Māri Medniek!
5t no ha pie mums Latgalē tā ir jau laba raža. Var būt ka Zemgalē zemienē ir līdz pat 10t bet pie mums mālainā zemē ir pagrūti sasniegt tādu ražu no 1 ha. To ko jūs paskaitījās 5 t no ha jānoņem vēl sīkie lopbarības graudi, tīrīšanas rezultātā atsijātās nezāles, kaut arī lauki ir var teikt ideāli tīri, vienalga trāpās arī nezāles. Pie mums mūsu pusē laba raža jau skaitās ja no viena ha noņem pāri 4t, bet 5 tonnas tā ir jau laba raža. un kā minēja Valērijs tad kur tādus ciparus ņema???
Pie mūsu barotavām rukši iet intensīvi, bet ar pārbarošanu neforsējam, jo kaut arī ārā ir lieli mīnusi, kur sniega kārta ir bieza tur zeme necik nav pārsalusi, rukšiem pietiekami viegli barību ar sameklēt.
Var būt kāds tomēr man nepiekritīs un sāks kaut ko pretī rakstīt ,bet vēlreiz pieminēšu ka ar mūsu ES ideoloģisko domāšanu daudziem liekas ka rukšus jābaro, nevis japiebaro. Skatoties kā citi sabaro 1 tonnu graudu man liekas tas ir jau par traku, Pie mums nedēļā mēs beram tikai 2-3 maisu graudu un pilnģi pietiekami lai rukši idzīvotu, nevis atbarotos kā mājas cūkas. Diemžēl daudziem sāka sajukt tas ka rukšus ir jāpiebaro, nevis jāatbaro un tāda ziema kā šī rukšiem ir viegla. Paksatīsimies kāds būs februāra beigas, bet pagaidām meža dzīvniekiem izdzīvot ir ļoti viegli, tikai daudzi to nesaprot un domā ka nabagiem nav ko ēst. Labs piemērs ir ar bukiem, tur kur viņus baroja, stirnas ir degradējušās un pašas ziemā nevarēja atrast barību, rezultātā ļoti daudz gāja bojā un vietām ļoti maz stirnu izdzīvoja, bet tur kur netika tik intensīvi pārbarots, bet tikai piebarots tur stirnu vairāk izdzīvoja. Pie mums var teikt bija ļoti minimāls kritums, jā nav tika taudz kā treknajos gados, bet vienalga bija ļoti daudz buku.
Edgar , iespējams, ka Latgalē viss ir savādāk, bet pat Vidzemē 4t no hektāra ir pašvaka raža, ar kuru bagāts netiks neviens zemnieks. Pats esmu saistīts ar šo nozari, tādēļ varu nosaukt skaitļus, ieskatoties preču PVZ. 1. kategorijas kviešu cena sasniedza gandrīz 150ls/t + PVN. Tā ir vairumcena, mazumcena bieži vien ir vēl lielāka. Graudu iekūlumu "bunkursvarā" sen vairs neviens nerēķina - graudu iekūlumu rēķina "klēts" svarā, kur tiek atskaitīti mitrums, netīrumu, un sīko graudu %. Netīrumi un sīkie graudi sastāda dažus procentus no kopējā svara. Tas tā - par lauksaimniecības tēmu... :))
Tas man arī skaidrs ir!
Bet jautājums ir tad vēl sekojoš. Kā jums ir ar griķu un rapša netīrumiem, tas ir kas izber vai rukši apmeklē tos. Piemēmam man vienu gadu rapša athodu bija ļoti daudz, bet apmeklēt ne visai gribēja, kad piebērām graudus tad rakās ,bet tā ne visai! Kā ar griķiem!
Mūsu pusē ja ļoti vēlējās tad pa taisno no lauka varēja iepirkt par 10 saņi tonnā pie neliela mitruma daudzuma, pat kaltēt nevajadzēja, jo sausi var teikt bija, un zāles ar min.
Griķus mēs neaudzējam, bet rapša smalkumi cūkām nepatīk. Arī no kaltes vestās graudaugu pelavas cūkām ne īpaši patīk, jo graudu tur ir maz. Ziemā, sala laikā, tad gan pa pelavām darbojas, bet, manuprāt, tas vairāk "sporta" pēc. :) Ja nebūtu nekā cita ko ēst, tad, iespējams, ka ņemtos arī pa rapša un griķu pelavām. Pēdējos gados cūkām īpašas problēmas pārziemot nav bijušas, tādēļ viņas ir diezgan izvēlīgas. :)
Pilnīgi tev piekrītu par to izvēli. Agrāk savā laikā kad bija bargas ziemas viss tika notiesāts, tagad atved, te to nevēlas te šito nēed.
vienīgi rapšu pelavas bija izlīdzinātas ar zemi kad bija lielie aukstumi, bet tas ar kā tu minēji drīzāk sporta pēc, un siltumā pagulēt :)
Nezinu kādu tur pie jums kaltes lieto vai tīrīšanas mehānismu ka maz graudu, bet pie mums ja saimnieks paslinko sekot tam procesam, tad gadās ka kādi 20% vismaz dažreiz pat vairāk sastāda graudi. Vienu gadu kaut kas nojūdzās pie viena saimnieka un pelavās izmeta līdz pat 50% graudu. Tajā gadā pat graudus nevajadzēja iegādāties.
Graudus kaltējam ar Mepu kalti. Pelavās graudus pat grūti ir atrast. Pelavu tīrība tiek regulēta ar gaisa plūsmu, tādēļ nopūsts tiek tikai tas, kas ir ar mazu tilpummasu. Vienīgi auzu pelavas ir mazliet graudainākas, auzu tilpummasas dēļ. Nākas cūkām barot tīrus graudus... :))
Uldi ir viens ļoti labs minerālis vistu mēlsi, vo kur raža :) Pie mums rapsis bija cilvēka augumā. Stiebrāji lielā pirksta resnumā!!! Graudi ar bija labie, bet vienalga graudu raža no viena ha nepārsniedza 5 t. Var būt varētu ar vēl papildus piedevām un ķīmijām uzforsēt līdz 6-7 t bet 10 tonnas tas var būt tikai tā kā Ukrainā tīrā melnzemē un vēl piekabi mēslojuma. Pie mums Latgalē pie mālainas zemes 5 t no ha tā ir pat ļoti laba raža. Blakus saimniekam pat berot minerāļus un ķīmiju knapi 4 t no ha sanāk. Ne velti savā laikā pie mums ļoti labi audzēja kukurūzu un cukurbietes. Kartupeļu raža ar bija laba, bet tie bija vēl PSRS laiki, kā saka bērnība pagāja kukurūzu un zirņu laukā :) . Un cita ķīmija bija kuras dēļ visās upēs zivis apsprāga.
Aprīkojums: Benelli M2 (12x76 plus paradokss), IŽ-54 (12x70), MC 20-01 (20x70)
Suņi: Taksis Tedis
07.02.2012. 09:43
Vistu mēsli, saki? Viens kārtīgs mednieks reiz stāstīja, ka nevajagot zosis dzīt prom no zelmeņa laukiem - tās ēdot, mēslojot un mega raža pēc tam esot iegūstama. :)
Citēšu... Inga Jansone, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts
Vidējā ziemas kviešu raža konvencionālajā saimniekošanas sistēmā bija 10,8 t/ha. Augstākās vidējās ražas iegūtas no kviešu šķirnēm ‘Olivin’, ‘Magnifik’, ‘Flair’, ‘SW Harnesk’, ‘Lars’ un ‘Skalmje’. Šo šķirņu vidējās ražas bija 11,25–11,.81 t/ha. Zemākas ražas bija šķirnei ‘SW Maxi’, ‘Anthus’, līnijām 96–76 un 96–58. Tās bija robežās 10,02 –10,76 t/ha.
Palielinot papildmēslojuma normu par 40 kg/ha, pieauga šķirņu vidējās kviešu ražas. Vidējā kviešu raža palielinājās par 1,21 t/ha. Tas veidoja 12% ražas pieaugumu.
Ne visas kviešu šķirnes, kas bija iekļautas pētījumā, vienādi spēja izmantot slāpekli ražas paaugstināšanai (sk. 1. tab.).
Ziemas kviešu šķirnes ‘Anthus’ un ‘Skalmje’, palielinot slāpekļa papildmēslojumu par 40 kg/ha, nedeva būtisku ražas pieaugumu. Cietes daudzums pētītajām šķirnēm savstarpēji bija ļoti līdzīgs: vidēji 69,4%. Starp analizējamām šķirnēm lielāko cietes daudzumu varēja vērot kviešu šķirnēm ‘Skalmje’ un ‘SW Harnesk’. Vismazāk cietes bija ‘Olivin’, ‘Magnifik’ un līnijai 96–76. Šīs šķirnes, kam raksturīgs mazs vidējais cietes daudzums, pēc šķirņu apraksta ir kviešu šķirnes, kas piemērotas maizes cepšanai (sk. 2. tab.).
Palielinot slāpekļa mēslojuma normu līdz 140 kg/ha, atzīmēts neliels vidējā cietes daudzuma samazinājums. Vērtējot atsevišķas kviešu šķirnes, tendence samazināties cietes daudzumam ar slāpekļa papildmēslojumu 140 kg/ha
bija vērojama visām pētītajām kviešu šķirnēm un līnijām, izņemot ‘SW Maxi’. Ņemot vērā, ka bioetanola ieguvei nepieciešamas kviešu šķirnes ar lielāku cietes daudzumu, mēslojuma devu nevajadzētu paaugstināt, ja vien nav vērojams būtisks ražas paaugstinājums.
5t no ha pie mums Latgalē tā ir jau laba raža. Var būt ka Zemgalē zemienē ir līdz pat 10t bet pie mums mālainā zemē ir pagrūti sasniegt tādu ražu no 1 ha. To ko jūs paskaitījās 5 t no ha jānoņem vēl sīkie lopbarības graudi, tīrīšanas rezultātā atsijātās nezāles, kaut arī lauki ir var teikt ideāli tīri, vienalga trāpās arī nezāles. Pie mums mūsu pusē laba raža jau skaitās ja no viena ha noņem pāri 4t, bet 5 tonnas tā ir jau laba raža. un kā minēja Valērijs tad kur tādus ciparus ņema???
Pie mūsu barotavām rukši iet intensīvi, bet ar pārbarošanu neforsējam, jo kaut arī ārā ir lieli mīnusi, kur sniega kārta ir bieza tur zeme necik nav pārsalusi, rukšiem pietiekami viegli barību ar sameklēt.
Var būt kāds tomēr man nepiekritīs un sāks kaut ko pretī rakstīt ,bet vēlreiz pieminēšu ka ar mūsu ES ideoloģisko domāšanu daudziem liekas ka rukšus jābaro, nevis japiebaro. Skatoties kā citi sabaro 1 tonnu graudu man liekas tas ir jau par traku, Pie mums nedēļā mēs beram tikai 2-3 maisu graudu un pilnģi pietiekami lai rukši idzīvotu, nevis atbarotos kā mājas cūkas. Diemžēl daudziem sāka sajukt tas ka rukšus ir jāpiebaro, nevis jāatbaro un tāda ziema kā šī rukšiem ir viegla. Paksatīsimies kāds būs februāra beigas, bet pagaidām meža dzīvniekiem izdzīvot ir ļoti viegli, tikai daudzi to nesaprot un domā ka nabagiem nav ko ēst. Labs piemērs ir ar bukiem, tur kur viņus baroja, stirnas ir degradējušās un pašas ziemā nevarēja atrast barību, rezultātā ļoti daudz gāja bojā un vietām ļoti maz stirnu izdzīvoja, bet tur kur netika tik intensīvi pārbarots, bet tikai piebarots tur stirnu vairāk izdzīvoja. Pie mums var teikt bija ļoti minimāls kritums, jā nav tika taudz kā treknajos gados, bet vienalga bija ļoti daudz buku.
Bet jautājums ir tad vēl sekojoš. Kā jums ir ar griķu un rapša netīrumiem, tas ir kas izber vai rukši apmeklē tos. Piemēmam man vienu gadu rapša athodu bija ļoti daudz, bet apmeklēt ne visai gribēja, kad piebērām graudus tad rakās ,bet tā ne visai! Kā ar griķiem!
Mūsu pusē ja ļoti vēlējās tad pa taisno no lauka varēja iepirkt par 10 saņi tonnā pie neliela mitruma daudzuma, pat kaltēt nevajadzēja, jo sausi var teikt bija, un zāles ar min.
vienīgi rapšu pelavas bija izlīdzinātas ar zemi kad bija lielie aukstumi, bet tas ar kā tu minēji drīzāk sporta pēc, un siltumā pagulēt :)
Nezinu kādu tur pie jums kaltes lieto vai tīrīšanas mehānismu ka maz graudu, bet pie mums ja saimnieks paslinko sekot tam procesam, tad gadās ka kādi 20% vismaz dažreiz pat vairāk sastāda graudi. Vienu gadu kaut kas nojūdzās pie viena saimnieka un pelavās izmeta līdz pat 50% graudu. Tajā gadā pat graudus nevajadzēja iegādāties.
Vidējā ziemas kviešu raža konvencionālajā saimniekošanas sistēmā bija 10,8 t/ha. Augstākās vidējās ražas iegūtas no kviešu šķirnēm ‘Olivin’, ‘Magnifik’, ‘Flair’, ‘SW Harnesk’, ‘Lars’ un ‘Skalmje’. Šo šķirņu vidējās ražas bija 11,25–11,.81 t/ha. Zemākas ražas bija šķirnei ‘SW Maxi’, ‘Anthus’, līnijām 96–76 un 96–58. Tās bija robežās 10,02 –10,76 t/ha.
Palielinot papildmēslojuma normu par 40 kg/ha, pieauga šķirņu vidējās kviešu ražas. Vidējā kviešu raža palielinājās par 1,21 t/ha. Tas veidoja 12% ražas pieaugumu.
Ne visas kviešu šķirnes, kas bija iekļautas pētījumā, vienādi spēja izmantot slāpekli ražas paaugstināšanai (sk. 1. tab.).
Ziemas kviešu šķirnes ‘Anthus’ un ‘Skalmje’, palielinot slāpekļa papildmēslojumu par 40 kg/ha, nedeva būtisku ražas pieaugumu. Cietes daudzums pētītajām šķirnēm savstarpēji bija ļoti līdzīgs: vidēji 69,4%. Starp analizējamām šķirnēm lielāko cietes daudzumu varēja vērot kviešu šķirnēm ‘Skalmje’ un ‘SW Harnesk’. Vismazāk cietes bija ‘Olivin’, ‘Magnifik’ un līnijai 96–76. Šīs šķirnes, kam raksturīgs mazs vidējais cietes daudzums, pēc šķirņu apraksta ir kviešu šķirnes, kas piemērotas maizes cepšanai (sk. 2. tab.).
Palielinot slāpekļa mēslojuma normu līdz 140 kg/ha, atzīmēts neliels vidējā cietes daudzuma samazinājums. Vērtējot atsevišķas kviešu šķirnes, tendence samazināties cietes daudzumam ar slāpekļa papildmēslojumu 140 kg/ha
bija vērojama visām pētītajām kviešu šķirnēm un līnijām, izņemot ‘SW Maxi’. Ņemot vērā, ka bioetanola ieguvei nepieciešamas kviešu šķirnes ar lielāku cietes daudzumu, mēslojuma devu nevajadzētu paaugstināt, ja vien nav vērojams būtisks ražas paaugstinājums.