Aprīkojums: IŽ-27, MP-153, Savage MARK-II 22LR, REMINGTON 700 SPS VARMINT
Suņi: Kurchārs
Medību trofejas: 3
12.10.2010. 20:53
Induli to visu var līdz laikam. Cerams ka ne ar letālām sekām.
Žēl ka dažiem tikai tad atnāk saprašana par drošības tehnikas noteikumu stingru ievērošanu.
Off...
Jā un par dzīvnieka piesišanu ar stobra patrontelpas galu?! Kādos gadījumos šāda rīcība ir nepieciešama?
Kad dzīvnieks Tev uzbrūk? Ja regulāri nevarat nošaut lapsu vai jenotu (domāju, ka lielāku dzīvnieku diez vai zvetējāt) tad ir jābrauc uz šautuvi vai arī jānēsā līdzi runga.
Nevajag jau uzreiz tik birokrātiski. Tas tāpat kā ieraugot autoavāriju visi pēkšņi kādu laiku brauc prātīgāk. Atcerieties, ka noteikumus ierēdņi raksta nevis ar asinīm, bet lai nodrošinātu sevi, tā lai jebkurā gadījumā varētu pakratīt pirkstu: sak tu šito neievēroji un to neievēroji, pats vainīgs. Visus likumus neievētosi, domā pats ar savu galvu. Piemēram:
Drīkst pamest savu vietu mastā? Nedrīkst, bet var un vajag, bet ej ar pilnu balsi, kļūsti par dzinēju un neviens tevi nenošaus.
Drīkst noiet no masta ar pielādētu ieroci? Nedrīkst, bet var un vajag, ja esi viens kaut kur flangā. Tās pšas individuālās medības vien būs.
Drīkst dzinējs šaut? Nedrīkst, bet var un vajag, ja dzinējs zin mežu un zin kur mednieki. Ja viņa suns, piemēram, tur dzīvnieku, ko tad, nešaus vai? Ko tad gaidīs?
Drīkst piesist dzīvnieku ar ieroci? Nedrīkst, bet var un vajag, izjauc gludo un sit ar stobra patrontelpas galu, kur tu ko labāku dabūsi?
Tā ka noteikumi ir noteikumi, bet medības ir dzīve kura noteikumu rāmji par šauriem. Vienīgais ko vajag, nu drusku padomāt.
Jānis ir pacenties :)!!!
Bet protams nav svarīgi ar kādu ieroci Tu stāvi uz masta, bet svarīgi ir ievērot visus priekšnoteikumus, lai nelaime nenotiktu
Un vispār - dažiem, kas izmanto vārdus piemēram "vītninieki" - tā nevajag, jo tas liecina par "vāju" raksturu, nicinājumu vai pat naidu pret kko - laikam jau "vītniniekiem" - mazvērtības kompleksi... Tie kuri medī ar bisēm neviens par "bisiniekiem" vai "gludiniekiem" nesauc!!!
Man liekas, ka te pārāk daudz runa ir par spiciem vs. gludajiem, bet pārāk mazzzzzzz runā par drošības noteikumu ievērošanu. Likumi ir rakstīti ar asinīm, diemžēl! Ievērojiet noteikumus un nebūs vietas salīdzināšanai ar ko ir drošāk. Diemžēl manā pieredzē ir man tuvu cilvēku nelaimes gan ar spico, gan gludo, bet abos bija rupja drošības noteikumu pārkāpšana!
Ja palasa nelaimes gadījumu statistiku, tad tā ir pārsvarā - slikti redzams mērķis, neuzmanīga rīkošanās ar ieroci, neizlādēta ieroča pārvadāšana, utt. Nemaz nerunājot par alk....
Man par prieku vismaz es redzu lielu progresu medību vadītāju instruktāžās pēdējā laikā (pats esmu 3 kolektīvu biedrs un vēl šur un tur aizbraucu kā viesis), ir zināms progress arī mednieku attieksmē pret drošību, lai gan vēl ir kur augt.
Veči un dāmas, vienkārši ievērosim noteikumus un gan pašiem sirds būs mierīgāka, gan arī citi mednieki jutīsies drošāk :)
Nemeklējiet vainu stobros, bet gan sevī!
Suņi: 3 jagdterjeri, taksis un Rietumsibīrijas laika
Medību trofejas: 27
12.10.2010. 07:36
Piekrītu Andrim.
Vēl rikošets- manuprāt, pilnīgi neparedzama un nekontrolējama lieta :( Reiz biju lieciniece, kad telpā izlādējot Makarovu, notika nejaušs šāviens- lode lidinājās kā spindzele vairākas reizes atsitoties pret sienām un mainot virzienu. Man jau likās, ka reizes 20 :))) Nu vismaz es visu savu dzīvi paspēju pārdomāt un visus grēkus nožēlot :)))
Aprīkojums: H&K 2000 SLB (30-06), Savage (223), IŽ 57
Suņi: Krievu Eiropas laika- Bārts, Latvijas Dzinējsuns Dārts Veiders
Medību trofejas: 93
12.10.2010. 07:11
Iespaidigi....
1.daudz figure gludo
2.renkuli,renkuli..
3.izladesana!!!!! (vispar klasika man armija curkas pie izladesannas reizes cetras sava)
3.patvaliga nummura pamesana!!!
4.dzineji bez vestem!?
Varam secinat:
1.neskatoties uz to ka statistika parliecinosi domine gludstobri,bet domajutas neko neizsaka,jo vinu vienkarsi ir vairak.
2.visi sudi radusies tikai no ta ka kads kaut ko no obligati ieverojama nav ieverojis!!!
IETEIKUMI
1.Stingri ieverot drosibas noteikumus medibas.
2.Precizi un vienmer veikt instruktazas.
3.Medibu vaditajiem-jo vairak kontrolesiet medibu norisi jo labak!
4.Jo labak sagatavota medibu norise un vieta jo drosak (varnukajas,tornisi,nummurini)
Par vai pret???
2005.gadā fiksētie nelaimes gadījumi medībās
* Saldus virsmežniecība. Medībās ar dzinējiem mednieks patvarīgi atstāja norādīto stāvvietu un sekoja ievainotai meža cūkai mastā pa asins pēdu. Uz masta blakus esošais mednieks, redzēdams sev priekšā tumšu priekšmetu, izdarīja šāvienu un ievainoja mastā esošo mednieku ar 3 renkuļiem krūtīs un 3 renkuļiem vēderā.
* Rēzeknes virsmežniecība. Medībās ar dzinējiem masta dzīšanas laikā meža cūka - kuilis, kurš nav bijis ievainots, uzbruka dzinējam un ievainoja to ar ilkni vēderā.
* Rīgas virsmežniecība. Bebru medībās postījumu vietā mednieks pārvietojās ar pielādētu medību bisi, to izjaucot pie automašīnas, neuzmanīgi rīkojās ar to un izšāva ar renkuļiem lādētu lādiņu. Renkuļi izgāja cauri diviem automašīnas sēdekļiem un nāvējoši mugurā ievainoja otru medību dalībnieku, kurš atradās automašīnas salonā.
* Saldus virsmežniecība. Pēc individuālām medībām mednieks neizlādēja savu karabīni un atgriezās pie savas automašīnas. Neuzmanīgi izlādējot karabīni, nejauši izšāva un ar lodi vēderā ievainoja savu sievu, kura sēdēja automašīnas salonā.
* Limbažu virsmežniecība. Pēc individuālām medībām nokāpjot no medību torņa mednieks neizlādētu šaujamieroci pasniedza otram medniekam, kurš bija pienācis pie torņa un uzkāpis uz pirmā trepju pakāpiena. Zaudējot līdzsvaru, viņš krita, un karabīne, kura viņam bija pasniegta, nejauši izšāva, ievainojot viņu labās rokas augšdelmā.
* Valmieras virsmežniecība. Medībās ar dzinējiem, izsekojot ievainotu meža kuli, mednieks apstājās, lai piezvanītu pārējiem medniekiem, ka ievainoto dzīvnieku atradis. Zvanīšanas brīdī ievainotais meža kuilis uzbruka medniekam, notrieca viņu zemē, traumējot mednieka kreisās kājas augšstilba un apakšstilba muskuļa audus.
Avots: Valsts meža dienests
2009g.
• Zemgales virsmežniecības teritorijā 14. novembrī Bauskas rajona mednieku kolektīva „Mežotne” rīkotajās medībās ar dzinējiem mednieks, šaujot pa alni aptuveni 100 metru distancē ar vītņstobra šaujamieroci, iespējams, ka lodei atsitoties pret koku ar rikošetu ievainoja blakus stāvošo mednieku vēdera rajonā. Notikuma apstākļi tiek noskaidroti. Ievainotā veselības stāvoklis stabils.
• Zemgales virsmežniecībā 28. novembrī Jelgavas rajona mednieku kolektīva „Zaļenieki” rīkotajās medībās ar dzinējiem, mednieks pirms aiziešanas no mednieka stāvvietas, neizlādēja medību šaujamieroci. Ievietojot pielādēto šaujamieroci automašīnā, tas izšāva un savainoja pašu mednieku vēderā trāpot ar skrotīm lādētu lādiņu.
• Ziemeļkurzemes virsmežniecībā 29. novembrī Ventspils rajonā, mednieku kolektīva „Kursa” rīkotajās medībās ar dzinējiem mednieks, šaujot pa staltbrieža govi ar vītņstobra šaujamieroci nāvējoši ievainoja galvā dzinēju, kurš šāviena brīdī atradās mastā. Dzinējs dzīšanas laikā nebija apģērbā, kas spilgti izceļas uz apkārtējā fona.
Nedaudz statistikas vītņstobra ieruču pretiniekiem.
2003. gada medību sezonā notikuši seši nelaimes gadījumi — četri no tiem individuālajās, divi medībās ar dzinējiem.
1. Šaujot bebram ar gludstobra ieroci, pielādētu ar 2/0 skrotīm, ar rikošetu tika kaklā ievainots otrs mednieks.
2. Pirms nokāpšanas no medību torņa, izlādējot gludstobra ieroci, mednieks bija neuzmanīgs, nejauši izšāva un ar renkuļiem ievainoja sevi kājā.
3. Ūdensputnu medību laikā mednieks bisi pieslēja pie koka, bise krita, izšāva un ar skrotīm ievainoja 40 m attālumā stāvošo mednieku.
4. Pēc ūdensputnu medībām, medniekam izjaucot savu bisi un neuzmanīgi rīkojoties, bise izšāva, un viņš sevi savainoja ar 4. numura skrotīm kājā.
5. Medībās ar dzinējiem, izsekojot savainotu briežu bulli, mednieks izdzirdējis zaru lūšanu. Bisē bija ar trīs lodēm lādēta patrona. Šaujot uz neskaidri redzamu mērķi, ievainoja citu mednieku plecā un krūtīs.
6. Stāvot uz masta, mednieks neievēroja atļauto šaušanas sektoru un, šaujot ar karabīni mežacūkai, ievainoja blakus numurā stāvošo mednieku, kurš bija patvaļīgi pārvietojies stigas pretējā pusē.
2004. gadā — jau deviņi!
1. Liepājas virsmežniecība. Pēc mednieku instruktāžas un pirms izbraukšanas uz medību vietu mednieks izņēma no automašīnas kastē ievietoto karabīni SKS un patronu padošanas mehānismā ievietoja patronas, neielādējot patrontelpā. Piestiprinot karabīnei siksnu, tā izkrita medniekam no rokām, ar laidi atsitās pret sasalušo zemi un izšāva. Blakus stāvošajam dzinējam ar medību lodi sadragāja kaulu kreisās kājās potītes rajonā.
2. Talsu virsmežniecība. Mednieks medību vadītāja uzdevumā veica iepriekšējās dienas vakarā ievainotās mežacūkas lenkšanu. Ejot gar niedrāju, medniekam negaidīti uzbruka ievainotais kuilis, ar ilkni pāršķēla kreisās kājas muskuli un roku, izsaucot spēcīgu asiņošanu.
3. Cēsu virsmežniecība. Medībās ar dzinējiem masta dzīšanas laikā mednieks patvarīgi atstāja norādīto stāvvietu un iegāja mastā. Ieraugot mežā sakustamies tumšu priekšmetu, cits mednieks to noturēja par mežacūku un izšāva. Ar sešiem renkuļiem vēderā un diviem augšstilbā tika ievainots dzinējs, kurš nebija apģērbā, kas spilgti izceļas uz apkārtējā fona.
4. Talsu virsmežniecība. Individuālās medībās mednieks nenoturēja līdzsvaru medību luktā un, krītot no aptuveni četru metru augstuma, guva muguras sasitumus.
5. Krāslavas virsmežniecība. Medībās ar dzinējiem mednieks, stāvot uz masta, neuzmanīgi rīkojās ar savu šaujamieroci un iešāva sev labajā kājā ar patronu, kurā lādētas trīs lodes, noraujot labās kājas otro pirkstu.
6. Daugavpils virsmežniecība. Medībās ar dzinējiem medību vadītājs, nostājoties uz masta, nesazinājās ar blakus esošo mednieku, mainīja stāvvietu, bet blakus esošais mednieks, šaujot uz mežacūku, ar gludstobra medību bises lodi nāvīgi ievainoja medību vadītāju galvā.
7. Jēkabpils virsmežniecība. Medībās ar dzinējiem mednieks šāva aiz masta līnijas mežacūkai ar gludstobra medību bises lodi, kura rikošetēja un ievainoja blakus esošo mednieku, cauršaujot krūškurvi.
8. Gulbenes virsmežniecība. Medībās ar dzinējiem mednieks pēc šāviena neuzmanīgi pārlādēja ieroci, sašaujot sev kājas pirkstus.
9. Ogres rajonā Madlienas mežniecībā 5. decembrī mednieks, šaujot alnim no mednieku līnijas, neuzmanības dēļ sašāva blakus stāvošo mednieku, kurš no gūtajiem ievainojumiem mira.
Sagatavots pēc VMD ziņām.
'' Oponentiem - nostādīšu vīrus uz līnijas apkārt kvartālam uz zemes, visus ar vītņstobriem, kvartālā medījami lielie pārnadži un palaidīšu oponentus lai izdzen šo mastu. Šaubos vai kaut viens no vītņstobra piekritējiem dzinējmedībās vēlēsies doties dzīt.''
Manuprāt apgalvojums pilnīgi nevietā.
Mums kolektīvā 80% mednieku medī tikai ar karabīnēm. 8 gadus pats nogāju par dzinēju un neredzu pamatojumu Raita komentāram.
Ja runā par drošu medību norisi pirmkārt ir jāievēro med noteikumi par drošību un atkal un atkal jāstāsta par drošības tehniku medībās, pirms medībām, starp medībām un pēc medībām un otrkārt ir jāmeklē nevis kā atkal ko aizliegt, lai māksīgi uzlabotu situāciju un izliktos, ka nu būs labāk, bet, kā jau daudzi teikuši, jādara pozitīvās lietas - jātīra stigas; vārnukājas - ne tikai mastā, bet vēl svarīgāk ārpus tā, lai var droši medījumu laist ārā no masta un izdarīt šāvienu jau tīrā zonā; jātaisa tumbočkas - no pieredzes - kopš sākām tādas taisīt ir arī uzlabojusies precizitāte, jo vari šaut no atbalsta, nemaz nerunājot par drošību, jo šāvienu izdari virzienā uz leju. Daudzi te bļauj !!NĒ!! karabīnēm dzinējmedībās, bet nedomāju, ka mežā spicā lode aizlido tālāk par dupleksa monolitu.. Varbūt kļūdos.., bet šis ir tikai mans viedoklis un citiem to neuzspiežu.
Žēl ka dažiem tikai tad atnāk saprašana par drošības tehnikas noteikumu stingru ievērošanu.
Off...
Jā un par dzīvnieka piesišanu ar stobra patrontelpas galu?! Kādos gadījumos šāda rīcība ir nepieciešama?
Kad dzīvnieks Tev uzbrūk? Ja regulāri nevarat nošaut lapsu vai jenotu (domāju, ka lielāku dzīvnieku diez vai zvetējāt) tad ir jābrauc uz šautuvi vai arī jānēsā līdzi runga.
Drīkst pamest savu vietu mastā? Nedrīkst, bet var un vajag, bet ej ar pilnu balsi, kļūsti par dzinēju un neviens tevi nenošaus.
Drīkst noiet no masta ar pielādētu ieroci? Nedrīkst, bet var un vajag, ja esi viens kaut kur flangā. Tās pšas individuālās medības vien būs.
Drīkst dzinējs šaut? Nedrīkst, bet var un vajag, ja dzinējs zin mežu un zin kur mednieki. Ja viņa suns, piemēram, tur dzīvnieku, ko tad, nešaus vai? Ko tad gaidīs?
Drīkst piesist dzīvnieku ar ieroci? Nedrīkst, bet var un vajag, izjauc gludo un sit ar stobra patrontelpas galu, kur tu ko labāku dabūsi?
Tā ka noteikumi ir noteikumi, bet medības ir dzīve kura noteikumu rāmji par šauriem. Vienīgais ko vajag, nu drusku padomāt.
Bet protams nav svarīgi ar kādu ieroci Tu stāvi uz masta, bet svarīgi ir ievērot visus priekšnoteikumus, lai nelaime nenotiktu
Un vispār - dažiem, kas izmanto vārdus piemēram "vītninieki" - tā nevajag, jo tas liecina par "vāju" raksturu, nicinājumu vai pat naidu pret kko - laikam jau "vītniniekiem" - mazvērtības kompleksi... Tie kuri medī ar bisēm neviens par "bisiniekiem" vai "gludiniekiem" nesauc!!!
Ja palasa nelaimes gadījumu statistiku, tad tā ir pārsvarā - slikti redzams mērķis, neuzmanīga rīkošanās ar ieroci, neizlādēta ieroča pārvadāšana, utt. Nemaz nerunājot par alk....
Man par prieku vismaz es redzu lielu progresu medību vadītāju instruktāžās pēdējā laikā (pats esmu 3 kolektīvu biedrs un vēl šur un tur aizbraucu kā viesis), ir zināms progress arī mednieku attieksmē pret drošību, lai gan vēl ir kur augt.
Veči un dāmas, vienkārši ievērosim noteikumus un gan pašiem sirds būs mierīgāka, gan arī citi mednieki jutīsies drošāk :)
Nemeklējiet vainu stobros, bet gan sevī!
Vēl rikošets- manuprāt, pilnīgi neparedzama un nekontrolējama lieta :( Reiz biju lieciniece, kad telpā izlādējot Makarovu, notika nejaušs šāviens- lode lidinājās kā spindzele vairākas reizes atsitoties pret sienām un mainot virzienu. Man jau likās, ka reizes 20 :))) Nu vismaz es visu savu dzīvi paspēju pārdomāt un visus grēkus nožēlot :)))
1.daudz figure gludo
2.renkuli,renkuli..
3.izladesana!!!!! (vispar klasika man armija curkas pie izladesannas reizes cetras sava)
3.patvaliga nummura pamesana!!!
4.dzineji bez vestem!?
Varam secinat:
1.neskatoties uz to ka statistika parliecinosi domine gludstobri,bet domajutas neko neizsaka,jo vinu vienkarsi ir vairak.
2.visi sudi radusies tikai no ta ka kads kaut ko no obligati ieverojama nav ieverojis!!!
IETEIKUMI
1.Stingri ieverot drosibas noteikumus medibas.
2.Precizi un vienmer veikt instruktazas.
3.Medibu vaditajiem-jo vairak kontrolesiet medibu norisi jo labak!
4.Jo labak sagatavota medibu norise un vieta jo drosak (varnukajas,tornisi,nummurini)
2005.gadā fiksētie nelaimes gadījumi medībās
* Saldus virsmežniecība. Medībās ar dzinējiem mednieks patvarīgi atstāja norādīto stāvvietu un sekoja ievainotai meža cūkai mastā pa asins pēdu. Uz masta blakus esošais mednieks, redzēdams sev priekšā tumšu priekšmetu, izdarīja šāvienu un ievainoja mastā esošo mednieku ar 3 renkuļiem krūtīs un 3 renkuļiem vēderā.
* Rēzeknes virsmežniecība. Medībās ar dzinējiem masta dzīšanas laikā meža cūka - kuilis, kurš nav bijis ievainots, uzbruka dzinējam un ievainoja to ar ilkni vēderā.
* Rīgas virsmežniecība. Bebru medībās postījumu vietā mednieks pārvietojās ar pielādētu medību bisi, to izjaucot pie automašīnas, neuzmanīgi rīkojās ar to un izšāva ar renkuļiem lādētu lādiņu. Renkuļi izgāja cauri diviem automašīnas sēdekļiem un nāvējoši mugurā ievainoja otru medību dalībnieku, kurš atradās automašīnas salonā.
* Saldus virsmežniecība. Pēc individuālām medībām mednieks neizlādēja savu karabīni un atgriezās pie savas automašīnas. Neuzmanīgi izlādējot karabīni, nejauši izšāva un ar lodi vēderā ievainoja savu sievu, kura sēdēja automašīnas salonā.
* Limbažu virsmežniecība. Pēc individuālām medībām nokāpjot no medību torņa mednieks neizlādētu šaujamieroci pasniedza otram medniekam, kurš bija pienācis pie torņa un uzkāpis uz pirmā trepju pakāpiena. Zaudējot līdzsvaru, viņš krita, un karabīne, kura viņam bija pasniegta, nejauši izšāva, ievainojot viņu labās rokas augšdelmā.
* Valmieras virsmežniecība. Medībās ar dzinējiem, izsekojot ievainotu meža kuli, mednieks apstājās, lai piezvanītu pārējiem medniekiem, ka ievainoto dzīvnieku atradis. Zvanīšanas brīdī ievainotais meža kuilis uzbruka medniekam, notrieca viņu zemē, traumējot mednieka kreisās kājas augšstilba un apakšstilba muskuļa audus.
Avots: Valsts meža dienests
2009g.
• Zemgales virsmežniecības teritorijā 14. novembrī Bauskas rajona mednieku kolektīva „Mežotne” rīkotajās medībās ar dzinējiem mednieks, šaujot pa alni aptuveni 100 metru distancē ar vītņstobra šaujamieroci, iespējams, ka lodei atsitoties pret koku ar rikošetu ievainoja blakus stāvošo mednieku vēdera rajonā. Notikuma apstākļi tiek noskaidroti. Ievainotā veselības stāvoklis stabils.
• Zemgales virsmežniecībā 28. novembrī Jelgavas rajona mednieku kolektīva „Zaļenieki” rīkotajās medībās ar dzinējiem, mednieks pirms aiziešanas no mednieka stāvvietas, neizlādēja medību šaujamieroci. Ievietojot pielādēto šaujamieroci automašīnā, tas izšāva un savainoja pašu mednieku vēderā trāpot ar skrotīm lādētu lādiņu.
• Ziemeļkurzemes virsmežniecībā 29. novembrī Ventspils rajonā, mednieku kolektīva „Kursa” rīkotajās medībās ar dzinējiem mednieks, šaujot pa staltbrieža govi ar vītņstobra šaujamieroci nāvējoši ievainoja galvā dzinēju, kurš šāviena brīdī atradās mastā. Dzinējs dzīšanas laikā nebija apģērbā, kas spilgti izceļas uz apkārtējā fona.
2003. gada medību sezonā notikuši seši nelaimes gadījumi — četri no tiem individuālajās, divi medībās ar dzinējiem.
1. Šaujot bebram ar gludstobra ieroci, pielādētu ar 2/0 skrotīm, ar rikošetu tika kaklā ievainots otrs mednieks.
2. Pirms nokāpšanas no medību torņa, izlādējot gludstobra ieroci, mednieks bija neuzmanīgs, nejauši izšāva un ar renkuļiem ievainoja sevi kājā.
3. Ūdensputnu medību laikā mednieks bisi pieslēja pie koka, bise krita, izšāva un ar skrotīm ievainoja 40 m attālumā stāvošo mednieku.
4. Pēc ūdensputnu medībām, medniekam izjaucot savu bisi un neuzmanīgi rīkojoties, bise izšāva, un viņš sevi savainoja ar 4. numura skrotīm kājā.
5. Medībās ar dzinējiem, izsekojot savainotu briežu bulli, mednieks izdzirdējis zaru lūšanu. Bisē bija ar trīs lodēm lādēta patrona. Šaujot uz neskaidri redzamu mērķi, ievainoja citu mednieku plecā un krūtīs.
6. Stāvot uz masta, mednieks neievēroja atļauto šaušanas sektoru un, šaujot ar karabīni mežacūkai, ievainoja blakus numurā stāvošo mednieku, kurš bija patvaļīgi pārvietojies stigas pretējā pusē.
2004. gadā — jau deviņi!
1. Liepājas virsmežniecība. Pēc mednieku instruktāžas un pirms izbraukšanas uz medību vietu mednieks izņēma no automašīnas kastē ievietoto karabīni SKS un patronu padošanas mehānismā ievietoja patronas, neielādējot patrontelpā. Piestiprinot karabīnei siksnu, tā izkrita medniekam no rokām, ar laidi atsitās pret sasalušo zemi un izšāva. Blakus stāvošajam dzinējam ar medību lodi sadragāja kaulu kreisās kājās potītes rajonā.
2. Talsu virsmežniecība. Mednieks medību vadītāja uzdevumā veica iepriekšējās dienas vakarā ievainotās mežacūkas lenkšanu. Ejot gar niedrāju, medniekam negaidīti uzbruka ievainotais kuilis, ar ilkni pāršķēla kreisās kājas muskuli un roku, izsaucot spēcīgu asiņošanu.
3. Cēsu virsmežniecība. Medībās ar dzinējiem masta dzīšanas laikā mednieks patvarīgi atstāja norādīto stāvvietu un iegāja mastā. Ieraugot mežā sakustamies tumšu priekšmetu, cits mednieks to noturēja par mežacūku un izšāva. Ar sešiem renkuļiem vēderā un diviem augšstilbā tika ievainots dzinējs, kurš nebija apģērbā, kas spilgti izceļas uz apkārtējā fona.
4. Talsu virsmežniecība. Individuālās medībās mednieks nenoturēja līdzsvaru medību luktā un, krītot no aptuveni četru metru augstuma, guva muguras sasitumus.
5. Krāslavas virsmežniecība. Medībās ar dzinējiem mednieks, stāvot uz masta, neuzmanīgi rīkojās ar savu šaujamieroci un iešāva sev labajā kājā ar patronu, kurā lādētas trīs lodes, noraujot labās kājas otro pirkstu.
6. Daugavpils virsmežniecība. Medībās ar dzinējiem medību vadītājs, nostājoties uz masta, nesazinājās ar blakus esošo mednieku, mainīja stāvvietu, bet blakus esošais mednieks, šaujot uz mežacūku, ar gludstobra medību bises lodi nāvīgi ievainoja medību vadītāju galvā.
7. Jēkabpils virsmežniecība. Medībās ar dzinējiem mednieks šāva aiz masta līnijas mežacūkai ar gludstobra medību bises lodi, kura rikošetēja un ievainoja blakus esošo mednieku, cauršaujot krūškurvi.
8. Gulbenes virsmežniecība. Medībās ar dzinējiem mednieks pēc šāviena neuzmanīgi pārlādēja ieroci, sašaujot sev kājas pirkstus.
9. Ogres rajonā Madlienas mežniecībā 5. decembrī mednieks, šaujot alnim no mednieku līnijas, neuzmanības dēļ sašāva blakus stāvošo mednieku, kurš no gūtajiem ievainojumiem mira.
Sagatavots pēc VMD ziņām.
Manuprāt apgalvojums pilnīgi nevietā.
Mums kolektīvā 80% mednieku medī tikai ar karabīnēm. 8 gadus pats nogāju par dzinēju un neredzu pamatojumu Raita komentāram.
Ja runā par drošu medību norisi pirmkārt ir jāievēro med noteikumi par drošību un atkal un atkal jāstāsta par drošības tehniku medībās, pirms medībām, starp medībām un pēc medībām un otrkārt ir jāmeklē nevis kā atkal ko aizliegt, lai māksīgi uzlabotu situāciju un izliktos, ka nu būs labāk, bet, kā jau daudzi teikuši, jādara pozitīvās lietas - jātīra stigas; vārnukājas - ne tikai mastā, bet vēl svarīgāk ārpus tā, lai var droši medījumu laist ārā no masta un izdarīt šāvienu jau tīrā zonā; jātaisa tumbočkas - no pieredzes - kopš sākām tādas taisīt ir arī uzlabojusies precizitāte, jo vari šaut no atbalsta, nemaz nerunājot par drošību, jo šāvienu izdari virzienā uz leju. Daudzi te bļauj !!NĒ!! karabīnēm dzinējmedībās, bet nedomāju, ka mežā spicā lode aizlido tālāk par dupleksa monolitu.. Varbūt kļūdos.., bet šis ir tikai mans viedoklis un citiem to neuzspiežu.