Dzintar, pagājušovasaru redzēju tieši tādu pašu skatu, tikai kā man netālu no torņa kur sēdēju uz rukšu gaidi, zaķa mammai ar diviem maziem zaķēniem pakaļ skrēja stārķis un vienu no zaķēniem norija, kopš tā brīža brīvos brīžos uz lauka, ja gadās kaut uz 300m es to plēsoņu virzienā raidu šāvienu - pārsteidzoši pašam, bet neviens šāviens nav bijis tukšais!
P.S. Man aiz zāles pļāvēja, jeb kad braucu ar kombainu salasās ap 30-50 stārķu - mazā pagastiņā!
Slēpts
13.05.2011. 21:07
Tik aizmirsi vēl piebilst ka tas viss ir "Andersona pasakas". ;)
Attiecībā uz stārķiem un to upuriem, problēma ir vienkārša: stārķiem nav dabisko ienaidnieku un cilvēks viņiem ir radījis ideālu biotopu, lai vairotos.
Dabiskais līdzsvars nav un nevar būt sistēma, kurā upuriem nekas (citu plēsēju slodze, vides piemērotība/nepiemērotība izdzīvošanai u.tml.) nemainās, kamēr plēsējiem mainās - uz labo pusi, proti plēsēju kļūst vairāk.
Kādā brīdī tiek sasniegta kritiskā masa, aiz kuras dabiskais līdzsvars iestājas dēļ plēsēju nosprāgšanas badā. Vienīgi upuri var būt iznīcināti tiktāl, ka vienkārši izzūd.
Tātad, kamēr stārķiem nav dabisko ienaidnieku un kamēr cilvēks viņu skaitu neregulē, bet tikai palīdz vairoties - tikmēr nekas nemainīsies.
Un tā tas, starp citu, ir ar ļoti daudzām lielputnu, īpaši kolonijās dzīvojošo, sugām - kormorāniem, zivju gārņiem. Bet, diemžēl, uz prasīt no ornitologa, lai paskatās uz visu objektīvi un atzīst, ka plēsēju un upuru skaita attiecība liktu reizēm ierobežot plēsēju skaitu - tas laikam ir par daudz...
Bet izejas nav - pārāk maz ir to, kas spēj analizēt procesus kopumā, nevis priekā sist plaukstiņas, redzot uz katra lauka ap 50 stārķus...
Aprīkojums: Benelli (gludais), Strasser un 2 labi naži
Suņi: vēl nav
Medību trofejas: 28
16.05.2011. 19:34
Plēsējs ir un paliek plēsējs. Noteikti liela loma, zaķu mazajam skaitam, ir šim putnam. Taču vai pats varētu nospiest gaili piemēram uz ligzdā sēdoša stārķa....????? Atzīstos - nevaru pateikt. Šeit noteikti jāsāk ar diskusiju sabiedrībā.
Šopavasar bebru gaidīdams novēroju, ka niedru lijas blakus dīķī sēž uz manām pīļu mājām!!!!! Tie velni taču mācās un apgūst jaunus medību paņēmienus!!!!! Brīvdienās, kā katru gadu maija vidū, pārbaudīju, cik tad mājiņas ir aizņemtas un vienā atradu izdētas 2 olas un ligzdiņa pamesta. Pīļu mammīte nozūmēta.
Ješku un kūmiņu ir daudz, bet lielie putni nodara LIELU SKĀDI. Manuprāt tā jau ir problēma labu laiku.
Aprīkojums: Benelli M2 (12x76 plus paradokss), IŽ-54 (12x70), MC 20-01 (20x70)
Suņi: Taksis Tedis
17.05.2011. 09:14
Vo, vo - tur jau tā lieta - vai pats varētu nospiest gaili uz ligzdā sēdošu stārķi. Nu nevaru. :(
Drīzāk no elektrības stabiem rudenī jānoņem visas ligzdas - lai min uz citām zemēm vairoties, mums jau pietiek.
Kādēļ kā vienīgā iespēja skaita regulēšanai iztēlē tiek uzburta aina ar ligzdā sēdošo putnu? Vai uz ligzdā sēdošu [perējošu] žagatu vai vārnu varētu izšaut [šie putni ligzdā sāk sēdēt pirms 1.maija]?
Vai vispār uz kaut ko varat izšaut? Kādēļ vienas sugas īpatņa dzīvība tiek vērtēta augstāk par citu? Kādēļ vispārīgs uzskats ir [nu ir, ir], ka pa lapsām ir pieļaujam šaut arī 400m attālumā [un arī mazuļu zīdīšanas periodā] un nemaz neiet paskatīties uz šāviena rezultātu [varbūt zvērs aizšauts un pirms nāves mocās?], bet pa citu plēsēju, redz, roka necelsies?
Ja reiz mednieks tiek pozicionēts kā brīvprātīgs regulators, kas civilizācijas progresa apstākļos cenšas saglabāt kaut kādu līdzsvaru starp pretrunīgajām cilvēces saimnieciskajām, atsevišķu sugu, bioloģiskās daudzveidības [t.sk., upuru-plēsēju attiecības] interesēm, tad ir jāspēj to sprūdu nospiest.
Vai arī jāatzīst, ka medības ir tikai hobijs, par ko ir attiecīgi jāmaksā, hobijs, kas sagādā patīkamas emocijas ar procesu, t.sk., ar nogalināšanu trofejas pēc.
Sabiedrībai var mēģināt skaidrot pirmo pozīciju, kā nepieciešamu ļaunumu pašas sabiedrības pastāvēšanai - brīvprātīgo regulatoru, bet bezjēdzīgi otro. Jo arguments - iegribu dēļ dzīvai būtnei tiek atņemta dzīvība - šādā gadījumā nav apgāžams.
nezinu, kā Jums pieredze ar stārķā ligzdām pie mājas, man bēdīga. Pie ligzdas viss nodirsts, mētājās visādi kauli, olu čaumalas tādā daudzumā ka saprotams ka ēd olas!!! un ne jau no viņa putnēnu olām, es domājuceļot ligzdu ja koks neieķerās viņš to nelido pacelt bet gan lido pakaļ jaunam... murgs. Agrā pavasarī nogāzu ligzdu zemē un sadedzināju. Tanī bija manuprāt ne tikai zaķēnu kauli bet varu teikt ka pat kaķa kauli.
Šis atlidoja atkal sāka būvēt, uzlīdām uzlikām armatūras steiņus 08 diametrā ar noasinātiem galiem. tagad aizlidoja kaut kur citur.
P.S. Man aiz zāles pļāvēja, jeb kad braucu ar kombainu salasās ap 30-50 stārķu - mazā pagastiņā!
Dabiskais līdzsvars nav un nevar būt sistēma, kurā upuriem nekas (citu plēsēju slodze, vides piemērotība/nepiemērotība izdzīvošanai u.tml.) nemainās, kamēr plēsējiem mainās - uz labo pusi, proti plēsēju kļūst vairāk.
Kādā brīdī tiek sasniegta kritiskā masa, aiz kuras dabiskais līdzsvars iestājas dēļ plēsēju nosprāgšanas badā. Vienīgi upuri var būt iznīcināti tiktāl, ka vienkārši izzūd.
Tātad, kamēr stārķiem nav dabisko ienaidnieku un kamēr cilvēks viņu skaitu neregulē, bet tikai palīdz vairoties - tikmēr nekas nemainīsies.
Un tā tas, starp citu, ir ar ļoti daudzām lielputnu, īpaši kolonijās dzīvojošo, sugām - kormorāniem, zivju gārņiem. Bet, diemžēl, uz prasīt no ornitologa, lai paskatās uz visu objektīvi un atzīst, ka plēsēju un upuru skaita attiecība liktu reizēm ierobežot plēsēju skaitu - tas laikam ir par daudz...
Bet izejas nav - pārāk maz ir to, kas spēj analizēt procesus kopumā, nevis priekā sist plaukstiņas, redzot uz katra lauka ap 50 stārķus...
Šopavasar bebru gaidīdams novēroju, ka niedru lijas blakus dīķī sēž uz manām pīļu mājām!!!!! Tie velni taču mācās un apgūst jaunus medību paņēmienus!!!!! Brīvdienās, kā katru gadu maija vidū, pārbaudīju, cik tad mājiņas ir aizņemtas un vienā atradu izdētas 2 olas un ligzdiņa pamesta. Pīļu mammīte nozūmēta.
Ješku un kūmiņu ir daudz, bet lielie putni nodara LIELU SKĀDI. Manuprāt tā jau ir problēma labu laiku.
Drīzāk no elektrības stabiem rudenī jānoņem visas ligzdas - lai min uz citām zemēm vairoties, mums jau pietiek.
Vai vispār uz kaut ko varat izšaut? Kādēļ vienas sugas īpatņa dzīvība tiek vērtēta augstāk par citu? Kādēļ vispārīgs uzskats ir [nu ir, ir], ka pa lapsām ir pieļaujam šaut arī 400m attālumā [un arī mazuļu zīdīšanas periodā] un nemaz neiet paskatīties uz šāviena rezultātu [varbūt zvērs aizšauts un pirms nāves mocās?], bet pa citu plēsēju, redz, roka necelsies?
Ja reiz mednieks tiek pozicionēts kā brīvprātīgs regulators, kas civilizācijas progresa apstākļos cenšas saglabāt kaut kādu līdzsvaru starp pretrunīgajām cilvēces saimnieciskajām, atsevišķu sugu, bioloģiskās daudzveidības [t.sk., upuru-plēsēju attiecības] interesēm, tad ir jāspēj to sprūdu nospiest.
Vai arī jāatzīst, ka medības ir tikai hobijs, par ko ir attiecīgi jāmaksā, hobijs, kas sagādā patīkamas emocijas ar procesu, t.sk., ar nogalināšanu trofejas pēc.
Sabiedrībai var mēģināt skaidrot pirmo pozīciju, kā nepieciešamu ļaunumu pašas sabiedrības pastāvēšanai - brīvprātīgo regulatoru, bet bezjēdzīgi otro. Jo arguments - iegribu dēļ dzīvai būtnei tiek atņemta dzīvība - šādā gadījumā nav apgāžams.
Viņi ir te: http://dabasdati.lv/forums/ind...
Šis atlidoja atkal sāka būvēt, uzlīdām uzlikām armatūras steiņus 08 diametrā ar noasinātiem galiem. tagad aizlidoja kaut kur citur.