Forums

Cienījamie kolēģi mednieki,turpinot iepriekšējās diskusijas par trofejām un to piederību,vēlētos uzzināt Jūsu domas,kurus dzīvniekus Jūs nominētu par trofeju medījumu(dižmedījumu) un kādas trofejas paredzat iegūt šajā sakarā.Pašam man ir savs viedoklis bet šoreiz ir tā reize kad vajag zināt pēc iespējas vairāk Latvijas mednieku viedokļu!

Man gan neiet kopā termini - trofeju medījums un dižmedījums. Dižmedījums manās acīs ir alnis, staltbriedis, meža cūka, stirna..
Trofeju medījums - staltbriedis(tēviņš), alnis(tēviņš), mežacūka(tēviņš), stirna(tēviņš), vilks, lūsis, mednis, rubenis, bebrs, lapsa.

Jāni,tur tas āķis ka pašlaik ne vienā formulējumā nav izteiksmes dižmedījums.Tavam trofeju medījumu uzskaitījumam piekristu līdz lūsim ieskaitot nu labi vēl mednis,protams ja gatavojies taisīt izbāzni,pārējie būtu kažokzvēri.Absolūti negribu apstrīdēt Tavus uzskatus,tikai gribās tikt skaidrībā kas ir kas.Ko Tu teiktu par formulējumu ka trofejas ir tās ko izstāda izstādēs?

Kā jau teicu par dižmedījumu man laikam ir ieaudzināts - alnis, staltbriedis, meža cūka, nu un pats vēl pieliku klāt stirnu. Zinu, ka nav tāda formulējuma, vismaz mūsu likumdošanas aktos..
Par trofejām - es uzskaitīju savas sapņu trofejas, kuras vēlētos reiz satikt, un secību no lielākā sapņa uz piezemētāko. No manis uzskaitītajiem tikai mednis un rubenis netiek vērtēts izstādēs. Ja tavs jautājums ir radies sakarā ar pēdējā laikā bieži uzdotajiem jautājumiem par medījuma piederību, tad manas domas(arī esmu medību vadītājs) ir sekojošas:
ja pa alni, staltbriedi, meža cūku, stirnu, vilku, lūsi, lapsu - manās vadītajās medībās ir šāvuši vairāki mednieki, tad es medījumu atdodu tam medniekam, kurš pirmais to nāvīgi ievainojis!

Arī vilks un lūsis ir kažokzvērs ;)
Kamēr nav regulējuma no likuma puses, es pieturos pie savas izpratnes par medījuma piederību!

Kungi,
a kas vispār ir "dižmedījums"??? Kam to vajag noskaidrot? Ne tas judikatūrā parādās, ne citur - tikai mednieku mēlēs!
Ja pieejam tam valodnieciski, tad tas ir - DIŽS MEDĪJUMS! Kā aļņa teļu pie tāda pieskaitīt??? Tas ir ne tikai tēviņš ar ragiem vai ilkņiem (trofeju), bet ar izcilu trofeju!
Es par dižmedījumu uzskatītu jebkuru dzīvnieku ar medaļas klases trofeju! Vai tā būtu āda, ragi, ilkņi, galvaskausi vai cits, bet DIŽS MEDĪJUMS ir tad, kad esi nomedījis dzīvnieku ar tādu trofeju, ka tai ir medaļas vērtība!
Lai Dižmedījums paliek mednieku leksikas īpatnība, nevajag to definēt! Uzskatu, ka ir nepieciešams to atstāt mednieku mēlēs un tikai par tādu - TROFEJAS MEDĪJUMU! ;)

Un tas, kam trofeja pieder, to lai pēc savas pārliecības nosaka vadītājs! UN VISS!

Labi,vadītājs arī nav dievs,arī viņam vajadzīga vispārpieņemta metodika,kuru atpazīst un respektē visi mednieki.Lēmumu var pieņemt uz kaut ko pamatojoties nevis uz dullo.Turpinot izmainu traktējumu,sadaliet medījamos dzīvniekus kā lielmedījumu un sīkmedījumu pēc saviem ieskatiem.Aizmirstam vārdus dižmedījums un trofeju medījums.

AICINU - Latvijas medību lietu profesionāļus, Latvijas lauksaimniecības universitātes mācību spēkus un studentus, meža zinātniekus, biologus,ornitologus, zoologus un citus zinātniskos prātus, medniekus praktiķus ar pieredzi un autoritāti, Latvijas valsts mežu un Valsts meža dienesta speciālistus, esošo apvienību un biedrību un topošās mednieku savienības lietu bīdītājus un vadītājus, žurnālistus un avīžniekus, visus labdabīgi, pozitīvi noskaņotos un darboties gribošus medniekus - MUMS VISIEM jāsaliek prāti kopā un jāizstrādā neapstrīdami RAKSTĪTI pamatprincipi medniekiem par tēmu, kas ir MEDĪBAS, vienalga kā tie tiks nodēvēti, vai par " Rokasgrāmata medniekam Latvijas Republikā ", vai " Medību ētika Latvijā ", vai " Medību tradīcijas Latvijā ", vai " Medību saimniecība Latvijā ", u.t.t.
Jo mūsu saprašana par medību saimniecības lietām mums katram savādāka, kas savukārt noved pie domstarpībām, kuras nebūt neveicina mednieku saliedēšanos un draudzīgumu kā vienotai saimei. Ja filozofiski runājam - tad, kad karavīru vienība dodas kaujas uzdevumā, viņi saprot uz kurieni viņi dodas, kāpēc viņi dodas un kā viņiem jārīkojas. Likumi, kas valda karavīru vienībā ir bieži nerakstīti, bet katram karavīram tie LIKUMI ir pilnīgi skaidri, svēti un nav pārkāpjami!
Es vēlētos, lai kādreiz Latvijā starp medniekiem arī valdītu šādi noteikumi!!!

Paldies Arni,man pašam nesanāk tik labi un konkrēti izteikties,bet Tu manu domu kā no galvas nolasīji!Par pamatu varētu izmantot A.Grīnfelda aprakstīto"Medību ētikas un estētikas"skatījumu,kuru var izlasīt "Lielajā medību grāmatā".Vajadzētu nedaudz pamainīt izmantotos terminus lai izslēgtu traktējumu stiepjamību un būtu atbilstība patreizējos normatīvajos aktos pieminētajiem jēdzieniem.