Problēmas ar gulbjiem ir tāda ka cilvēki tos sāka barot un tie pamazām pierod pie tā. Pie mums D-pilī pavasarī vienā vietā veselu mēnesi varēja uzskaitīt vid kaut kur 50 gulbji, un puse vēlāk veselu vasaru tusējās, otra puse aizlidoja. Un veselu vasaru viņus tur vietējie baroja. Varat iedomāties, katrs kas brauc ved maizes klaipu līdzi, bet pa dienu tur daudz tādu atrauc, bija līdz tam pieraduši ka paši gāja un no rokām rāva!!!
Laba pārtika, ēd cik uzziet, dabisko ienaidnieku nav, laba barības bāze mazajiem un sekmē gulbju populācijas palielināšanos. Netā kaut kur biju redzējis bildi ka pie šiem lieliem saliem kādā mājas pagalmā rīgā vesels bars meža pīļu un gulbju tusēja tur, un visi tā saprotu ir apmierināti ka tiek pabaroti :( Tālāk būs vēl trakāk, meža pīles paliks par mājas dējēj vistām, kas tālāk būs???
Tāpat mēs arī aizsargājam savu "īpaši vērtīgo" kāpu joslu un tur augošās dzeltenās dedestiņas u.t.t. Beigās tā krūmiem aizaugusī kāpu josla tā arī stāv pilna dadžiem. Viens bāleliņš par budžeta naudu to sargā, bet pārējie Īrijā maizi pelna......Nu stulbuma kalngals. Visu piejūru pa hektāram vajadzēja izdalīt pilsoņiem papīra sertifikātu vietā un, lai cilvēki saimnieko. Kas nemāk, lai pārdod savu hektāru kaimiņam. Būtu visa piekraste ar viesnīcām, laivu un slēpju bāzēm, pārējiem būtu darbs to visu apkalpot un pabarot. Tāpat saudzējam un nobarojam stārķus, lai tie labi griezes un zaķu bērnus noēdušies lido uz Āfriku un kļūst tur par trekniem cepešiem. Tāpat šnepes saudzējam, lai visur citur Eiropā tās var brangi medīt. Vienvārdsakot - paši duraki un antiņi, konkurentiem par prieku!
...visam savs laiks!!!
Laba pārtika, ēd cik uzziet, dabisko ienaidnieku nav, laba barības bāze mazajiem un sekmē gulbju populācijas palielināšanos. Netā kaut kur biju redzējis bildi ka pie šiem lieliem saliem kādā mājas pagalmā rīgā vesels bars meža pīļu un gulbju tusēja tur, un visi tā saprotu ir apmierināti ka tiek pabaroti :( Tālāk būs vēl trakāk, meža pīles paliks par mājas dējēj vistām, kas tālāk būs???