Forums

Lasīju,lasīju un beidzot nenocietos,nekad neesmu lietojis speciālos preparātus no ārzemēm,lai gan izskatās ka tās ir tās pašas linsēklu un tīkkoka eļļas tikai dažas ir ietonētas un iepildītas glītos trauciņos.Metodika ir ļoti vienkārša,eļļu uzkarsē līdz tā sāk viegli dūmot,tad ar otu vai tamponu uzklāj uz laides,tad pagaida kamēr iesūcas un tā atkārto daudzas reizes.Ieroci liek seifā un pirms medībām apslauka,ja protams būs kas palicis uz virsmas,pēc medībām atkal atkārto procedūru un tā tik ilgi kamēr pirms medībām ir reāli slapja laide.Tā būtu piesūcināšanas fāze,tālāk veicot ieroča tīrīšanu finišā laidi apslaukām ar lineļļā samitrinātu lupatiņu.Lineļļa polimerizējas bet tas nav vienas dienas, nedēļas vai pat mēneša jautājums.Protams laide nekad nebūs pilnīgi sausa,tā būs piesūcināta ar eļļu un ūdenim nebūs iespēja iesūkties kokā.Laides eļļošanai nav nekāda sakara ar pulēšanu,pulēšanu sāk ar atiecīgā rupjuma smišpapīru(pēc vajadzības),pārejot uz arvien smalkāku līdz nonākam līdz pumekam un kokskaidu putekļiem,tikai tad kad laide ir ideālā kondīcijā ķeramies pie eļļošanas.Jāpiebilst ka ne visas koku šķirnes pieņems eļļu.Vislabākie ir koki ar poraino struktūru,sarkankoks,rieksts,goba,karēlijas bērzs,dižskabārdis(buks),jau eļļojot parasto bērzu nekas izcils nesanāks.

P.S. Visu cieņu kalējam Krišam, bet te nu ir vēl viena laba tēma Medniekiem.lv TV - domāju, ka ne LLU Meža fakultātes Kokapstrādes katedras, ne Koksnes ķīmijas institūta speciālisti neatteiks konsultāciju par koksnes aizsardzību un dekoratīvo īpašibu uzlabošanu, nezaudējot tās kvalitāti - fizikāli mehāniskās īpašības.
Starp citu, pašmāju zinātnieki praktiķi ir radījuši ārkārtīgi daudz un dažādus koksnes apstrādes līdzekļus pret kuriem birčvudi utt vienkārši nobāl - tikai nav līdzekļu to "palaišanai tirgū". Tā lūk. Vai zinājāt, ka koksni var sablīvināt līdz dzelzs blīvumam? Patiesi var, pats esmu turējis tādu koka gabalu rokā - pēc izskata ebonīts, pēc svara un cietības - nu dzelzs kas dzelzs. Bet tas bija tikai baltalkšņa klucītis, kas lielā spiedienā sablīvināts slāpēkļskābes atvasinājumu vidē. Vai zinājāt, ka ir smāķis un tehnoloģija ar kuru koksne tiek padarīta absolūti nedegoša? Tādus "vai zinājāt" par koksnes tēmu var uzdot vēl ļoti daudz. Un atbildes uz tiem ir tepat - Latvijā.

P.S. Atvainojos Mārtiņam par nepareizu vārda uzrakstīšanu. :)

Dzintars, ja tu ellju nevari paarskataamaa laikaa sakristalizeet un aizpildiit poras, a riekstam vinjas ir daudz, tad tu nekad nevareesi neko uzpuleet., vai arii dabuusi tipa spoguli, bet ar daudz daudz "kraateriem".
Vienkaarsha linseeklu ellja ir ljoti laba lieta, bet tas nav tas veids, ar ko tu vari dabuut laidi, kaa 20000 veertai anglju bisei.
Taapat ir jaapatur praataa arii svars. Var jau piedziit to koku visu ar ellju droshivien, bet svars kljuus 2x lielaaks, kas arii nemaz tik forshi nav. .... jaa jaa, mazaaks juutamais atsities utt, bet tomeer ... lietaam ir jaabuut sabalanseetaam.
Juris, Birchwood ir labs masu produkts, ko ir saliidzinoshi viegli lietot, lai ieguutu vidusmeera rezultaatus. Faktiski taa ir ellja ar kautkaadaam veel lakas tipa piedevaam, kas to pasaakumu kristalizee, bet dzilji dabuut iekshaa vinju nesanaak :/
Ja viss buus taa kaa plaanots, tad peec kaadas nedeeljas vareeshu uzprezenteet savu jauno laidi karabiinei.

Man īsti nav skaidrs,kāpēc medību ieroča laidei būtu jāspīd,t.i.,kāpēc tā jāpulē,man visas koka laides ir piesūcinātas ar lineļļu,patīkama sajūta,paņemot rokā,pulēta slapja varētu būt līdzīga slapjam stiklam,tas gan tikai mans viedoklis. Ja kāds nolēmis "eļļoties",sargat mehāniku no eļļas,es pirmajai bisei "saeļļoju" ai,ai,ai kamēr dabuju tīru,pareizāk jau laikam ir laidi atskrūvēt un tad darboties uz nebēdu

Arnolds,
Kaapeec cilveeki teeree MILZU naudu uz ierochu graveejumiem? Vai tieshaam H&H ir 200x labaaks nekaa IZH, jo daargaaks tas ir vismaz 200 reizes un vairaak. ... viekaarshi smuki tas ir :)
Savukaart, ja runaajam par praktiskumu, tad kvalitaatiivas plastmasas laide ir daudz labaaka par jebkuru koku, jebkaa apstraadaatu.
Starp citu, nekaada slapja stikla sajuutas nav, jo tur, kur turi rokas ir ruutojums no "asaam piramiidaam" un koks, lai arii gluds un slapjsh lietuu, ir koks.
Par spiidumu, nav jau taads kaa puleets neruuseejoshais teeraudz .... patiikams "chu-chu" mateets spiidums. Nejaukt ar CCCP laika biseem ar 0.5mm biezu lakas kaartu virsuu, kur ruutojums ir ar "naglu" ievilktas shviikas.

P.S. Visu cieņu kalējam Krišam, bet te nu ir vēl viena laba tēma Medniekiem.lv TV - domāju, ka ne LLU Meža fakultātes Kokapstrādes katedras, ne Koksnes ķīmijas institūta speciālisti neatteiks konsultāciju par koksnes aizsardzību un dekoratīvo īpašibu uzlabošanu, nezaudējot tās kvalitāti - fizikāli mehāniskās īpašības.
Starp citu, pašmāju zinātnieki praktiķi ir radījuši ārkārtīgi daudz un dažādus koksnes apstrādes līdzekļus pret kuriem birčvudi utt vienkārši nobāl - tikai nav līdzekļu to "palaišanai tirgū". Tā lūk. Vai zinājāt, ka koksni var sablīvināt līdz dzelzs blīvumam? Patiesi var, pats esmu turējis tādu koka gabalu rokā - pēc izskata ebonīts, pēc svara un cietības - nu dzelzs kas dzelzs. Bet tas bija tikai baltalkšņa klucītis, kas lielā spiedienā sablīvināts slāpēkļskābes atvasinājumu vidē. Vai zinājāt, ka ir smāķis un tehnoloģija ar kuru koksne tiek padarīta absolūti nedegoša? Tādus "vai zinājāt" par koksnes tēmu var uzdot vēl ļoti daudz. Un atbildes uz tiem ir tepat - Latvijā.
Tas nedegošais smāķis saucās " Kafurs" autors ir Viesturs Zeltiņš. To kompāniju no koksnes ķīmijas institūta mazliet pazīstu. Juri Bērziņ sen. Vai Tu kaut ko " nemuķī " Manas šautenes strādā pietiekoši labi ,lai neteiktu teicami un nekas tur neplīst ,nedalās un nebriest.Tad kad saplīsīs apsolu visiem paziņot.

Esmu mazliet kokrūpnieks.
Vai gāž kokam virsū eļļu, laku, spirtu, šellaku, amonjaku, ūdeņradi, melamīnu vai poliuretānu viss vienalga. Mājas apstākļos darbojoties ja jums neizdodas koku uzbriedināt ar ūdeni tā fizikāli mehāniskās īpašības izmainīt neizdosies. Mazliet mainīsies darbojoties pēc kalēja Kriša metodes, autoklāvā piesūcinot ar amonjaku. Iegūsiet augstāk minēto "dzelzs koku" ar lielāku blīvumu būtiski mazāku nodilumizturību "-" triecienslodzē būs trauslāks par līdzvērtīgiem materiāliem, bet ne par neapstrādātu koksni.
Lai kādu apstrādes metodi Jūs lietotu molekulārā līmenī uz koksni iedarboties neizdosies.
Svarīgākais, kas jāpanāk apstrādājot laidi!!! Pirmajā līmenī- aizpildīt koksnes starpšūnu telpu, lai tajās nevarētu iekļūt ūdens. To visvieglāk izdarīt piesūcinot ar eļļu. Otrajā līmenī- (ja ir vajadzība koku ilgstoši turēt ūdenī) iespiest eļļu koksnes šūnās (autoklāvā).
Domāju laidei pietiks ar pirmo līmeni. Būtiski izvēlēties eļļu, kas pietiekami īsā laikā polimerizējas (lineļļa), lai būtu iespējams kokam veikt tālāku apdari. Tas ir uzklāt laku vai politūru. Pie svaigas eļļas jums neizdosies veikt jabkādu tālāku apdari, jo vienkārši nebūs adhēzijas. Ar eļļu piesūcināt ir būtiski jo jebkura caurspīdīgā apdare aizsargā tikai koksnes virskārtu(neticiet reklāmām, ka tā dzi1ļi iesūcas kokā). Pie šī gadījuma tā tik un tā ir tikai koksnes virskārta. un pie jebkura mazākā mehaniskā bojājuma mitrums ies dziļāk koksnē. Atcerieties, ka daudz svarīgāk ir apstrādāt tās vietas ko mēs ikdienā neredzam - mehanisma kārbas dobumu, siksnu skrūvju caurumus , pastobres iekšpusi. Lai kā jūs darbojaties ja apdarē izmantojat vairākus materiālus tad uz kāda cita koka gabala izmēģiniet kā tie viens ar otru sadzīvo ilgākā laikā. Un žāvējot laidi nemēģiniet to ilgstoši žāvēt lielā karstumā. Jo ja jūs izdzīsiet no koka šūnām ārā šūnu mitrumu tad koks neatgriezeniski patiešām paliks trausls. Šeit vairs nelīdzēs koka turēšana mitrumā. Koksnes relatīvajam mirumam vajadzētu palikt pie 4-6%.
Lai izdodas.
Šaujam garām!

Man tie rutojumi pēc atjaunošanas ir likvidejusies - nu nav bisei tāds graviens, ka plinte no rokām muktu prom.

FŪŪ,paldies Jāni,citādi visus gudrīšus salasījies sāku domāt ka varbūt esmu neglābjami atpalicis,uzreiz palika vieglāk,pavisam godīgi!