Ta ka man pasam ir 223Rem riks, atlausos ari savu viedokli izteikt. 223Rem ir kalibrs uz gaidi - bukiem, bebriem, sagada siveniem un siiklopiem. Viss. Nu, ja nu vienigi vilku medibas, kur neko citu nesauj. Un ja nem vera, ka maza 223Rem lodite ir elligi jutiga uz trapijumu skerslos - labaka (?) gadijuma mainis virzienu, sliktaka saskidis pa reizinatajiem. Dzinejmedibas ka minimumu vajag kadu no 7 mm kalibriem, vismaz 7x57.
Dabiski, ja butu ta naudina, kas gul juras dibena, varetu katram medibu veidam piemeklet savu kalibru. Dzinejmedibas, protams, rulles lielie 9mm un pat 375H&H. Ja ir draudzigas attiecibas ar atsitienu, protams.
Bet ja mekle ko pa vidu, tad kapec neatcereties veco labo vermahta 8x57JS? Vai 8x68S? 8x68S pasam iznaca izprovet sautuve. Un palika itin patikamas atminas. Protams, karabine bija smaga un apgadata ar stobra bremzi.
mums tā arī pateica konkrētais medibu vadītājs pateica ja šaus ar renkuļiem tad dabūs pa biksēm ka maz neliksies, un nevar šaut ar renkuļiem un viss, tad arī nozīmē ka 223. nevar un viss, pa dzinēju vai mājas.
nu ja medību vadītājs ir dornis tad ir, tur neko padarīt, ja sataisīs sūdus tad ari ņihuja neizlabos sūdus.
Aprīkojums: Browning BAR .30-06, Fabarm Lion H35 Titan 12 ga, Mannlicher ProHunter .223 Rem
Suņi: taksis
Medību trofejas: 2
30.10.2010. 22:00
Te tauta sadalījusies 2 nometnēs - vieni saprot par ko ir stāsts, otri spītigi uzskata, ka .223 kalibrs ir pietiekams dzinējmedībās. Protams, aizšaut garām var ar jebkuru kalibru, tomēr pie slikta trāpījuma 9mm kalibra trāpījuma gadījumā dzīvnieks nokritīs pēc pārdesmit metriem vai vismaz aiz viņa būs kārtīga asins sliede un viņu varēs viegli atrast, savukārt pie identiska trāpījuma ar 223 vai 243 un taml. kalibriem dzīvnieks vai nu nobeigsies pēc ilgāka laika vai arī paliks dzīvs bet sakropļots. Par šajā topikā ir stāsts.
Bet ļaut vai neļaut stāvēt uz masta ar mazo kalibru - tā nu ir pilnīga medību vadītāja kompetence - viņš var atļaut un var aizliegt, tieši tāpat kā lietot renkuļus vai vispār lietot vītņstobra ieroci konkrētajās medībās. Un medību vadītāja vārds ir likums, tas nav apspriežams, pretējā gadījumā veidojas anarhija.
Labi lai i tas 9mm kalibrs buus,tāpat ja nepratīsi šut,i ar to 9mm var ievainot tikai dzīvnieku!
pie katra stobra ir jāpierod! Bet fakts kā tāds ka 7mm lodei pietiek spēka lai alni noguldītu uz tiem pat 300 m!!
Nu rakstu tikai to ko pats pieredzēju. Domāju ,ka šis gadījums ir izskaidrojams tieši ar nelielo šāviena attālumu un lielo lodes ātrumu,kas lika tai ļoti stipri fragmentēties saskaroties ar biezo pieres kaulu. Alikusī lodes daļa savas nelielās masas un formas dēļ nespēja caursist pārējos kaulus.Domāju,ka šaujot lielākā distancē rezultāts būtu savādāks,tāpat kā šaujot ar FMJ. Bet vispār šo gadījumu aprakstīju tāpēc ,ka normālos apstākļos pēc šāda trieciena saņemšanas jebkurš alnis būtu nokdaunā vismaz uz minūti,bet adrenalīns dara savu (atcerēsimies mednieku "varoņdarbus" rāpjoties kokos no sašautiem kuiļim utt.).Atcerēsimies nostāstus no karadarbības zonām,kad karavīri kaujas karstumā pat nejūt savus ievainojumus.Tieši tas pats notiek dzīvnieku dzinējmedību laikā- dzinēju klaigāšana,šāvieni,suņu bars apkārt,tāpēc arī vēlāk brīnamies,ka sivēns ,kuram sirdī caurums kā putnubūrīša skreja vēl noskrien 200m pirms nokrīt beigts.
Protams tūlīt atradīsies vesels bars oponentu,kuri vienā balsī apgalvos,ka viņi paši vai viņu čomi, vai kāds pazīstams malenieks laukos aļņus šauj tikai ar .22LR un tikai pa pieri un visi krīt kā laksti,bet nejau priekš viņiem es rakstu.
Mana teiktā jēga īsumā ir tāda- jebkurš kalibrs,sākot no 6,5x55 un uz augšu ir piemērots jebkura Latvijas dižmedījuma gaides medībām,ja mednieks ir spējīgs paredzamajā šaušanas attāluma trāpīt futbolbumbas izmēra mērķī.Ja var trāpīt divlatniekā(10 no 10) tad ,noņemu cepuri,vari šaut kaut ar .223.
Dzinējmedībās ,kad nav laika rūpīgi notēmēt,mērķis ir kustošs,sāviena trajektorijā atrodas koki un krūmi,jāpatur prātā mednieku līnijas izvietojums ,jāuzmanās lai nenošautu suni-.308 un uz augšu.
Starp citu -neviens no man pazīstamajiem medniekiem,kas pārgājuši uz 9mm kalibriem,ne reizi nav to nožēlojuši.
P.S. Lūkošu pievienot augšminētās lodes foto
Nu jā! ir te daži īpatņi kas grib mācīt!
Bet Bruno kas tās par pasakām ka no 7 metriem 308 win lode neiet alnim cauri galvai!
un te Tālis jau rakstīja ka medīja ar 7 mm RemMag!
Cilvēks ja ir pāliecināts par sevi,tad kādēļ lai viņš nešautu??
Nesaprotu kur var gudri plātīties ar glupām runām un citus mācīt!!
Jā kautkas jauns alnim riesta laikā kauli cietāki vaj vienkārši galvas kauss paliek biezāks nevar saprast laikam dzelzs alnis bija patrāpijies vaij
kautkas tāds pirmo reizi dzirdu ka ar spico nevar alnim pauri cauršaut ruksin tā uz 200kg gariški cauri bet aļņa paurī iestrēga laikam sliktas patronas:)citi iemesli nevar būt.
Nu, atļaušos arī es piemest kādu pagali kopējā ugunskurā. Pirmkārt un galvenokārt- ir ļoti liela atšķirība vai šauts tiek pa dzīvnieku gaides medības ,kad tas mierīgi ganās un ir nostājies "ar blati" klajā vietā , vai pa dzīvnieku ,kas pilns ar adrenalīnu cenšas atrauties no suņiem dzinējmedību laikā.Ticiet man,otrajā gadījumā arī nāvīgi ievainots dzīvnieks ir spējīgs aiziet vēl pat ļoti tālu,it īpaši ja kalibrs ir nepiemērots. Tas pats attiecināms arī uz aļņiem un briežiem riesta laikā ,kad bez adrenalīna asinīs ir papilnam arī citu hormonu. Domāju ,ka katrs ir dzirdējis stāstus par baura laikā šautiem buļļiem ,kuriem lode itkā izgājusi "pa tukšumiem" un kurus tā arī nav izdevies atrast lai gan asinis ir bijušas.Lai ilustrētu situāciju- mana personīgā pieredze šoruden:
septembra beigās apmeklējot aļņu riesta vietas nācās saskrieties ar aļņu bulli,kurš vēlējās "nokārtot attiecības " ar mani diezgan nepāprotamā veidā.Nācās aizstāvēties- izšāvu no aptuveni 5-7 m attāluma tēmējot dzīvniekam pierē.Pēc šāviena alnis apcirtās par 180 grādiem, aizskrēja kādus 15m un apstājās,pēc otra šāviena kaklā-sabruka. Kā parādīja vēlākā izpēte,tad pirmais šāviens bija trāpījis aļņa pieri nedaudz zem acu līnijas (uztraukumā biju aizmirsis,ka stobrs tomēr atrodas 5cm zemāk par optiku) . Lode ,lai arī stipri deformēta, bija iestrēgusi massīvajos galvas kaulos. Šāvu ar .308 Win un 165 grn Hornady Inerbond,kas izlido no stobra ar 825 m/s. Esmu pilnīgi pārliecināts,ka ar pirmo šāvienu alnis bija spējīgs aiziet ļooooti tālu un iespējams pat izdzīvot.
Rezumējot iepriekš teikto- .308 ir minimālais nepieciešamais lielo dzīvnieku medībām uz gaidi. Dzinējmedībām un medībām baura laikā ieteicams būtu vēl kas jaudīgāks piemēram 9,3x62 vai 9,3x74.No ballistiskajām tabulām "atkarīgajiem" varētu derēt .338 WinMag.
Uzskatu,ka labāk ir pazaudēt dažus liekus gaļas kilogramus pie medījuma apstrādes,nekā ļaut visam dzīvniekam sapūt meža.
Šaujiet garām!
Dabiski, ja butu ta naudina, kas gul juras dibena, varetu katram medibu veidam piemeklet savu kalibru. Dzinejmedibas, protams, rulles lielie 9mm un pat 375H&H. Ja ir draudzigas attiecibas ar atsitienu, protams.
Bet ja mekle ko pa vidu, tad kapec neatcereties veco labo vermahta 8x57JS? Vai 8x68S? 8x68S pasam iznaca izprovet sautuve. Un palika itin patikamas atminas. Protams, karabine bija smaga un apgadata ar stobra bremzi.
nu ja medību vadītājs ir dornis tad ir, tur neko padarīt, ja sataisīs sūdus tad ari ņihuja neizlabos sūdus.
Bet ļaut vai neļaut stāvēt uz masta ar mazo kalibru - tā nu ir pilnīga medību vadītāja kompetence - viņš var atļaut un var aizliegt, tieši tāpat kā lietot renkuļus vai vispār lietot vītņstobra ieroci konkrētajās medībās. Un medību vadītāja vārds ir likums, tas nav apspriežams, pretējā gadījumā veidojas anarhija.
pie katra stobra ir jāpierod! Bet fakts kā tāds ka 7mm lodei pietiek spēka lai alni noguldītu uz tiem pat 300 m!!
Protams tūlīt atradīsies vesels bars oponentu,kuri vienā balsī apgalvos,ka viņi paši vai viņu čomi, vai kāds pazīstams malenieks laukos aļņus šauj tikai ar .22LR un tikai pa pieri un visi krīt kā laksti,bet nejau priekš viņiem es rakstu.
Mana teiktā jēga īsumā ir tāda- jebkurš kalibrs,sākot no 6,5x55 un uz augšu ir piemērots jebkura Latvijas dižmedījuma gaides medībām,ja mednieks ir spējīgs paredzamajā šaušanas attāluma trāpīt futbolbumbas izmēra mērķī.Ja var trāpīt divlatniekā(10 no 10) tad ,noņemu cepuri,vari šaut kaut ar .223.
Dzinējmedībās ,kad nav laika rūpīgi notēmēt,mērķis ir kustošs,sāviena trajektorijā atrodas koki un krūmi,jāpatur prātā mednieku līnijas izvietojums ,jāuzmanās lai nenošautu suni-.308 un uz augšu.
Starp citu -neviens no man pazīstamajiem medniekiem,kas pārgājuši uz 9mm kalibriem,ne reizi nav to nožēlojuši.
P.S. Lūkošu pievienot augšminētās lodes foto
Bet Bruno kas tās par pasakām ka no 7 metriem 308 win lode neiet alnim cauri galvai!
un te Tālis jau rakstīja ka medīja ar 7 mm RemMag!
Cilvēks ja ir pāliecināts par sevi,tad kādēļ lai viņš nešautu??
Nesaprotu kur var gudri plātīties ar glupām runām un citus mācīt!!
kautkas tāds pirmo reizi dzirdu ka ar spico nevar alnim pauri cauršaut ruksin tā uz 200kg gariški cauri bet aļņa paurī iestrēga laikam sliktas patronas:)citi iemesli nevar būt.
septembra beigās apmeklējot aļņu riesta vietas nācās saskrieties ar aļņu bulli,kurš vēlējās "nokārtot attiecības " ar mani diezgan nepāprotamā veidā.Nācās aizstāvēties- izšāvu no aptuveni 5-7 m attāluma tēmējot dzīvniekam pierē.Pēc šāviena alnis apcirtās par 180 grādiem, aizskrēja kādus 15m un apstājās,pēc otra šāviena kaklā-sabruka. Kā parādīja vēlākā izpēte,tad pirmais šāviens bija trāpījis aļņa pieri nedaudz zem acu līnijas (uztraukumā biju aizmirsis,ka stobrs tomēr atrodas 5cm zemāk par optiku) . Lode ,lai arī stipri deformēta, bija iestrēgusi massīvajos galvas kaulos. Šāvu ar .308 Win un 165 grn Hornady Inerbond,kas izlido no stobra ar 825 m/s. Esmu pilnīgi pārliecināts,ka ar pirmo šāvienu alnis bija spējīgs aiziet ļooooti tālu un iespējams pat izdzīvot.
Rezumējot iepriekš teikto- .308 ir minimālais nepieciešamais lielo dzīvnieku medībām uz gaidi. Dzinējmedībām un medībām baura laikā ieteicams būtu vēl kas jaudīgāks piemēram 9,3x62 vai 9,3x74.No ballistiskajām tabulām "atkarīgajiem" varētu derēt .338 WinMag.
Uzskatu,ka labāk ir pazaudēt dažus liekus gaļas kilogramus pie medījuma apstrādes,nekā ļaut visam dzīvniekam sapūt meža.
Šaujiet garām!