Mans tagad, un agrāk abi, cūkgaļu neēda. Citreiz nozaga, bet vienalga neēda, bet ja nu apēda, tad izvēma. Jēlu dodu tikai briedi un alni. Vārītu dodu visu, ēd. Saka, kad buku zaļu arī nevajaag dot, tas palīdz atmācīt no pakaļ skriešanas, lai neuztver kā ēdienu. Poļi savus bavāriešus atmāca no atrasta dzīvnieka plēšanas sekojoši: pievieno bukam vadiņu ar mazu strāvu caur pārveidotāju, saimnieks sēž aiz stūra un skatās, ja suns aprejot ik pa laikam sāk plūkāt dzīvnieku un tā arvien vairāk, tad piespiež podziņu un suns saņem ko līdzīgu, kā no rādiosētas. Varbūt kāds teiks kad muļķības, bet no šādas apmācības suns nekritīs ievainotam dzīvniekam virsū ar zobiem, bet gan apries, lai pienāktu mednieks un izdarītu to kas jādara. Rezultātā mazāk kuiļu noplēsti suņi!
Var būt tevi arī pie strāvas pieslēgt, kad ēst sagribās? ;) Ko tur atmācīt - ja esi sācis dod sunim buka gaļu, tad jau vairs nekā. Otrs - dzinēji pēc būtības nedrīkst klupt virsū medījumam, viņiem tas ir jāaprej, tai skaitā asinspēdu suņiem. Tas varētu būt pieļaujams laikveidīgajiem suņiem.
Tomēr cūku nevajadzētu dot sunim, pirmkārt, jo tā ir pārāk trekna; ja suns no agrām dienām regulāri pie tādas gaļas nav ticis, nebūtu labi to dot, otrkārt, suns var dabūt trihinelozi, kas, manuprāt, ir svarīgākais aspekts cūkas nedošanai.
Ar ragaiņu gaļu gan problēmām nevajadzētu būt.
Aprīkojums: K2 tupeļmotors un vēl izh-27; HAENEL Jaeger 10
Suņi: Asspalvainais foksterjers
Medību trofejas: 7
04.03.2010. 22:52
Kas jums tie par suņiem, kas visi kā viens vemj no jēlas gaļas, mans foksis ēd visu ko dod un izvemj kādreiz vienīgi tad ja norijis kādu spalvainu bebru ķepu! Tā gan jēlu, gan vārītu tā tikai trennē iekšā bebri vispār ir ideāla suņu barība!;) Ja negribās ēst viņam tad tā ir cita lieta.
Pēc jēlas medījuma gaļas, sunim tārpus nevar izdzīt ar vienkāršiem prettārpu Pratel vai Drontal līdzekļiem, tur jādod kaudze ķīmiju, lai tiktu no viņiem vaļā. Asins analīzes to skaisti parāda, ka pat pēc vienas reizes, sunim asinīs ir 70% tārpu.
Cienījamā Kristīne!
Man strāvu var pieslēgt, varbūt, tikai citos gadījumos! Bet Tev vajadzētu, varbūt smadzenes sāks labāk uztvert rakstīto. Es tikai padalījos pieredzē, kā rīkojas poļi, nevis es, pie tam nedomāju, kad tas notiek masveidā. Tad jau visi, kas lieto rādiosētu savam sunim ir sadisti. Suņa instinkti ir jākontrolē tā saimniekam, jo medību sunim ne vienmēr palīdz sēta. Man pašam pagājušās Lieldienās pie mājas nošāva manu bavārieti, par to bija rakstīts visādos medijos. Pie tam to izdarīja Raunas centrā, dienas vīdū, kur staigā cilvēki, skraida bērni. Ja zinātu kas un kāpēc, nezinu kā rīkotos..... 5.medību suņi un rotiņs vienkārši tusēja ap māju 100m rādiusā un tie komentāri par to, kad biezie sapērk suņus par tūkstošiem un tie skrien virsū cilvēkiem ir pilnīgs sviests. A suns bija pašā briedumā, izaudzināts, apmācīts, ap 40. titulu - eksterjers, medību mači, paklausība.
Nedomāju, kad tiklīdz suns sagrib ēst, tā saimnieks savam mīļumam pasniedz ēdienu. Kas tad kontrolēs to cik un kad ēdīs suns, ja ne viņa saimnieks. Dīvānos sēdošie ir vienmēr drošībā un labi, es pat teiktu dubultā labi paēduši.
Pie tam, katram sava pieredze, tāpēc te arī vieni jautā, otri dalās. Vienas patiesības nav, un divu vienādu suņu arī nav, arī saimnieku...
Slēpts
05.03.2010. 09:34
Es savam palīgam jēlu dodu visu, izņemot cūku. No sākuma devu- vīri gan brīdināja , ka nevar- izvems- es pārliecībā ka mans taksis jau ir labāks par pārējiem devu.Bet nekā- tomēr vemj laukā. Apvārītu bez problēmām.
Padomijas laikos mans paziņa strādāja Sarkandaugavā par kinologu un stāstīja,ka dienesta suņus,lai tie neņemtu no citiem pārtiku,trenē ar nelielu strāvu.Suns diezgan ātri sprotot,ka gaļu vai desu var ņemt tikai no saimnieka.Šī saruna notika apm.35gadus atpakaļ bet ja nemaldos,tad runa gāja par kautko līdzīgu traktora magneto.Laikam Andrim būs taisnība.Pie reizes-sveicieni Raunas kolektīvam!
Slēpts
05.03.2010. 12:01
Māri!
Par strāvu šodien. Mans brīnums uz medībām braucot izdomāja, ka viņš jau dzen briedi un sāka trennēt balsi. No Tukuma līdz Talsiem- bez apstājas. Divas reizes es izturēju , tad nopirku kakla siksniņu, ar automātisku augstsprieguma strāvas padevi riešanas brīdī. STRĀDĀ. Pieradināju suni- tagad mašinā nerej- reizēm smilkst. Arī mežā pirms masta nekādu problēmu - toties , ja dzenot sāk riet- tad noteikti par lietu.
ir arī dresēšanas kaklasiksnas , kad ierobežojošas komandas neizpildes gadījumā var atgādināt ar nelielu strāvas sitienu.
Ja man būs jauns suns , noteikti pielietošu- taksim niķus gan piecietīšu...
U-ja, kādi vīrieši izrādās ir viegli aizskarami. Tādas jau jums vārīgās dvēselītes ir....
Andri - ja smailiņu pēc teikuma neuztvēri, tad... nu, nav ko vairs piebilst un ar tādiem kašķēties negribu.
Par tavu gadījumu ļoti labi zinu, jo labi pazīstu bavāriešu "ciltsmāti" Latvijā, ar kuru daudz tika par to runāts. Protams, gadījums šausmīgs.
Strāvas lietošana suņiem pieder pie mehāniskās suņu apmācības metodes, kuras pamatā ir izmantotas padomju laikos, un vēl ir kaudze kinologu un vesela rinda suņu mīļu, kas tās vēl joprojām izmanto suņu apmācīšanā. Mūsdienās jaunie bāzējās uz pozitīvajām apmācības metodēm, pie kurām nepieder suņa sišana ne ar spēku, ne strāvu.
Bet protams, kā kuram patīk - jūs varat vēl joprojām darīt pāri savam sunim - tā ir vieglāk un ērtāk.
Tomēr cūku nevajadzētu dot sunim, pirmkārt, jo tā ir pārāk trekna; ja suns no agrām dienām regulāri pie tādas gaļas nav ticis, nebūtu labi to dot, otrkārt, suns var dabūt trihinelozi, kas, manuprāt, ir svarīgākais aspekts cūkas nedošanai.
Ar ragaiņu gaļu gan problēmām nevajadzētu būt.
Man strāvu var pieslēgt, varbūt, tikai citos gadījumos! Bet Tev vajadzētu, varbūt smadzenes sāks labāk uztvert rakstīto. Es tikai padalījos pieredzē, kā rīkojas poļi, nevis es, pie tam nedomāju, kad tas notiek masveidā. Tad jau visi, kas lieto rādiosētu savam sunim ir sadisti. Suņa instinkti ir jākontrolē tā saimniekam, jo medību sunim ne vienmēr palīdz sēta. Man pašam pagājušās Lieldienās pie mājas nošāva manu bavārieti, par to bija rakstīts visādos medijos. Pie tam to izdarīja Raunas centrā, dienas vīdū, kur staigā cilvēki, skraida bērni. Ja zinātu kas un kāpēc, nezinu kā rīkotos..... 5.medību suņi un rotiņs vienkārši tusēja ap māju 100m rādiusā un tie komentāri par to, kad biezie sapērk suņus par tūkstošiem un tie skrien virsū cilvēkiem ir pilnīgs sviests. A suns bija pašā briedumā, izaudzināts, apmācīts, ap 40. titulu - eksterjers, medību mači, paklausība.
Nedomāju, kad tiklīdz suns sagrib ēst, tā saimnieks savam mīļumam pasniedz ēdienu. Kas tad kontrolēs to cik un kad ēdīs suns, ja ne viņa saimnieks. Dīvānos sēdošie ir vienmēr drošībā un labi, es pat teiktu dubultā labi paēduši.
Pie tam, katram sava pieredze, tāpēc te arī vieni jautā, otri dalās. Vienas patiesības nav, un divu vienādu suņu arī nav, arī saimnieku...
Par strāvu šodien. Mans brīnums uz medībām braucot izdomāja, ka viņš jau dzen briedi un sāka trennēt balsi. No Tukuma līdz Talsiem- bez apstājas. Divas reizes es izturēju , tad nopirku kakla siksniņu, ar automātisku augstsprieguma strāvas padevi riešanas brīdī. STRĀDĀ. Pieradināju suni- tagad mašinā nerej- reizēm smilkst. Arī mežā pirms masta nekādu problēmu - toties , ja dzenot sāk riet- tad noteikti par lietu.
ir arī dresēšanas kaklasiksnas , kad ierobežojošas komandas neizpildes gadījumā var atgādināt ar nelielu strāvas sitienu.
Ja man būs jauns suns , noteikti pielietošu- taksim niķus gan piecietīšu...
Andri - ja smailiņu pēc teikuma neuztvēri, tad... nu, nav ko vairs piebilst un ar tādiem kašķēties negribu.
Par tavu gadījumu ļoti labi zinu, jo labi pazīstu bavāriešu "ciltsmāti" Latvijā, ar kuru daudz tika par to runāts. Protams, gadījums šausmīgs.
Strāvas lietošana suņiem pieder pie mehāniskās suņu apmācības metodes, kuras pamatā ir izmantotas padomju laikos, un vēl ir kaudze kinologu un vesela rinda suņu mīļu, kas tās vēl joprojām izmanto suņu apmācīšanā. Mūsdienās jaunie bāzējās uz pozitīvajām apmācības metodēm, pie kurām nepieder suņa sišana ne ar spēku, ne strāvu.
Bet protams, kā kuram patīk - jūs varat vēl joprojām darīt pāri savam sunim - tā ir vieglāk un ērtāk.
http://www.dog-secrets.co.uk/n...