Ja ir runa par ēdienu, kas ārpus "vispārpieņemtā", tad ēšana/neēšana izskaidrojama ar audzināšanu jau bērnībā. Viens ēdināts ar cīsiņiem un cita nepazīst (=noliedz), cits lutināts ar ēdienu daudzveidību, tādēļ no jaunām garšām nebaidās.
Pareizi norādīja Zariņa kungs uz piemēru ar vīnes šniceli. Tādi nudien ir redzēti, kas eksotisku zemju restorānos pieprasa karbonādi. Es starp tiem neesmu; ar lielu interesi allaž izbaudu vietējās kulinārijas īpatnības.
Vēl jāņem vērā iedzimtā tieksme eksperimentēt. Es, paldies Dievam, ar tādu esmu apveltīts, tādēļ labprāt nomēģināju bebra asti (tiesa, neiepatikās, lai gan citronpiparus nebiju žēlojis), gan arī neatteikšos no lūša kotletītes, kad tāda iespēja radīsies.
Visbeidzot atgādinu, ka mēs nekad nezinām, kādus laikus atnesīs rītdiena, tādēļ, jo elastīgāki un brīvāki no aizspriedumiem būsim, jo labāk mums pašiem.
Uz veselību, dāmas un kungi!
Suņi: 3 jagdterjeri, taksis un Rietumsibīrijas laika
Medību trofejas: 27
22.03.2012. 23:05
Piekrītu Pēterim S.
Esmu novērojusi, ka tie cilvēki, kas nākuši no t.s. nelabvēlīgām ģimenēm ir ļoti izvēlīgi ēšanā. Noskatos uz tādiem bērniem- viņiem nedēļām maize mājās nav bijusi, ēduši kartupeļu mizas, bet neēd to un to, kaut gan liekas, vajadzētu locīt iekšā visu, kas kust un nekust.
Slēpts
23.03.2012. 07:31
Pēc šitādām runām gribu redzēt no jums VISU jūsu nomedīto zvēru pagatavošanas receptes, ieskaitot lapsas, ješkas utt. Ne visiem skaitās normāli apēst kaķi
Suņi: 3 jagdterjeri, taksis un Rietumsibīrijas laika
Medību trofejas: 27
23.03.2012. 07:58
Ģirt, es arī neēstu suni un kaķi,jo šie dzīvnieki ir mani draugi ;)
Parasti cilvēkam ir kaut kas, ko viņš neēd, bet dažiem ir tikai kaut kas, bezmaz vai viens (kā tā šnicele, ko Andris rakstīja), ko viņš ēd.
Rīgā bomži gardu muti ēd!
Pareizi norādīja Zariņa kungs uz piemēru ar vīnes šniceli. Tādi nudien ir redzēti, kas eksotisku zemju restorānos pieprasa karbonādi. Es starp tiem neesmu; ar lielu interesi allaž izbaudu vietējās kulinārijas īpatnības.
Vēl jāņem vērā iedzimtā tieksme eksperimentēt. Es, paldies Dievam, ar tādu esmu apveltīts, tādēļ labprāt nomēģināju bebra asti (tiesa, neiepatikās, lai gan citronpiparus nebiju žēlojis), gan arī neatteikšos no lūša kotletītes, kad tāda iespēja radīsies.
Visbeidzot atgādinu, ka mēs nekad nezinām, kādus laikus atnesīs rītdiena, tādēļ, jo elastīgāki un brīvāki no aizspriedumiem būsim, jo labāk mums pašiem.
Uz veselību, dāmas un kungi!
It sevišķi melnais...
Esmu novērojusi, ka tie cilvēki, kas nākuši no t.s. nelabvēlīgām ģimenēm ir ļoti izvēlīgi ēšanā. Noskatos uz tādiem bērniem- viņiem nedēļām maize mājās nav bijusi, ēduši kartupeļu mizas, bet neēd to un to, kaut gan liekas, vajadzētu locīt iekšā visu, kas kust un nekust.
Parasti cilvēkam ir kaut kas, ko viņš neēd, bet dažiem ir tikai kaut kas, bezmaz vai viens (kā tā šnicele, ko Andris rakstīja), ko viņš ēd.