Lusis un Vilks ir trofeja vienalga,liela vai maza.No adas neateiksies neviens.(ta domaju)Un kur paliek dizmedijums alnis,(tels),Cuka(sivens).par tadam tacu neviens nekaro.Tatad:Lusis,Vilks ir dizmedijums,trofeja.
Ojār, ne par velti lūdzu aizmirst vārdus dižmedījums un trofeju medījums un sašķirot dzīvniekus lielmedījumā un sīkmedījumā.Doma ir šāda,ka pielietojot tradicionālo(agrāko laiku)medījuma piederības noteikšanu(neiet runa par trofeju,tas tulkojumā ir tikai ieguvums),lielmedījuma piederība ir tam kurš ar pirmo šāvienu un izmantojot atļauto munīciju ir nāvīgi ievainojis medījumu(nāvīgs ievainojums-trāpījums,sirdī,plaušās,aknās,mugurkaulā,galvas smadzenēs,pēc kura medījums krīt uz vietas vai ir spējīgs aiziet ne tālāk par 100 metriem).Sīkmedījuma piederība ir tam medniekam kurš izmantojot atļauto munīciju ir trāpījis medījumam un tas krīt uz vietas vai ir spējīgs aiziet ne vairāk par 25 metriem.Ja nav izpildītas šīs prasības medījums tiek piešķirt nākošajam šāvējam, kuram pēc šāviena medījums ir kritis uz vietas vai nav aizgājis tālākt par augšminēto attālumu.
Bija musu kolektiva gadijums.Shaviens,sirds atshauta un alnis nojiet vel 2simtus metru.?Ja vins butu virzijies pa liniju un (pienemsisim Ka vajag otru shavienu,kursh protams ir izdarits)Ko tad darit.
Ja nopietni tad tā sirds laikam bija aizķerta nedaudz,vai arī neatbilstoš kalibrs,piem.243 win.ar nepietiekošu apturēšanas spēju.Daudz kas var būt,visu jau vienalga nestāstīsi!Labāk ja gribi ko piebilst izstāsti savu skatījumu nevis pūt pa tukšo burbuļus.
Turklāt izlasi visus papildus nosacījumus,ja aizgāja tālāk par 100 metriem un pēc tam krita no analoga šāviena piederība grozi kā gribi būtu otrajam šāvējam.Tātad šaušanas iemaņas,atbilstoša munīcija,un aksioma šauj mednieks bet lodi nes lielais gars.
Mana pārliecība šajā jautājumā ir izveidojusies izcilu sava laika medību vadītāju ietekmē (S.Freimanis, H.Freināts).
1. medījuma piederību nosaka medību vadītājs;
2. Viņš vadās pēc šādiem kritērijiem:
a) licenzētie medījumi - aļņi, brieži, mežacūkas, stirnas, lūši pieder tam medniekam, kurš pirmais nāvīgi zvēru ievainojis;
b) pārējie medījumi pieder tam, kurš pēdējais pa to šāvis (zaķi, lapsas, jenoti, āpši, bebri, caunas, putni uc.);
c) grūtos gadījumos medību vadītājs vēro medījuma dīrāšanas un talākās apstrādes procesu, lai precizētu autoru;
d) ja tomēr nekādi nevar izšķirt trofejas piederību, jo strīdi jau pamatā ir tikai par trofeju, tad var būt arī neizšķirts rezultāts un trofeja turpmāk rotā medību nama sienas.
Jā,esmu pazīstams ar klasisko metodiku,praktiski vienkārša un pareiza.Gribētos vēl tikai papildināt ka jāšauj ar atļauto munīciju lai nedomātu bliezt pa piem. alni ar renkām .
1. medījuma piederību nosaka medību vadītājs;
2. Viņš vadās pēc šādiem kritērijiem:
a) licenzētie medījumi - aļņi, brieži, mežacūkas, stirnas, lūši pieder tam medniekam, kurš pirmais nāvīgi zvēru ievainojis;
b) pārējie medījumi pieder tam, kurš pēdējais pa to šāvis (zaķi, lapsas, jenoti, āpši, bebri, caunas, putni uc.);
c) grūtos gadījumos medību vadītājs vēro medījuma dīrāšanas un talākās apstrādes procesu, lai precizētu autoru;
d) ja tomēr nekādi nevar izšķirt trofejas piederību, jo strīdi jau pamatā ir tikai par trofeju, tad var būt arī neizšķirts rezultāts un trofeja turpmāk rotā medību nama sienas.