Jānis:Mana atbilde, jā! Latvijā mīt varāk cilvēku ar mednieka apliecību (mednieks) par medņiem, aļņiem utt. (medījums).
Jāni! medniekiem ir limiti, lai visu neizšautu, bet stārķim ir tikai vēdars, kas parasa ēst un viņš nedomā par sugas un dabas daudzveidības saglabāšanu!
Jānis:Droši vien manis uzrunātie vīri nezin, ka cilvēks ir vienīgā zīdītāju kārtas suga, kas medī prieka pēc un ēd arī tad, kad nav izsalkusi!
mana atbilde: cilvēks nav vienīgā suga, tāds ir arī lūsis (un gan jau ir arī citi) , kurš nakts laikā nokož vairākas stirnas un izēd tikai mazu gabaliņu ciskas( medī prieka, treniņa pēc)- dabā pats to esmu novērojis!
Artur, stārķim pamatbarību sastāda bezmugurkaulnieki. "medniekiem ir limiti, lai visu neizšautu" - kāds bēnišķīgi šķīsts naivums.
Labāk nelienam regulēšanā dziļāk.
Pārdomas.
Nedaudz par dažādiem liegumiem uz zvēriem, putniem un teritorijām, visdrīzāk par to - kāpēc tie brīžiem ir tik neloģiski, it sevišķi pēc mūsu iestāšanās ES?
Pirmie liegumi, atjaunotā Latvijā, bija kaut cik loģiski, sekojot ES direktīvām. Šie liegumi bija ekoloģiski un ekonomiski pamatoti, jo izstrādātājiem nebija vēl personīgās ieinteresētības.
Tagad esam iebraukuši galīgās auzās ar dažādiem mikroliegumiem, nemedījamo un aizsargājamo sugu biotopiem.
Kāpēc dažādos, arī mūsu, pretargumentos neviens neklausās?
Kāpēc liegumi tiek apstiprināti tik ātri?
Ir izaugusi, izglītojusies, vesela paaudze jauno censoņu - ornitologu, biologu, zoologu, dendrologu un citu ogu, kam tīri profesionalā ziņā ir jāpilnveidojas (arī atalgojums lielāks) un jāiegūst zinatniskais grāds - Maģistra, Doktora. To var izdarīt TIKAI veicot kādu pētījumu, kā maģistra darbu vai doktora disertāciju, par mūsu floru un faunu. Pētījuma rezultātā ir jābūt secinājumiem un turpmākam rīcības modelim. Un ja vēl šinī modelī var iestrādāt kādu reālu ES finansējumu, tad jaunizceptā zinātnieka nākotne ir nodrošināta.
Visvieglāk pētījuma rezultātus un turpmāko rīcību ir nopamatot ar ārējo apstākļu KAITĒJUMU videi un to turpmākiem ierobežojumiem veidojot lieguma zonas, un tās, pēc tam pašam, par ES naudītēm, monitorēt. Tā ir lieguma zona, tur neviens lieks nevazājas, censonis ir viens pats vai ar domubiedriem, var pētīt to putniņu vai puķīti līdz mūza galam, pelnīt naudiņu un cept mudafonos zinātniskos rakstus.
Visnopietnākais izpētes darbs un finansējums ir nepieciešams lai atļautu, kādas līdz šim, noliegtas darbības. Tam parasti nav naudas un nav ieinteresētības, jo pastāv liels risks aplauzties, jo aizliegt ir vieglāk (mazāka atbildība par pieņemto lēmumu, mazāk iesaistīto pušu)nekā atļaut.
Tādēļ ir jāfiltrē indivīdi, kas ar dažādiem štrumentiem vazājas pa mūsu laukiem, pļavām un mežiem, sakoties kaut ko pētām, jo pēc kāda laika, vienas pļavas orhidejas dēļ, kas miljons gadus nevienam nav traucējusi un netraucētu un augtu, tiktu noteikts liegums saimnieciskajai darbībai ar visām izrietošām sekām, visiem, arī puķītei. Kādreiz viņa auga, ziedēja un priecēja, tagad traucē un tiek nīsta.
Arī šis ir nežēlīgs bizness, kur katram savs krekls ir tuvāks.
Un tur vajag lielu naudu, lielu lobiju, biezu pieri, ir jābūt medniekam, cilvēkam, kas mēģinātu lauzt iesīkstējušos stereotipus.
Man cerības ir mazas, gandrīz nemaz.
Jāni, man ir aizdomas ka tu reti izbrauc dabā, proti, dabas norises redzi tikai tajā lielajā zilaja ekrānā, jo redzot kādu postu šie svēteļi nodara dabai, tu sāktu runāt savādāk.... Joprojām uzskatu, ka stārķu, kraukļu populācija ir ievērojami jāsamazina, lai paglābtu citas sugas no iznīcības! un ko tu domā ar to bērnišķīgo naivumu???
Artūr,
No sākuma ir jābūt spējīgiem sakārtot "vecās lietas", kas ir atļautas ar likumu, konkrēti jenotsuņi, klaiņojoši suņi, amerikas ūdele,(100% atļauti, nelimitēti) kas Latvijas faunā parādījās pagājušā gadsimta vidū.
Nevajag meklēt jaunus vainīgos kamēr nav tikts galā ar iepriekšējiem kaitniekiem. Interesanti lasīt forumu: stirnas nelimitēsim, jo paši esam spējīgi saimniekot, stārķi arī traucē, ko tālāk. Jāspēj sākt ar pamatiem tad iet tālāk. Spēja saimniekot jāpierāda, nevis jākauc gribam šut par visu kas kustās un mūsuprāt traucē kaut kam dzīvot. Protams apslaktēt stārķus var arī ar kaķeni, jo viņi ne velna nebaidās, bet ko tas dos: PILNĪGI NEKO.
RISINĀJUMS:
Mednieki visā valstī vienojas un piemēram 5 gadu laikā tiek galā ar invazīvām sugām: jenotsuņiem, klaiņojošiem suņiem un ūdelēm, un tad apskatāmies nākamo gadu statistiku, kas notiek ar mazajiem zvēriņiem un putniem. Tas protams ir daudzkārt grūtāk par stārķu šaušanu, bet tā ir doma par rītdienu, nevis kādu šodienas iedomu apmierināšanu. Vismaz es neesmu nevienu dzirdējis, ka kāds aizstāvētu jenotus un klaiņojošo suņu varzu.
Saprastu ka baltais stārkis būt uz iznīcības robežas kā tas ir ar melno stārki, jo tam tiešām nav kur perēt savus mazos, lielie meži tiek intensīvi izcirsti. Tā pat ir ar lidojošās vāveres dzīvojošo areālu, tā dzīvo tikai vecajos mežos, kur ir koku dobumu, LV to var teikt jau nav. Tā pat būs ar melnajiem stārkiem.
Bet baltais stārkis ir pilnigi pretējis indivīds melnajam stārkim! Tam jo vairāk apstrādāti lauki, nopļauta zāle un izcirsti meži, jo labāk!!! Tas var jebkurā kokā vai pat uz elektriskā staba sev ligztu sarīkot!
Labs piemērs ir pie mūsu mājas esošā stārku ligzda. Kad pienāk pavasaris par ligzdu notiek ļoti nopietnas cīņas, jo ligzdu maz, bet stārķu daudz. Agrāk tādu novērojumu nebija, vai bija reti gadījumi, tagad notiek riktīgās cīņas par to, pat kad jau ir saperētas olas un izšķīlušies mazie, vienalga notiek cīņas par ligzu līdz pat jūnija mēnesim. Tas nozīmē, ka stārku skaits pēdejos gados ir strauji audzis, ligzu skaits ir mazāks nekā gribēt ligdzojošo stārku skaits. It īpaši veiksmīga bija pagājušā lietainā vasara, kas sekmēja abinieku intensīvu vairošanos un tas ir laba barības bāze stārkiem. Sausās vasarās kurkuļi ne visi idzīvo, bet lietainās vasarās ļoti daudz izdzīvo un tie ir laba barības bāze stārkiem.
Vēl var noteikt kāda būs vasaras otrā puse. Ja ligzdā ir vairāk kā viens stārkis tad tas liek domāt ka būs vasara bagāta ar abiniekiem, ja tomēr tiek izmesti mazie un pamests viens, tad tas nozīmē ka būs sausa vasara un nevarēs mazo pabarot. Vienu gadu mūsu ligdzā kopā ar vecākiem bija 6 stārki, tādu brīnumu nekad nebijām redzējuši, 4 mazie un 2 lielie.
Es jau sāku domāt ka ja būs atkal pavasarī cīņa par ligzdām tad pienāksies ar maseni paretināt to skaitu.
Protams forumā varētu izveidot jaunu tēmu:
KAITĪGĀS SUGAS LATVIJAS DABĀ, ar ko sākt un kādus mērķus vēlamies sasniegt?
Bet nesaskatu jēgu sadrumstalot forumu vēl smalkāk. Protams adminam ieteikums sakārtot tēmas kaut kā pa tematiem, citādi to paralēlo tēmu ir bezgala daudz.
Par tiem ješkām, klaiņojošiem suņiem! Ja nešaubos mazais zaķis neizdala pilnīgi nekādu smaržu, respektīvi plēsējam to grūti ir atrast, bet no putna lidojuma, it īpaši vanaģiem, piekūniem un kraukļiem ir laba redze un spēj saskatīt visu no augšas. To pašu situāciju domāju izmanto arī stārkis, plus vēl tam ,ka stārkis ir tā pieradis pie cilvēka klādbūtnes, ka pats atļauj cilvēkam pienākt ļoti tuvu pie sevis. respektīvi viņš ganās tur kur lapsa vai ješka labi ka nakts stundās pāriet, stārkis var to lauku izkemmēt vairākas reizes pa dienu.
Barību tie meklē mitrās pļavās, tīrumos, ūdeņu malās. Tie pārtiek no kukaiņiem un to kāpuriem, tārpiem, zivīm, grauzējiem, abiniekiem, rāpuļiem un citu putnu mazuļiem. Dažkārt ēd arī maitu
Vēl
Baltais stārķis – putns, ko pie mums pēc izskata pazīst ikviens. Ne velti Latviju pamatoti varam dēvēt arī par stārķu zemi – pie mums ligzdo apmēram 5 % no visas pasaules baltajiem stārķiem! Ligzdu izvietojuma blīvums ir viens no augstākajiem Eiropā – līdz pat 65 ligzdām uz katriem 100 km² lauksaimniecības zemju. Vai tas ir labi, ka pie mums ir tik daudz šo majestātisko putnu? Viennozīmīga atbilde uz šo jautājumu ir “jā”, jo tas liecina par mūsu dabas vides veselību un bagātību.
Jāsecina ka ornitologi tā un nesaprot kādu postu izdara tik liels stārķu skaits!!!
Latvijā pirms 10 gadiem ligzdoja apmēram 10600 balto stārķu pāru! Tad cik viņu tagad ir.
Jāni! medniekiem ir limiti, lai visu neizšautu, bet stārķim ir tikai vēdars, kas parasa ēst un viņš nedomā par sugas un dabas daudzveidības saglabāšanu!
Jānis:Droši vien manis uzrunātie vīri nezin, ka cilvēks ir vienīgā zīdītāju kārtas suga, kas medī prieka pēc un ēd arī tad, kad nav izsalkusi!
mana atbilde: cilvēks nav vienīgā suga, tāds ir arī lūsis (un gan jau ir arī citi) , kurš nakts laikā nokož vairākas stirnas un izēd tikai mazu gabaliņu ciskas( medī prieka, treniņa pēc)- dabā pats to esmu novērojis!
Labāk nelienam regulēšanā dziļāk.
Nedaudz par dažādiem liegumiem uz zvēriem, putniem un teritorijām, visdrīzāk par to - kāpēc tie brīžiem ir tik neloģiski, it sevišķi pēc mūsu iestāšanās ES?
Pirmie liegumi, atjaunotā Latvijā, bija kaut cik loģiski, sekojot ES direktīvām. Šie liegumi bija ekoloģiski un ekonomiski pamatoti, jo izstrādātājiem nebija vēl personīgās ieinteresētības.
Tagad esam iebraukuši galīgās auzās ar dažādiem mikroliegumiem, nemedījamo un aizsargājamo sugu biotopiem.
Kāpēc dažādos, arī mūsu, pretargumentos neviens neklausās?
Kāpēc liegumi tiek apstiprināti tik ātri?
Ir izaugusi, izglītojusies, vesela paaudze jauno censoņu - ornitologu, biologu, zoologu, dendrologu un citu ogu, kam tīri profesionalā ziņā ir jāpilnveidojas (arī atalgojums lielāks) un jāiegūst zinatniskais grāds - Maģistra, Doktora. To var izdarīt TIKAI veicot kādu pētījumu, kā maģistra darbu vai doktora disertāciju, par mūsu floru un faunu. Pētījuma rezultātā ir jābūt secinājumiem un turpmākam rīcības modelim. Un ja vēl šinī modelī var iestrādāt kādu reālu ES finansējumu, tad jaunizceptā zinātnieka nākotne ir nodrošināta.
Visvieglāk pētījuma rezultātus un turpmāko rīcību ir nopamatot ar ārējo apstākļu KAITĒJUMU videi un to turpmākiem ierobežojumiem veidojot lieguma zonas, un tās, pēc tam pašam, par ES naudītēm, monitorēt. Tā ir lieguma zona, tur neviens lieks nevazājas, censonis ir viens pats vai ar domubiedriem, var pētīt to putniņu vai puķīti līdz mūza galam, pelnīt naudiņu un cept mudafonos zinātniskos rakstus.
Visnopietnākais izpētes darbs un finansējums ir nepieciešams lai atļautu, kādas līdz šim, noliegtas darbības. Tam parasti nav naudas un nav ieinteresētības, jo pastāv liels risks aplauzties, jo aizliegt ir vieglāk (mazāka atbildība par pieņemto lēmumu, mazāk iesaistīto pušu)nekā atļaut.
Tādēļ ir jāfiltrē indivīdi, kas ar dažādiem štrumentiem vazājas pa mūsu laukiem, pļavām un mežiem, sakoties kaut ko pētām, jo pēc kāda laika, vienas pļavas orhidejas dēļ, kas miljons gadus nevienam nav traucējusi un netraucētu un augtu, tiktu noteikts liegums saimnieciskajai darbībai ar visām izrietošām sekām, visiem, arī puķītei. Kādreiz viņa auga, ziedēja un priecēja, tagad traucē un tiek nīsta.
Arī šis ir nežēlīgs bizness, kur katram savs krekls ir tuvāks.
Un tur vajag lielu naudu, lielu lobiju, biezu pieri, ir jābūt medniekam, cilvēkam, kas mēģinātu lauzt iesīkstējušos stereotipus.
Man cerības ir mazas, gandrīz nemaz.
No sākuma ir jābūt spējīgiem sakārtot "vecās lietas", kas ir atļautas ar likumu, konkrēti jenotsuņi, klaiņojoši suņi, amerikas ūdele,(100% atļauti, nelimitēti) kas Latvijas faunā parādījās pagājušā gadsimta vidū.
Nevajag meklēt jaunus vainīgos kamēr nav tikts galā ar iepriekšējiem kaitniekiem. Interesanti lasīt forumu: stirnas nelimitēsim, jo paši esam spējīgi saimniekot, stārķi arī traucē, ko tālāk. Jāspēj sākt ar pamatiem tad iet tālāk. Spēja saimniekot jāpierāda, nevis jākauc gribam šut par visu kas kustās un mūsuprāt traucē kaut kam dzīvot. Protams apslaktēt stārķus var arī ar kaķeni, jo viņi ne velna nebaidās, bet ko tas dos: PILNĪGI NEKO.
RISINĀJUMS:
Mednieki visā valstī vienojas un piemēram 5 gadu laikā tiek galā ar invazīvām sugām: jenotsuņiem, klaiņojošiem suņiem un ūdelēm, un tad apskatāmies nākamo gadu statistiku, kas notiek ar mazajiem zvēriņiem un putniem. Tas protams ir daudzkārt grūtāk par stārķu šaušanu, bet tā ir doma par rītdienu, nevis kādu šodienas iedomu apmierināšanu. Vismaz es neesmu nevienu dzirdējis, ka kāds aizstāvētu jenotus un klaiņojošo suņu varzu.
Bet baltais stārkis ir pilnigi pretējis indivīds melnajam stārkim! Tam jo vairāk apstrādāti lauki, nopļauta zāle un izcirsti meži, jo labāk!!! Tas var jebkurā kokā vai pat uz elektriskā staba sev ligztu sarīkot!
Labs piemērs ir pie mūsu mājas esošā stārku ligzda. Kad pienāk pavasaris par ligzdu notiek ļoti nopietnas cīņas, jo ligzdu maz, bet stārķu daudz. Agrāk tādu novērojumu nebija, vai bija reti gadījumi, tagad notiek riktīgās cīņas par to, pat kad jau ir saperētas olas un izšķīlušies mazie, vienalga notiek cīņas par ligzu līdz pat jūnija mēnesim. Tas nozīmē, ka stārku skaits pēdejos gados ir strauji audzis, ligzu skaits ir mazāks nekā gribēt ligdzojošo stārku skaits. It īpaši veiksmīga bija pagājušā lietainā vasara, kas sekmēja abinieku intensīvu vairošanos un tas ir laba barības bāze stārkiem. Sausās vasarās kurkuļi ne visi idzīvo, bet lietainās vasarās ļoti daudz izdzīvo un tie ir laba barības bāze stārkiem.
Vēl var noteikt kāda būs vasaras otrā puse. Ja ligzdā ir vairāk kā viens stārkis tad tas liek domāt ka būs vasara bagāta ar abiniekiem, ja tomēr tiek izmesti mazie un pamests viens, tad tas nozīmē ka būs sausa vasara un nevarēs mazo pabarot. Vienu gadu mūsu ligdzā kopā ar vecākiem bija 6 stārki, tādu brīnumu nekad nebijām redzējuši, 4 mazie un 2 lielie.
Es jau sāku domāt ka ja būs atkal pavasarī cīņa par ligzdām tad pienāksies ar maseni paretināt to skaitu.
KAITĪGĀS SUGAS LATVIJAS DABĀ, ar ko sākt un kādus mērķus vēlamies sasniegt?
Bet nesaskatu jēgu sadrumstalot forumu vēl smalkāk. Protams adminam ieteikums sakārtot tēmas kaut kā pa tematiem, citādi to paralēlo tēmu ir bezgala daudz.
Vēl
Baltais stārķis – putns, ko pie mums pēc izskata pazīst ikviens. Ne velti Latviju pamatoti varam dēvēt arī par stārķu zemi – pie mums ligzdo apmēram 5 % no visas pasaules baltajiem stārķiem! Ligzdu izvietojuma blīvums ir viens no augstākajiem Eiropā – līdz pat 65 ligzdām uz katriem 100 km² lauksaimniecības zemju. Vai tas ir labi, ka pie mums ir tik daudz šo majestātisko putnu? Viennozīmīga atbilde uz šo jautājumu ir “jā”, jo tas liecina par mūsu dabas vides veselību un bagātību.
Jāsecina ka ornitologi tā un nesaprot kādu postu izdara tik liels stārķu skaits!!!
Latvijā pirms 10 gadiem ligzdoja apmēram 10600 balto stārķu pāru! Tad cik viņu tagad ir.