ medniekam nevajaga vis tūliņ laist savus dusmu reģistrus vaļā un teikt:
"Kuš nu, kuš nu, vecā untertaļa!...'
Tā būs nelietīga pirmatnējās enerģijas un nervu substances velta šķiešana - te var līdzēt tikai diplomātija.
Mednieks, kuram sieva vairs neizsniedz izbraukšanas vīzu, tādos gadījumos rīkojas šādi. Pārnākdams no darba pusdienlaikā, vinš saka:
"Vai, cik brīnišķīgi smaržo - nu, vai zini, šitādu cepeti jau nebūtu kauns celt priekšā pat ķeizara kāzās!"
Ja jūsu sieva, neskatoties uz visām slaidās linijas kūrēm, tomēr pieņemas svarā, tad var vēl piebilst:
"Miļumin, tev tak tā kleita stāv tikpat kā peldpalags mieta galā - vai tad tu viņu nevari pataisit šaurāku?"
"Es jau arī domāju, ka esmu slaidāka palikusi."
Kad nu sagatavošanas darbi pabeigti, var ķerties pie frontāla uzbrukuma.
"Iedomājies tik - tava draudzene Vekseļblankas kundze uzkrāvusi sev uz pleciem divas lapsas. Bet vai tu zini, pēc kā vina izskatās- nu skaidri kā kad siļķu mucai apliktu miršu vainagu, ha, ha, ha!"
Te der izturēt nelielu pauzi un tad:
"Man liekas, tev pie brūnā samta mēteļa gan trakot piestāvētu tāda slaida lapšele."
Tad tā vienaldzigi un garāmejot var turpināt:
"Vai, kur tas Kizerickis gan ir traks - katru svētdienu pa mežu vien dzīvo. Nupat plijās virsū, lai es šiem braucot līdz - pērn viņi tanī rajonā vienās medībās nošāvuši sešpadsmit lapsu..." '
"Ko?!" sieva iebrēcas. "Un tu atteicies?"
"Jā, ies nu ik svētdienu pa mežu mētāties, apnicis..."
"Nujā, es jau sen to zināju, ka tu mani nemīli – visām lapsas, tikai man nekā..."
"Ja nu tu tā vēlies, varu jau ar' aizbraukt..."
Saprotams, tagad jūsu ģimenes dzīves kontrahents nekādus iebildumus nevar celt, jo jūs tak "uzupurējaties" viņas labā. Un vispār, tas tak zināms, ka lapsa ir viltigs zvērs un ka šitā kukaiņa dēļ dažreiz jānoplēš ne vienas vien zābaku zoles...