Arni,Tu kaut vai pēc foruma,labi pazīsti Edgaru.Nu labi,pirmajā teikumā,par to tēviju viņš ļapnul bet lasi tālāk,nu nav tur nekas naidīgs. Ja jau reiz par 9.maiju,tad 9.maijs ir uzvara pār fašismu,un tie nav tikai krievu svētki.Es nezinu tavu radurakstu vēsturi bet arī forumiešu vidū,ir mednieki,kuri manus radus atceras.Leitāni,Ezeriņi un Auziņi visi pabija Amūras apgabalā.Es savu vecotēvu pirmo reizi ieraudzīju 1956.gadā-kad man jau bija seši gadi,un ne Tev man būs vēsturi mācīt.Man droši vien arī ir par ko dusmoties uz šo impēriju bet ne jau kaut kāda neapdomāti uzrakstīta vārda pēc, "uzkonstruēt" forumā nacionālo skandālu.Un PUBLISKAS 23.febr. slavināsanas nekādas nebija.Arī nekā personīga,un par viedokļiem šajos jautājumos sarunāsim citu vietu un laiku.
Māri!
Es un citi nepierādīsim tiem to kas notiek Latvijā no otras puses, nav vērts nervus bojāt, jo kā vēlreiz pateikšu paēdis nepaēdušu nesapratīs. Kamēr paēdušais neizjutīs to ko lielākā daļa taga izjūt nesapratīs kas tas ir, kad nezini ko rīt galdā likt!!!!
Lielākie noliedzēji ka Latvijā valda un attīstās nabadzība ir tieši turīgie un no Rīgas iedzīvotāji, jo tur pagaidām ar finansēm nav problēmu. Vieni ar mācīja, kā jūs nevarat atrast darbu šeit, kā jūs varat izdīvot uz tiem 100 latiem, jo pašiem bija savs biznes kas zēla un plauka, un vienu skaistu dienu viņu jaukas biznes bankrotēja, un tagad paši skaita katru santīmu. Un pats galvenais ka tagad nemāca kā dzīvot, jo BEIDZOT izjuta to ko izjūt lielākā tautas daļa, naudas iztrūkumu.
Kādu cīnīties, labs piemērs ir 13 janvāris, ka par to ka sarīkoja protestakciju iedeva cietumā vairāk gadus nekā tad ja kaut kas kaut ko nogalinās, absurds riktīgais, vai tā ir demokrātija????
Es ieliku šeit apsveikumu jo zināju ka atradīsies tādi kas nepalaidīs garām tādu iespēju nomelnot to visu. Bet lielākā doma tomēr bija tāda ka apsveikšu un tie kas svin pieņems, bet tie kas nesvin noklusēs. Es taču nerakstu ka vajag svinēt, vienkārši pierakstīju ka apsveicu, bet katrs jau pats izvēlas svinēt vai ne!!!
Vēl tāds jautājums, vai jūs svināt 8 martu, vai jūs svināt 16 martu, vai jūs svināt 9 maiju????? Tie kas svinēja tie svinēs, neskatoties uz citu protestu akcijām.
Un vēl par to jāpastrīdas kā mēs tagad dzīvotu ja tomēr II pasaules karu vinnētu Vācieši? No kuriem vairāk būtu nelabuma no tiem vai no tiem, jo abi divi bija vienlīdz vienādi holokaustu un masveida cilvēces iznīcināšanā. Bet diemžēl vēsture ir jau pierakstīta un labot tur mēs neko nevarēsim, tā pat kā mūsu atmiņas un pieredzi!!!
Un ja palasot I Latvijas neatkarības gadus ,tad tikai kad K.Ulmanis kļuva par prezidentu tad tikai sāka attīstīties Latvija, citos gados bija tādi paši apstākļi kā tagad, respektīvi mēs nevaram bez stingra vārda kaut ko prātīgu izdarīt, tas ir vajag tādu cilvēku kas pateica un visi dara, bet nevis 100 gudrajos viens pasaka pārejie noliedz, tāpēc arī Ulmanis izdzina visu saimu, jo jēgas no tās nekādas nebija, un kad pats sāka vadīt valsti tā sāka plaukt un zelt.
Slēpts
25.02.2010. 12:53
Nu ja par 8 martu !!! Mes ari tapat, nesvinesim un kategoriski ne - jo krievu svetki... bet nepadomajam ka svin dauzas valstis. Jo musms ir jaat'skiras ar kaut ko no citiem, un tagad paskatijos tikko kalendari !!!!! 8 marts - starptautiska sievie'su diena... vai nau mu'lkigi??? Atkal svinam...valstistki... kaut kads murgs, vienkar'si trukst vardu.
Man liekas ka ne pa temu sakam, nevajag aiztikt sapigus tematus, davai par medibam.
Jā, piekrītu, sāpīga diskusija izvērtusies.
Manuprāt, Edgara kļūda, ka sveica mūs ar tēvijas aizsardzības dienu. Tajā laikā, kad dienējām, tā, cik atceros, bija Padomju armijas un jūras kara flotes diena.Tas bija tai laikā un tā, manuprāt, to vajadzēja nosaukt arī šodien sveicot.Tad tam sveicienam būtu tāda kā vēstures piegarša :)
Tas par nosaukumu.
Arni.
Tu esi jauns. Cik noprotu Padomju karaspēkā nav nācies dienēt? Tad, ko Tu vari spriest par to cilvēku atmiņām, pārdzīvojumiem, zaudējumiem un ieguvumiem no tā laika. Puiši dienēja, un tici man, tie kas bija pilnīgi puišeļi iesaucoties, mājās atgriezās kā vīri. Lepni par dienestu. Nu, varbūt ne visi. Kā jau kāds te minēja, laikam Tu pats, ka - nav ģimenes bez kropļiem. Starp citu- tulkots no krievu valodas.
Puiši bija desantnieki, jūras kājnieki, izlūki, sapieri. Afganistāna. Karš. Un kā Tu tagad viņiem pateiksi- nesviniet, neatzīmējiet, neatceraties! Nav šodien pieņemami. Mūsu vectēvi, vieni otrajā pasaules karā karoja Padomju spēkos, citi vācu armijā. Katrs atceras savu stāstu ar savām atmiņām, pārdzīvojumiem un sāpēm. Ko Tu viņiem ieteiksi- aizmirst? Un kuri bija labāki, tie kas vācu armijā, vai tie kas krievu? Un man, nez kāpēc liekas, ka ja būtu trešais iespējamais variants Latvijas armija, vai Igaunijas- viņi visi būtu tur. Bet, diemžēl tāda varianta nebija.
Uzskatu,
Ka neviens nevar mums, dienējušajiem padomju armijas rindās, pārmest par patriotisma trūkumu vai nez kādu tur nodevību. Tie bija tādi laiki, un mēs to pieņēmām kā godu un pienākumu. Varbūt Tev ir zināms nedaudz par tā laika komunistiskās ideoloģiskās propogandas milzīgo ietekmi un masām?
Nobeigumā.
Mums katram ir sava dzīve, savas atmiņas, savi prieki un savas sāpes.
Lūdzu, neatļaujieties to no malas nonicināt un aprunāt. Nav jums tādu tiesību!
Un pajautā savam tēvam, ko viņš saka par šo kādreiz svinamo dienu-- 23.februāri? Es esmu drošs, ka Tev, tik prātīgam un patriotiskam puisim ( bez ironijas) ir tēvs, kurš savā laikā ir bijis tāds pats kā mēs- padomju bērni.
Visu cieņu!
Par 8.martu man ir savs viedoklis, ko varu raksturot ar frāzi "man nevajag īpašu datumu, lai īpaši izturētos pret savu sievieti" - nevienu citu objektīvu un reālu iemeslu tam, kā mēs "atzīmējam" 8.martu es neredzu; taču 8.marts nav tik ļoti saistīts ar PSRS idealoģiju un "varenplašo tēviju" un "uzvarētāju sindromu" - kas faktiski mūsdienās ir pārtapis par lielkrievu šovinismu.
Par to lepnumu gan nezinu - viena lieta ir pildīt pienākumu, tā teikt, "atsēdēt sroku"; varbūt varēja ar to lepoties toreiz, ka izturēji - daudzi neizturēja un salūza, citi nokļuva Afgāņos, vēl citi gāja bojā ģedovšķinā vai mācībās - toreiz, šķiet, miera laika mācībās bija pieļaujami ap 5% zaudējumi - tātad, ja paveicās iekļūt atlikušajos 95%, zināms prieks, protams, bija.
Mūsdienās - atzīmē vienatnē; atzīmē draugu un sabiedroto pulkā - kuri saprot šo *iekšējo* sajūtu. Bet nevajag to likt publiskajā telpā. Es teikšu godīgi - ja es būtu dienējis PSRS armijā, es šo dienu neatzīmētu pat klusējot. Kur nu vēl publiski mēģinātu attaisnot tās esamību.
Kas attiecas par 9.maiju - visā pasaulē par Otrā pasaules kara beigu dienu uzskata un atzīmē 8.maiju. Bet Ļaunuma impērijas mantiniekiem, protams, ir sava laika skaitīšanas sistēma un sava izpratne par to, ko nozīmē atzīmēt kara beigas. Citur pasaulē vairāk atceras bojāgājušos, cenšas izdarīt secinājumus, lai tamlīdzīgas traģēdijas nekad neatkārtotos - kamēr lielkrievu šovinisti SVIN UZVARU, karā, kuru ar Molotova-Rībentropa paktu, paši faktiski iniciēja! Protams, droši vien viņiem ir ko svinēt - tās zvērības ko viņi veica Prūsijā varētu uzskatīt par mūslaiku lielākajām orģijām, attiecīgi, noteikti ir patīkami to atcerēties. Nu pa starpu pieminēt arī kritušos. Taču latviešu tautai 2.PK bija liela traģēdija, kad daļa tautas karoja vienā frontes pusē, bet daļa otrajā - un toreiz, atceroties Baigo gadu, daudzi izvēlējās mazāko ļaunumu. Kā būtu bijis, ja uzvarētu nacisti - varam tikai minēt. Bet Ļaunuma impērijas darbības sekas mūsu tauta un valsts jūt vēl šodien...
Un kas attiecas par manu tēvu - jā īsts padomju bērnu, vai labāk teikt, padomju vīriešu paraugs. Bezatbildīgs tēviņš, kurš rūpes par 2 bērniem uzgrūda uz sievietes kakla...nu vismaz paldies tik daudz, ka parādīja piemēru, kāds es nekad negribētu būt.
Arni,
Es nesaprotu Tevi.
Nu pasaki man, kā Tu vari teikt ka, "Es teikšu godīgi - ja es būtu dienējis PSRS armijā, es šo dienu neatzīmētu pat klusējot. Kur nu vēl publiski mēģinātu attaisnot tās esamību."
Tu taču tur nebiji, un nevari par to spriest. Tev par to pat nav nekādas nojausmas. Draudzība, biedriskums, pašaizliedzība. Bija vīri ar kuriem varēji droši izlūkos iet!!! Tagad tādu daudz?
Kādi 95 %? No kurienes tādi murgi?
Un šo
- "Un kas attiecas par manu tēvu - jā īsts padomju bērnu, vai labāk teikt, padomju vīriešu paraugs. Bezatbildīgs tēviņš, kurš rūpes par 2 bērniem uzgrūda uz sievietes kakla...nu vismaz paldies tik daudz, ka parādīja piemēru, kāds es nekad negribētu būt."
es jau uztveru kā personisku apvainojumu.Es esmu padomju bērns. Esmu laulībā 21. gadu. Ir divi lieli dēli. Mans tēvs, 50 gadi laulībā, mans sievas tēvs 52 gadi laulībā. Padomju bērni. Man žēl, ka Tev nav paveicies! Patiešām! Bet, to savu žulti.......... paturi, lūdzu, pie sevis!
Miers baro,nemiers posta.Labāk paspiedīsim viens otram roku un uzskatīsim šo par nelielu pārpratumu.Katrā ģimenē gadās pa pārpratumam,kur nu vēl tik lielā,kā mūsu forums.
Es un citi nepierādīsim tiem to kas notiek Latvijā no otras puses, nav vērts nervus bojāt, jo kā vēlreiz pateikšu paēdis nepaēdušu nesapratīs. Kamēr paēdušais neizjutīs to ko lielākā daļa taga izjūt nesapratīs kas tas ir, kad nezini ko rīt galdā likt!!!!
Lielākie noliedzēji ka Latvijā valda un attīstās nabadzība ir tieši turīgie un no Rīgas iedzīvotāji, jo tur pagaidām ar finansēm nav problēmu. Vieni ar mācīja, kā jūs nevarat atrast darbu šeit, kā jūs varat izdīvot uz tiem 100 latiem, jo pašiem bija savs biznes kas zēla un plauka, un vienu skaistu dienu viņu jaukas biznes bankrotēja, un tagad paši skaita katru santīmu. Un pats galvenais ka tagad nemāca kā dzīvot, jo BEIDZOT izjuta to ko izjūt lielākā tautas daļa, naudas iztrūkumu.
Kādu cīnīties, labs piemērs ir 13 janvāris, ka par to ka sarīkoja protestakciju iedeva cietumā vairāk gadus nekā tad ja kaut kas kaut ko nogalinās, absurds riktīgais, vai tā ir demokrātija????
Es ieliku šeit apsveikumu jo zināju ka atradīsies tādi kas nepalaidīs garām tādu iespēju nomelnot to visu. Bet lielākā doma tomēr bija tāda ka apsveikšu un tie kas svin pieņems, bet tie kas nesvin noklusēs. Es taču nerakstu ka vajag svinēt, vienkārši pierakstīju ka apsveicu, bet katrs jau pats izvēlas svinēt vai ne!!!
Vēl tāds jautājums, vai jūs svināt 8 martu, vai jūs svināt 16 martu, vai jūs svināt 9 maiju????? Tie kas svinēja tie svinēs, neskatoties uz citu protestu akcijām.
Un vēl par to jāpastrīdas kā mēs tagad dzīvotu ja tomēr II pasaules karu vinnētu Vācieši? No kuriem vairāk būtu nelabuma no tiem vai no tiem, jo abi divi bija vienlīdz vienādi holokaustu un masveida cilvēces iznīcināšanā. Bet diemžēl vēsture ir jau pierakstīta un labot tur mēs neko nevarēsim, tā pat kā mūsu atmiņas un pieredzi!!!
Un ja palasot I Latvijas neatkarības gadus ,tad tikai kad K.Ulmanis kļuva par prezidentu tad tikai sāka attīstīties Latvija, citos gados bija tādi paši apstākļi kā tagad, respektīvi mēs nevaram bez stingra vārda kaut ko prātīgu izdarīt, tas ir vajag tādu cilvēku kas pateica un visi dara, bet nevis 100 gudrajos viens pasaka pārejie noliedz, tāpēc arī Ulmanis izdzina visu saimu, jo jēgas no tās nekādas nebija, un kad pats sāka vadīt valsti tā sāka plaukt un zelt.
Man liekas ka ne pa temu sakam, nevajag aiztikt sapigus tematus, davai par medibam.
Manuprāt, Edgara kļūda, ka sveica mūs ar tēvijas aizsardzības dienu. Tajā laikā, kad dienējām, tā, cik atceros, bija Padomju armijas un jūras kara flotes diena.Tas bija tai laikā un tā, manuprāt, to vajadzēja nosaukt arī šodien sveicot.Tad tam sveicienam būtu tāda kā vēstures piegarša :)
Tas par nosaukumu.
Arni.
Tu esi jauns. Cik noprotu Padomju karaspēkā nav nācies dienēt? Tad, ko Tu vari spriest par to cilvēku atmiņām, pārdzīvojumiem, zaudējumiem un ieguvumiem no tā laika. Puiši dienēja, un tici man, tie kas bija pilnīgi puišeļi iesaucoties, mājās atgriezās kā vīri. Lepni par dienestu. Nu, varbūt ne visi. Kā jau kāds te minēja, laikam Tu pats, ka - nav ģimenes bez kropļiem. Starp citu- tulkots no krievu valodas.
Puiši bija desantnieki, jūras kājnieki, izlūki, sapieri. Afganistāna. Karš. Un kā Tu tagad viņiem pateiksi- nesviniet, neatzīmējiet, neatceraties! Nav šodien pieņemami. Mūsu vectēvi, vieni otrajā pasaules karā karoja Padomju spēkos, citi vācu armijā. Katrs atceras savu stāstu ar savām atmiņām, pārdzīvojumiem un sāpēm. Ko Tu viņiem ieteiksi- aizmirst? Un kuri bija labāki, tie kas vācu armijā, vai tie kas krievu? Un man, nez kāpēc liekas, ka ja būtu trešais iespējamais variants Latvijas armija, vai Igaunijas- viņi visi būtu tur. Bet, diemžēl tāda varianta nebija.
Uzskatu,
Ka neviens nevar mums, dienējušajiem padomju armijas rindās, pārmest par patriotisma trūkumu vai nez kādu tur nodevību. Tie bija tādi laiki, un mēs to pieņēmām kā godu un pienākumu. Varbūt Tev ir zināms nedaudz par tā laika komunistiskās ideoloģiskās propogandas milzīgo ietekmi un masām?
Nobeigumā.
Mums katram ir sava dzīve, savas atmiņas, savi prieki un savas sāpes.
Lūdzu, neatļaujieties to no malas nonicināt un aprunāt. Nav jums tādu tiesību!
Un pajautā savam tēvam, ko viņš saka par šo kādreiz svinamo dienu-- 23.februāri? Es esmu drošs, ka Tev, tik prātīgam un patriotiskam puisim ( bez ironijas) ir tēvs, kurš savā laikā ir bijis tāds pats kā mēs- padomju bērni.
Visu cieņu!
Par to lepnumu gan nezinu - viena lieta ir pildīt pienākumu, tā teikt, "atsēdēt sroku"; varbūt varēja ar to lepoties toreiz, ka izturēji - daudzi neizturēja un salūza, citi nokļuva Afgāņos, vēl citi gāja bojā ģedovšķinā vai mācībās - toreiz, šķiet, miera laika mācībās bija pieļaujami ap 5% zaudējumi - tātad, ja paveicās iekļūt atlikušajos 95%, zināms prieks, protams, bija.
Mūsdienās - atzīmē vienatnē; atzīmē draugu un sabiedroto pulkā - kuri saprot šo *iekšējo* sajūtu. Bet nevajag to likt publiskajā telpā. Es teikšu godīgi - ja es būtu dienējis PSRS armijā, es šo dienu neatzīmētu pat klusējot. Kur nu vēl publiski mēģinātu attaisnot tās esamību.
Kas attiecas par 9.maiju - visā pasaulē par Otrā pasaules kara beigu dienu uzskata un atzīmē 8.maiju. Bet Ļaunuma impērijas mantiniekiem, protams, ir sava laika skaitīšanas sistēma un sava izpratne par to, ko nozīmē atzīmēt kara beigas. Citur pasaulē vairāk atceras bojāgājušos, cenšas izdarīt secinājumus, lai tamlīdzīgas traģēdijas nekad neatkārtotos - kamēr lielkrievu šovinisti SVIN UZVARU, karā, kuru ar Molotova-Rībentropa paktu, paši faktiski iniciēja! Protams, droši vien viņiem ir ko svinēt - tās zvērības ko viņi veica Prūsijā varētu uzskatīt par mūslaiku lielākajām orģijām, attiecīgi, noteikti ir patīkami to atcerēties. Nu pa starpu pieminēt arī kritušos. Taču latviešu tautai 2.PK bija liela traģēdija, kad daļa tautas karoja vienā frontes pusē, bet daļa otrajā - un toreiz, atceroties Baigo gadu, daudzi izvēlējās mazāko ļaunumu. Kā būtu bijis, ja uzvarētu nacisti - varam tikai minēt. Bet Ļaunuma impērijas darbības sekas mūsu tauta un valsts jūt vēl šodien...
Un kas attiecas par manu tēvu - jā īsts padomju bērnu, vai labāk teikt, padomju vīriešu paraugs. Bezatbildīgs tēviņš, kurš rūpes par 2 bērniem uzgrūda uz sievietes kakla...nu vismaz paldies tik daudz, ka parādīja piemēru, kāds es nekad negribētu būt.
Es nesaprotu Tevi.
Nu pasaki man, kā Tu vari teikt ka, "Es teikšu godīgi - ja es būtu dienējis PSRS armijā, es šo dienu neatzīmētu pat klusējot. Kur nu vēl publiski mēģinātu attaisnot tās esamību."
Tu taču tur nebiji, un nevari par to spriest. Tev par to pat nav nekādas nojausmas. Draudzība, biedriskums, pašaizliedzība. Bija vīri ar kuriem varēji droši izlūkos iet!!! Tagad tādu daudz?
Kādi 95 %? No kurienes tādi murgi?
Un šo
- "Un kas attiecas par manu tēvu - jā īsts padomju bērnu, vai labāk teikt, padomju vīriešu paraugs. Bezatbildīgs tēviņš, kurš rūpes par 2 bērniem uzgrūda uz sievietes kakla...nu vismaz paldies tik daudz, ka parādīja piemēru, kāds es nekad negribētu būt."
es jau uztveru kā personisku apvainojumu.Es esmu padomju bērns. Esmu laulībā 21. gadu. Ir divi lieli dēli. Mans tēvs, 50 gadi laulībā, mans sievas tēvs 52 gadi laulībā. Padomju bērni. Man žēl, ka Tev nav paveicies! Patiešām! Bet, to savu žulti.......... paturi, lūdzu, pie sevis!