Protams, ka galvenā nozīme ir zemei. Zemei ar zemu vērtējumu, varam minerālmēslus gāzt tonnām, bet rezultātu nebūs. Bet labā zemē , audzējot intensīvās šķirnes, ievērojot augu seku un pareizi lietojot minerālmēslus un ķīmiju, iegūt 10t/ha ir iespējams un reāli tādas ražas tiek iegūtas arī Latvijā jau tagad.
Jā Māri pierkītu ka var sasniegt tādu ražas devu no ha, bet varu saderēt šajā lomā nospēlē ne tikai labs mēslojums, bet arī zeme kur aug kultūra. Domājams būs starpība ražā, ja tos pašus kviešus audzēt melnzemē, vai smilšaini mālainā zemē.
Uldim... Inga Jansone, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts
Vidējā ziemas kviešu raža konvencionālajā saimniekošanas sistēmā bija 10,8 t/ha. Augstākās vidējās ražas iegūtas no kviešu šķirnēm ‘Olivin’, ‘Magnifik’, ‘Flair’, ‘SW Harnesk’, ‘Lars’ un ‘Skalmje’. Šo šķirņu vidējās ražas bija 11,25–11,.81 t/ha. Zemākas ražas bija šķirnei ‘SW Maxi’, ‘Anthus’, līnijām 96–76 un 96–58. Tās bija robežās 10,02 –10,76 t/ha.
Citēšu... Inga Jansone, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts
Vidējā ziemas kviešu raža konvencionālajā saimniekošanas sistēmā bija 10,8 t/ha. Augstākās vidējās ražas iegūtas no kviešu šķirnēm ‘Olivin’, ‘Magnifik’, ‘Flair’, ‘SW Harnesk’, ‘Lars’ un ‘Skalmje’. Šo šķirņu vidējās ražas bija 11,25–11,.81 t/ha. Zemākas ražas bija šķirnei ‘SW Maxi’, ‘Anthus’, līnijām 96–76 un 96–58. Tās bija robežās 10,02 –10,76 t/ha.
Palielinot papildmēslojuma normu par 40 kg/ha, pieauga šķirņu vidējās kviešu ražas. Vidējā kviešu raža palielinājās par 1,21 t/ha. Tas veidoja 12% ražas pieaugumu.
Ne visas kviešu šķirnes, kas bija iekļautas pētījumā, vienādi spēja izmantot slāpekli ražas paaugstināšanai (sk. 1. tab.).
Ziemas kviešu šķirnes ‘Anthus’ un ‘Skalmje’, palielinot slāpekļa papildmēslojumu par 40 kg/ha, nedeva būtisku ražas pieaugumu. Cietes daudzums pētītajām šķirnēm savstarpēji bija ļoti līdzīgs: vidēji 69,4%. Starp analizējamām šķirnēm lielāko cietes daudzumu varēja vērot kviešu šķirnēm ‘Skalmje’ un ‘SW Harnesk’. Vismazāk cietes bija ‘Olivin’, ‘Magnifik’ un līnijai 96–76. Šīs šķirnes, kam raksturīgs mazs vidējais cietes daudzums, pēc šķirņu apraksta ir kviešu šķirnes, kas piemērotas maizes cepšanai (sk. 2. tab.).
Palielinot slāpekļa mēslojuma normu līdz 140 kg/ha, atzīmēts neliels vidējā cietes daudzuma samazinājums. Vērtējot atsevišķas kviešu šķirnes, tendence samazināties cietes daudzumam ar slāpekļa papildmēslojumu 140 kg/ha
bija vērojama visām pētītajām kviešu šķirnēm un līnijām, izņemot ‘SW Maxi’. Ņemot vērā, ka bioetanola ieguvei nepieciešamas kviešu šķirnes ar lielāku cietes daudzumu, mēslojuma devu nevajadzētu paaugstināt, ja vien nav vērojams būtisks ražas paaugstinājums.
Aprīkojums: Benelli M2 (12x76 plus paradokss), IŽ-54 (12x70), MC 20-01 (20x70)
Suņi: Taksis Tedis
07.02.2012. 09:43
Vistu mēsli, saki? Viens kārtīgs mednieks reiz stāstīja, ka nevajagot zosis dzīt prom no zelmeņa laukiem - tās ēdot, mēslojot un mega raža pēc tam esot iegūstama. :)
Uldi ir viens ļoti labs minerālis vistu mēlsi, vo kur raža :) Pie mums rapsis bija cilvēka augumā. Stiebrāji lielā pirksta resnumā!!! Graudi ar bija labie, bet vienalga graudu raža no viena ha nepārsniedza 5 t. Var būt varētu ar vēl papildus piedevām un ķīmijām uzforsēt līdz 6-7 t bet 10 tonnas tas var būt tikai tā kā Ukrainā tīrā melnzemē un vēl piekabi mēslojuma. Pie mums Latgalē pie mālainas zemes 5 t no ha tā ir pat ļoti laba raža. Blakus saimniekam pat berot minerāļus un ķīmiju knapi 4 t no ha sanāk. Ne velti savā laikā pie mums ļoti labi audzēja kukurūzu un cukurbietes. Kartupeļu raža ar bija laba, bet tie bija vēl PSRS laiki, kā saka bērnība pagāja kukurūzu un zirņu laukā :) . Un cita ķīmija bija kuras dēļ visās upēs zivis apsprāga.
Graudus kaltējam ar Mepu kalti. Pelavās graudus pat grūti ir atrast. Pelavu tīrība tiek regulēta ar gaisa plūsmu, tādēļ nopūsts tiek tikai tas, kas ir ar mazu tilpummasu. Vienīgi auzu pelavas ir mazliet graudainākas, auzu tilpummasas dēļ. Nākas cūkām barot tīrus graudus... :))
Pilnīgi tev piekrītu par to izvēli. Agrāk savā laikā kad bija bargas ziemas viss tika notiesāts, tagad atved, te to nevēlas te šito nēed.
vienīgi rapšu pelavas bija izlīdzinātas ar zemi kad bija lielie aukstumi, bet tas ar kā tu minēji drīzāk sporta pēc, un siltumā pagulēt :)
Nezinu kādu tur pie jums kaltes lieto vai tīrīšanas mehānismu ka maz graudu, bet pie mums ja saimnieks paslinko sekot tam procesam, tad gadās ka kādi 20% vismaz dažreiz pat vairāk sastāda graudi. Vienu gadu kaut kas nojūdzās pie viena saimnieka un pelavās izmeta līdz pat 50% graudu. Tajā gadā pat graudus nevajadzēja iegādāties.
Vidējā ziemas kviešu raža konvencionālajā saimniekošanas sistēmā bija 10,8 t/ha. Augstākās vidējās ražas iegūtas no kviešu šķirnēm ‘Olivin’, ‘Magnifik’, ‘Flair’, ‘SW Harnesk’, ‘Lars’ un ‘Skalmje’. Šo šķirņu vidējās ražas bija 11,25–11,.81 t/ha. Zemākas ražas bija šķirnei ‘SW Maxi’, ‘Anthus’, līnijām 96–76 un 96–58. Tās bija robežās 10,02 –10,76 t/ha.
Vidējā ziemas kviešu raža konvencionālajā saimniekošanas sistēmā bija 10,8 t/ha. Augstākās vidējās ražas iegūtas no kviešu šķirnēm ‘Olivin’, ‘Magnifik’, ‘Flair’, ‘SW Harnesk’, ‘Lars’ un ‘Skalmje’. Šo šķirņu vidējās ražas bija 11,25–11,.81 t/ha. Zemākas ražas bija šķirnei ‘SW Maxi’, ‘Anthus’, līnijām 96–76 un 96–58. Tās bija robežās 10,02 –10,76 t/ha.
Palielinot papildmēslojuma normu par 40 kg/ha, pieauga šķirņu vidējās kviešu ražas. Vidējā kviešu raža palielinājās par 1,21 t/ha. Tas veidoja 12% ražas pieaugumu.
Ne visas kviešu šķirnes, kas bija iekļautas pētījumā, vienādi spēja izmantot slāpekli ražas paaugstināšanai (sk. 1. tab.).
Ziemas kviešu šķirnes ‘Anthus’ un ‘Skalmje’, palielinot slāpekļa papildmēslojumu par 40 kg/ha, nedeva būtisku ražas pieaugumu. Cietes daudzums pētītajām šķirnēm savstarpēji bija ļoti līdzīgs: vidēji 69,4%. Starp analizējamām šķirnēm lielāko cietes daudzumu varēja vērot kviešu šķirnēm ‘Skalmje’ un ‘SW Harnesk’. Vismazāk cietes bija ‘Olivin’, ‘Magnifik’ un līnijai 96–76. Šīs šķirnes, kam raksturīgs mazs vidējais cietes daudzums, pēc šķirņu apraksta ir kviešu šķirnes, kas piemērotas maizes cepšanai (sk. 2. tab.).
Palielinot slāpekļa mēslojuma normu līdz 140 kg/ha, atzīmēts neliels vidējā cietes daudzuma samazinājums. Vērtējot atsevišķas kviešu šķirnes, tendence samazināties cietes daudzumam ar slāpekļa papildmēslojumu 140 kg/ha
bija vērojama visām pētītajām kviešu šķirnēm un līnijām, izņemot ‘SW Maxi’. Ņemot vērā, ka bioetanola ieguvei nepieciešamas kviešu šķirnes ar lielāku cietes daudzumu, mēslojuma devu nevajadzētu paaugstināt, ja vien nav vērojams būtisks ražas paaugstinājums.
vienīgi rapšu pelavas bija izlīdzinātas ar zemi kad bija lielie aukstumi, bet tas ar kā tu minēji drīzāk sporta pēc, un siltumā pagulēt :)
Nezinu kādu tur pie jums kaltes lieto vai tīrīšanas mehānismu ka maz graudu, bet pie mums ja saimnieks paslinko sekot tam procesam, tad gadās ka kādi 20% vismaz dažreiz pat vairāk sastāda graudi. Vienu gadu kaut kas nojūdzās pie viena saimnieka un pelavās izmeta līdz pat 50% graudu. Tajā gadā pat graudus nevajadzēja iegādāties.