jaa taa probleema IR. vienalga vai stobrs speciaali pirms tam x3 reiz (ar trim sausaa lupataam) izslauciits sauss, vai atstaats bishku eljaa, vai izslautiits x3 reiz un skapiii nedeelju staaveejis - pirmais shaaviens ir pa 3-5 cm no grupas prom. no 2. shaaviena viss iet jau labi! ideju - pieshaut ar aukstu, tiiru stobru gruuti realizeet, jo pieshaut ar 1 shaavienu NEVAR, vajag vismaz 3 shaavienu grupinju un tad veel buus optika jaaklikshkjina un veel viena grupina beigaas droshiibai jaaieshauj - vesela diena paies lai to izdariiitu. bez tam - ne vienemeer 1. shaaviens atraujaas no grupas vienaa un tai pashaa virzienaa!
Valdi - medībām piešaut ar pirmo - VAR un VAJAG!!! ;)
Slēpts
14.05.2010. 17:38
Nu es pagaidām nesūdzos par medībām.Piešauju kā jau te tika minēts ar vairākiem šāvieniem optiku.Bet medībās nēsu šāvis tālāk par tiem 150m.Ja ir tālāk tad parasti cenšos pielīst tuvāk.Un tas ka tur nobīde ir 2-3cm nekas īpaš nav licies.Jo šaujot var tik un tā nedaudz roka notrīcēt.Nekad nēsu sapratis šitos tālšāvējus. :(
Negribu ne lielīties ne gudroties, bet piešāvu tiko uzliktu optiku no 5-6 patronām. Nākamie trīs gāja jau vienkārši pārliecība ka tiešām ir piešauts pareizi.
Pirmsākuma medībās ar karabīni nu ļoti patikās šaut tālās distancēs 250-350m (aukstā piešaude +aprēķini),bet šeit ir viens trūkums.Bez sniega periodā,gadrīz katru reizi pēc šāviena bija jābrauc uz mājām pēc suņa.Buku atrast krēslas stundā šautu 300m manās med.platībās,bez suņa man neizdodas.Tāpēc tagad šauju ~-180m un patronas Norma "Oryx" 13g gandrīz visu(viņa atveras katram zvēram tik cik vajag).Bukam plaušās (tīra gaļa)gan 3.gadīgam hrundelītim,gan alnim pa sprandu.Tēmēju tieši bez jebkādiem labojumiem un viss notiekās.
Auksto piešaudi veicu četrās dienās(4x),jo tīriju ar sārmu arī, vārdu sakot visu pēc notīm.
Ir vēl lasīts, ka pirms mačiem amerikāņi iepriekšējā vakarā izšauj kādu reizi un tādu plinti arī ņem no rīta līdzi. Principā WD-40 ir uz spirta un es ar viņu iepūšu gan pirms, gan pēc tīrīšanas un sausu apmēram izslauku. Simts metros pat i nēesmu novērojis kādu ievērojamu atšķirību.
Par tiem tālšāviejiem!
Es ar šauju dažreiz 200-250m pa lapsu norautu pat tālāk!!! Bet šauju tādos attālumos tikai no laba balsta un pa stāvošu mērki. Pa skrienošu kā jau minēja Guntars tālāk par 150m nešauju!!! Ja nēesmu pārliecināts par noteikto attālumu, tad labāk lai skrien!!!
Man psiholoģija un arī praksē ir pieradis tā ka pēc maks ir jāmēģina ar vienu šāvienu trāpīt dzīvniekam. Tas jau smadzenēs tiek ielikts no 7 klases. Tāpēc nedaudz labāk pavelku līdzi, un kad esmu pārliecināts ka trāpīšu tikai tad nospiežu mēlīti!
Lai roka netrīsētu, tad nav jālieto sīvais lielos daudzumos. Vai arī jātrenējas jātrenējas un vēlreiz jātrenējas. Protams pašam meistarība jau nedaudz nokritās, bet ar masenes palīdzību mēģinu uzturēt sevi formā :)
Kāpēc saku par sevi ka meistarība nedaudz nokritās, pirmkārt nospiežot sprūda mēlīti, stobru automātiski norauju. Kā to ievērot. Ieleic tukšu kapsuli un nospiet mēlīti, un redzēsi ka kaut cik bet norauj šāvienu. Otrs ja ne tā vedu līdzi dzīvniekam, tāpēc pastāvīgi mājās taisu vingrinājumus, lai vilktu taisnu līniju, bet nevis zig zagi. Trešais un ar ne mazsvarīgs ir pie ātra šāviena, paceļot stobru un pieliekot optiku pie acs, lai dzīvnieks, mērkis būtu nu ne desmitniekā, bet vismaz tuvu tam, jo stāvot uz stigām jāpaspēj ne tikai paspēt pacelt un izšaut, bet arī pēc iespējas labāk notēmēt. Laika paši ziniet nav daudz, labi ka kāda sekunde divas un zvērs jau krūmos.
Kā saka mācīties mācīties un vēlreiz mācīties :)
Resnākam stobram, ja ietur labas pauzes starp šāvieniem, diezgan reāli iznāk piešaut vienā reizē. Pa sprandu tiešām ir visdrošāk vakarā šaut, lai acis nav jāizbaksta sev, tumsiņā pa mežu ko meklējot:)
Vispār 250m jau ir tā distance, kad pat gaisa temperatūra var ko pamainīt par dažiem cm un arī vējš.
Auksto piešaudi veicu četrās dienās(4x),jo tīriju ar sārmu arī, vārdu sakot visu pēc notīm.
Es ar šauju dažreiz 200-250m pa lapsu norautu pat tālāk!!! Bet šauju tādos attālumos tikai no laba balsta un pa stāvošu mērki. Pa skrienošu kā jau minēja Guntars tālāk par 150m nešauju!!! Ja nēesmu pārliecināts par noteikto attālumu, tad labāk lai skrien!!!
Man psiholoģija un arī praksē ir pieradis tā ka pēc maks ir jāmēģina ar vienu šāvienu trāpīt dzīvniekam. Tas jau smadzenēs tiek ielikts no 7 klases. Tāpēc nedaudz labāk pavelku līdzi, un kad esmu pārliecināts ka trāpīšu tikai tad nospiežu mēlīti!
Lai roka netrīsētu, tad nav jālieto sīvais lielos daudzumos. Vai arī jātrenējas jātrenējas un vēlreiz jātrenējas. Protams pašam meistarība jau nedaudz nokritās, bet ar masenes palīdzību mēģinu uzturēt sevi formā :)
Kāpēc saku par sevi ka meistarība nedaudz nokritās, pirmkārt nospiežot sprūda mēlīti, stobru automātiski norauju. Kā to ievērot. Ieleic tukšu kapsuli un nospiet mēlīti, un redzēsi ka kaut cik bet norauj šāvienu. Otrs ja ne tā vedu līdzi dzīvniekam, tāpēc pastāvīgi mājās taisu vingrinājumus, lai vilktu taisnu līniju, bet nevis zig zagi. Trešais un ar ne mazsvarīgs ir pie ātra šāviena, paceļot stobru un pieliekot optiku pie acs, lai dzīvnieks, mērkis būtu nu ne desmitniekā, bet vismaz tuvu tam, jo stāvot uz stigām jāpaspēj ne tikai paspēt pacelt un izšaut, bet arī pēc iespējas labāk notēmēt. Laika paši ziniet nav daudz, labi ka kāda sekunde divas un zvērs jau krūmos.
Kā saka mācīties mācīties un vēlreiz mācīties :)
Vispār 250m jau ir tā distance, kad pat gaisa temperatūra var ko pamainīt par dažiem cm un arī vējš.