"Mans jau nekož; nevaru iedomāties, ka viņš kaut ko sliktu kādam var nodarīt; mans sunīts tak miermīlīgs kā aitiņa..." Eu, tikai nevajag šito sākt, ja! Katram savs krekls [suns] ir tuvāks...bet tas nekādā gadījumā nav objektīvi.
Par nodarījumu - medību šķirnes suni šaut nedrīkst; tā ir teikts likumā. Tātad, uzņemoties soģa lomu, suņu šķirnes ir jāpazīst - vai arī jārēķinās ar sekām.
Punkts divi - ja reiz šauj, tad tā, lai krīt+nokop sastrādāto. Tēma ir tik sensitīva, ka labāk nebakstīt, lai nesmird...
Bet viens gan - "nolikt" citu mednieku, kā to ir izdarījis tēmas autors pa manam nav korekti...vismaz vajag sagaidīt tiesas spriedumu, ar kuru pasaka, ka vainīgs (kaut vai civiltiesiskā kārtā - liek samaksāt zaudējumus saimniekiem)...nevis šitā...
Vēl nianse - mednieks šāva SAVA īpašuma robežās. Ja būs labs advokāts - un ceru, ka būs - pietiek pierādīt, ka tās bija nevis medības, bet gan pašaizsardzība [scenārijs - atgriezos no medībām, uzbruka suņi] un viss nostājas pavisam savādākās pozās.
Tā kā - atstāsim tiesai faktu un notikumu vērtējumu...
man arī pieder labradoru kucīte,šie suņi ir ,kā ģimenes locekļi. un tās ir muļķības par to,ka labradors var uzbruk cilvēkam.es ceru ,ka viņš saņems sodu pēc pilnas programmas par šaušanu pa neskaidru mērķi un samaksās 20000ls kompensāciju.
Aprīkojums: H&K 2000 SLB (30-06), Savage (223), IŽ 57
Suņi: Krievu Eiropas laika- Bārts, Latvijas Dzinējsuns Dārts Veiders
Medību trofejas: 93
15.09.2010. 18:39
Bedigi! Bet vel bedigak ir tas ka mes laujamies provoceties, cita starpa ari seit portala! Paskatieties kaut vai uz to kad ir registreti pedejie divi komentaru autori....
Mednieki , saglabasim skaidru skatu un nelausim sevi ne provocet, ne sakudit!
P.S. Pagaidam sadus "provokatorus" vel piecietisim par labu piemeru mums pasiem :) Bet ari atgadinasim ka izdzest profilu var dazas sekundes!
Ak mans krancīts nevienam nekož... utp. utt...... .
Tas bija pirms gadiem 6. Vakarā mierīgi gāju, nevienu neaiztiku. Gāju pa gājēju celiņu. Starp citu mūsu mīļajā galvas-pilsētā Rīgā. Nesaprotu, kas toreiz lika man pēkšņi lēkt gaisā un uz sāniem, bet tas arī mani paglāba. Lecot atskatījos atpakaļ un redzu, ka man virsū lido atplesta, nevienu neaiztiekoša sunīša rīkle. Pilnīgi sveikā cauri netiku. Stilbu tomēr aizķēra, bet iekosties vairs nevarēja.
Protams, sunīc mierā nelikās, centās uzbrukt atkal. Man nebija nekā, ar ko aizsargāties. Centos iespert, beigu beigās tas izdevās (žēl, ka kājās bija vasaras sandales, nevis kārtīgi zābaki), nevainīgais sunīc kaukdams aizlikās Krasta ielas virzienā. Sunīša izmēri - vilka un kaut kāda spalvaina monstra jauktenis.
Turpat bija arī nevienu neaiztiekošā sunīša saimnieks, kas bļaudams centās savu lopu atsaukt un vēl klaigāt, lai viņa sunīšam pāri nedarot.
Žēl, ka saimnieks aizskrēja pakaļ savam miermīlīgajam sunīšam. Neiznāca aprunāties.
Aizkliboju līdz savai mašīnai, labi, ka bagāžniekā bija nedaudz šņabja, bija, ko uzliet caurumiem, nākošajā dienā pāris šuves, patīkamu pošu sērija.
Kas atiecas uz sunīšiem mežā, tad nedrīkst būt šķirošana škirnes vai nē.
Viens likums - viena taisnība.
Mednieks ir izdarījis rupju medību noteikumu pārkāpumu un par to viņam ir jāatbild. Es ar tādu "mednieku" negribētu tikties uz medību takas, jo nekad nevaru būt drošs, ka mani medību suņi kādreiz "neuzrūks" tāda mednieka virzienā. Ir likums, kas ir jāievēro - gan medniekiem, gan suņu īpašniekiem. Starp citu, likums ir jāievēro arī šī foruma komentāru rakstītājiem, ka aizstāv Actiņveidīgos... Ir tāda daļa mednieku, kas savu nespēju nomedīt medījumu medībās, to kompensē ar jebkuras dzīvības izdzēšanu - vai tas būtu suns, kaķis, vārna, krauklis u.t.t.. Nožēlojami!
Var jau tie suņumīļi kauč vienā gultā ar saviem tobikiem gulēt un bučoties rītā un vakarā. Bet tik tālu, kamēr viņi netraucē pārējiem. Jo tādam suņumīlim cita cilvēka veselība ir pie pakaļas, kur nu vēl meža zvēra. Tāpēc viņus vajag savaldīt. Vispār tas smalko skrošu lādiņš jau vairāk derēja saimniekam sēžamvietā, kura mīluļi netraucēti saimnieko pa mežu platībām. Tādi saimnieki neko netaisās saprast, tikai bezgalīgi mīl savus mīluļus. Bet viņus kādam nākas atmodināt un nolikt pie vietas diemžēl reizēm arī šādi. Kārtīgam saimniekam ir kārtīgi suņi, kas zin savu vietu un vieni, īpaši baros, apkārt neklimst. Var būt tik izņēmuma gadījumi. Kompleksainam un ļaunam - kompleksaini un ļauni suņi. Uz pieres jau to sunim neizlasīsi, kad viņš drāž virsū. Neviens cilvēks un zvērs no tādiem nav pasargāts. Un simnieku standarta frāzes tipa - mans sunīts jau man nekož - ir vienīgi egoisma izpausmes attiecībā uz pārējiem.
Neuzskatu sevi par īpašu suņu ekspertu, bet, manuprāt, atbildība ir cilvēka pusē, kurš izdara šo šāvienu, jo ir jāsaprot vai suns ir izgājis medībās vai nav. To, piemēram, var redzēt pēc suņa uzvedības, jo "īstie meža" suņi paliek ne nieka mazāk uzmanīgāki par parastiem meža dzivniekiem, piemēram, vilkiem.
Neuzskatu, ka ir baigā māksla nošaut suni, kurš tev nāk pretī pa ceļu, kaut vai tas būtu mežā. Ja tas no tevis nebēg, tātad tas nav izdarījis neko tādu, kāpēc tam būtu jābaidās un par tas būt jānogalina.
Nepaveicās arī labaradoru īpašniekim, vajadzēja zināt, ka divus suņus vienlaicīgi nevar laist vaļā, suns ir bara dzīvnieks un kad tie ir vairāki, tiem aiziet ciet "širmītis".
Žēl nepaveicās abiem gan medniekam, gan suņiem.
Nevarēju palikt vienaldzīgs!!!
Sugas medību suns- nav nekāds klaidonis, it īpaši viegli atpazīstamie Retrīveri - labradori. Medību suņiem ir instinkti, bet "dīvānu" Retrīveri - labradori nav mežoņi, kā šis mednieks, viņi nēnogalinātu dzīvnieku, turklāt viņiem būtu bail. Nevaru tādu cilvēku saukt par mednieku- tā ir bezemociju būtne, kurai patīk nogalināt. Ceru, ka saimnieks spēs piedzīt mantisko kompensāciju.
Pārdomas bez sprieduma
Medību šķirnes suns nemednieka īpašumā arī ir medību suns, jautājums ko tas dara viens pats mežā bez saimnieka? Vai nodarbojas ar nelikumīgām medībām? Mežā bez saimnieka un sasaites ar to tam nav ko darīt.
Suns pēc būtības ir tāds pats medību ierocis kā bise. Tad pēc analoģijas šādu suņu saimnieki būtu jāsoda par atrašanos mežā ar medību suni, tāpat kā par nelikumīgām medībām.
Par šo protams daļa suņu īpašnieki man nories, bet tad lai ziemā paskatās cik estētiski skaisti baltu sniegu iekrāso uzziedējis sarkans asinis lauciņš no kārtējās stirnas. Varu derēt uz alus kasti, daļai paliks nelabi.
Par nodarījumu - medību šķirnes suni šaut nedrīkst; tā ir teikts likumā. Tātad, uzņemoties soģa lomu, suņu šķirnes ir jāpazīst - vai arī jārēķinās ar sekām.
Punkts divi - ja reiz šauj, tad tā, lai krīt+nokop sastrādāto. Tēma ir tik sensitīva, ka labāk nebakstīt, lai nesmird...
Bet viens gan - "nolikt" citu mednieku, kā to ir izdarījis tēmas autors pa manam nav korekti...vismaz vajag sagaidīt tiesas spriedumu, ar kuru pasaka, ka vainīgs (kaut vai civiltiesiskā kārtā - liek samaksāt zaudējumus saimniekiem)...nevis šitā...
Vēl nianse - mednieks šāva SAVA īpašuma robežās. Ja būs labs advokāts - un ceru, ka būs - pietiek pierādīt, ka tās bija nevis medības, bet gan pašaizsardzība [scenārijs - atgriezos no medībām, uzbruka suņi] un viss nostājas pavisam savādākās pozās.
Tā kā - atstāsim tiesai faktu un notikumu vērtējumu...
Mednieki , saglabasim skaidru skatu un nelausim sevi ne provocet, ne sakudit!
P.S. Pagaidam sadus "provokatorus" vel piecietisim par labu piemeru mums pasiem :) Bet ari atgadinasim ka izdzest profilu var dazas sekundes!
Tas bija pirms gadiem 6. Vakarā mierīgi gāju, nevienu neaiztiku. Gāju pa gājēju celiņu. Starp citu mūsu mīļajā galvas-pilsētā Rīgā. Nesaprotu, kas toreiz lika man pēkšņi lēkt gaisā un uz sāniem, bet tas arī mani paglāba. Lecot atskatījos atpakaļ un redzu, ka man virsū lido atplesta, nevienu neaiztiekoša sunīša rīkle. Pilnīgi sveikā cauri netiku. Stilbu tomēr aizķēra, bet iekosties vairs nevarēja.
Protams, sunīc mierā nelikās, centās uzbrukt atkal. Man nebija nekā, ar ko aizsargāties. Centos iespert, beigu beigās tas izdevās (žēl, ka kājās bija vasaras sandales, nevis kārtīgi zābaki), nevainīgais sunīc kaukdams aizlikās Krasta ielas virzienā. Sunīša izmēri - vilka un kaut kāda spalvaina monstra jauktenis.
Turpat bija arī nevienu neaiztiekošā sunīša saimnieks, kas bļaudams centās savu lopu atsaukt un vēl klaigāt, lai viņa sunīšam pāri nedarot.
Žēl, ka saimnieks aizskrēja pakaļ savam miermīlīgajam sunīšam. Neiznāca aprunāties.
Aizkliboju līdz savai mašīnai, labi, ka bagāžniekā bija nedaudz šņabja, bija, ko uzliet caurumiem, nākošajā dienā pāris šuves, patīkamu pošu sērija.
Kas atiecas uz sunīšiem mežā, tad nedrīkst būt šķirošana škirnes vai nē.
Viens likums - viena taisnība.
Neuzskatu, ka ir baigā māksla nošaut suni, kurš tev nāk pretī pa ceļu, kaut vai tas būtu mežā. Ja tas no tevis nebēg, tātad tas nav izdarījis neko tādu, kāpēc tam būtu jābaidās un par tas būt jānogalina.
Nepaveicās arī labaradoru īpašniekim, vajadzēja zināt, ka divus suņus vienlaicīgi nevar laist vaļā, suns ir bara dzīvnieks un kad tie ir vairāki, tiem aiziet ciet "širmītis".
Žēl nepaveicās abiem gan medniekam, gan suņiem.
Sugas medību suns- nav nekāds klaidonis, it īpaši viegli atpazīstamie Retrīveri - labradori. Medību suņiem ir instinkti, bet "dīvānu" Retrīveri - labradori nav mežoņi, kā šis mednieks, viņi nēnogalinātu dzīvnieku, turklāt viņiem būtu bail. Nevaru tādu cilvēku saukt par mednieku- tā ir bezemociju būtne, kurai patīk nogalināt. Ceru, ka saimnieks spēs piedzīt mantisko kompensāciju.
Medību šķirnes suns nemednieka īpašumā arī ir medību suns, jautājums ko tas dara viens pats mežā bez saimnieka? Vai nodarbojas ar nelikumīgām medībām? Mežā bez saimnieka un sasaites ar to tam nav ko darīt.
Suns pēc būtības ir tāds pats medību ierocis kā bise. Tad pēc analoģijas šādu suņu saimnieki būtu jāsoda par atrašanos mežā ar medību suni, tāpat kā par nelikumīgām medībām.
Par šo protams daļa suņu īpašnieki man nories, bet tad lai ziemā paskatās cik estētiski skaisti baltu sniegu iekrāso uzziedējis sarkans asinis lauciņš no kārtējās stirnas. Varu derēt uz alus kasti, daļai paliks nelabi.