Forums

Jūtu līdz Oskaram - tādus kaimiņus nevienam nenovēlu.
Braukāšana pa īpašumu jāsaskaņo ar īpašnieku. Graudaugu (un jebkuru citu arī) lauku patvaļīga izbraukāšana ārpus tehnoloģiskajiem koridoriem var tikt sodīta kā sīkais huligānisms un mantas bojāšana - konstatējot šādu faktu jāsauc iecirkņa pilnvarotais un jāsastāda protokols. Tādi mednieciņi tad i skādi samaksās, i no plintes var šķirties - huļiganka kā nekā.

Runājot ar lauksaimniekiem, arī tādiem, kuri paši ir mednieki, ir nācies secināt, ka graudaugu audzēšana ir sekmīga apvidos, kur ir lielas vienlaidus platības un mazs apmežojums, piemēram, Zemgalē. Bet vietās, kur labība tiek sēta pa vidu starp lieliem un arī ne tik lieliem mežu masīviem, postījumi ir neizbēgami, tur nelīdzēs ne gāzes plaukšķenes ne aerosoli - mežacūkas nāks un ēdīs. Tas, ka mednieks sēž tornī un vēro kā cūkas ēd labību varētu būt skaidrojams ar to, ka arī medniekam ir daži ētiskas dabas ierobežojumi cūku skaita samazināšanā, jo laikā, kad mežacūkām ir sivēni neviens normāls mednieks māti nešaus, skaidri apzinoties, ka sivēni neizdzīvos! Protams, ja bars ir liels un tajā ir arī pērnie, tad kādu no tiem vai arī kādu no mazajiem sivēniem atšaujot, vadošā cūka baru aizvedīs uz citu vietu, varbūt :) Tas nozīmē tikai to, ka meža cūku blīvuma regulēsanas mājasdarbi ir jāveic krietni pirms graudaugu piengatavības vai krietni pēc tam, tad, kad sivēni ir paaugušies un sasnieguši medniekaprāt pieņemamus apmērus, lai tiktu nomedīti, t.i. rudens un ziemas medībās! Vasarā var nodarboties ar novērošanu, baidīšanu un vaislas kuiļu atšaušanu, kur pēdējais ir visīsākais ceļs uz mežacūku populācijas degradēšanu no genofonda un trofeju viedokļa. Protams, tikai mans IMHO

Nevarēju nociesties nepakomentējis to, ko Jānis Ģirnis uzrakstīja. :)
Runa jau ir par to, ka lielākā daļa noskatās, kā mamma ar sivēniem atnāk un ēd to, kas tai nepienākas.
Loģiski, ka mammu nešausi, bet tas jau netraucē to dzīt prom. Esmu gan lukturi spīdinājis, lai notinās, gan arī telefonā ierakstītu meža cūkas kviecienu atskaņojis. Efekts ir! :) Ja arī atvelkās atpakaļ, tad ganās pa malu un nelien laukā dziļāk. Tik tā aizdzīšana jāveic prātīgi, galu galā, ne jau odus barot tornī sēžam.
Lūk, tāda mana šogada pieredze... :)

Aerosoli vismaz kādu laiku līdz. Nezinu kā būtu ilgtermiņā, (vai cūkas aprastu ar smaku un sāktu ignorēt vai nē), bet vismaz vienvakar kad aplikām mietiņus ap lauku un sapūtām ar aerosolu, vēlāk ejot lūkoties efekta, konstatēju - cūka atnāk līdz laukam, sāk šņākt, krākt, prom gan kādu laiciņu nedodās, bet arī laukā iekšā neiet.
Tāpat arī gāzes plaukšķenes - tik droši kā bez nekā cūkas nebradājas - nelien dziļi laukā, bet ēd no maliņas.
Pilnībā novērst postījumus, protams, nekad nevarēs, bet vismaz ierobežot tos vajag censties arī meža masīvos.
Un par tiem ētiskajiem dabas ierobežojumiem - labi, nešauj pa to cūku, izšauj vismaz gaisā, vai nokāp no laktas un aizbiedē prom, nevis priecājies, kā bradā nost!

Raivi, cepums tev, par tādu rīcību! :D

Raivi, bet es taču rakstīju - vasarā jānodarbojas ar novērošanu un baidīšanu :)
Par baidīšanu ar metodēm nokāp no laktas, aizbaidi vai izšauj gaisā - nu nebūsim naivi un nemānīsim sevi, visbiežāk cūkas pa lauku paskrien gabaliņu tālāk un turpina ēst vai nākamajā vakarā iznāk pārsimt metrus blakus vai blakus laukā un turpina, jo ēst ta gribas! :)

Vel ir variants ka uztaisa uz eņģi 2 dēļus starp dēlēm uztaisa tā lai kapsula izsprāgst dēlēm aizveroties.Tad starp dēlēm ieliec kociņu un novelc šņori.Kad cūķis iess graudos paraus šņori un sprādziens būs.Tad arī nebūs tā ka cūkas pierod pie sprādziena.

Bet tomēr, patraucēt nav tas pats, kas klusi noskatīties, kā ēd.

Ja nu ta gan ir ar tam cukam :d vieni kreņķi :d

Oskar ar to nokapsanu no laktas un pabaidisanu var bedigi beigties. Reizem siveni metas garam un tad ar mate paliek traka.