Aprīkojums: H&K 2000 SLB (30-06), Savage (223), IŽ 57
Suņi: Krievu Eiropas laika- Bārts, Latvijas Dzinējsuns Dārts Veiders
Medību trofejas: 93
30.03.2012. 22:23
Īpašumtiesības ir absolūtas... Ja būs tā kā "vecajā"Eiropā kur medību iecirkņus var piereģistrēt tikai īpašnieks, vai īpašnieku apvienības, un !!! tas viņioem ir jādara OBLIGĀTI !!! Un Tad vai nu viņi paši, vai arī medību tiesību nomnieks realizē tiesības medīt. Šādā situācijā jautājums par postijumiem vairs nav primārs, jo postījumu gadījumā pats īpasņieks šo situāciju risina, vai nu medījot, vai arī ierubījot medību tiesību nomniekam tādu ciparu, kas kompensē eventuālos zaudējumus. Secinājums ir viens- nākotnē medīs tikai tie kas būs gana biezi un spējīgi iegādāties kādu zemes pleķīti!
Un mūsu bālēliņi šādu HOBIJU būs beiguši - lielo paldies sakot brālims ZEMNIEKAM, jo redziet iznāk jau ka mēs te lejā kaimiņos dzīvojam. Dzīvē jau iekārtotas dažādas kaimiņu situācijass...
Slēpts
30.03.2012. 23:20
Dainis Ručevskis
Šodien, 20:34
Nu moins,kas par vīzdegunību- ''tu zemnieciņ tik sāc maksāt par to ka sargājam tavus laukus no mūsu cūkām'' Tikpat labi es varētu palaist savus gaļas liellopus priežu jaunaudzīti apkost, un saniknotajam mežsargam paziņot- "pats vainīgs, kapēc nemaksāji par apsargāšanu". Medniekiem ,mežacūku lielaudzētājiem ,jāsāk saprast ka zemnieki vairs nesponsorēs viņu hobiju
Daini atšķirībā no cūkām tie gaļas liellopi ir tavs īpašums, bet man par to cūku lielā mērā nav nekādas daļas kamēr tā ir dzīva. Tas cūķis nepieder ne man ne kaimiņu kolektīva Vovam, bet valstij.
No zemes īpašnika viedokļa vai Viņu grupas viss ir saprotami. Taas var svārstīties starp labas sargāšanas un komercmedībām. Kas kuram būs izdevīgāk vai vienkāršāk,rādīs laiks vai saprāts. Kā jau vienmēr cietīs vienkāršā tauta,dēļ ambicioziem jaunbagātnikiem vai neprasmīgiem kolektīvu vadītājiem.Kaut kr jau te pavīdēja-~20 pensionāri +jaunie bez trubām.Mūsu pusē pensionāri ir tie kas sargā un bauda medības.
Jaukas brīvdienas! :)
nu te jau izskatas ka lielais bralis grib mazo brali zem tanka pasviest. Ja pareizi saprotu ko grib panakt, tad sikzemnieki var aizmist par saimniekosanu...
Un cik zemnieks ir gatavs maksāt valstīj, lai valsts dzīvniek neietu pusdienās uz zemnieka lauka????
Ja nopietni, tad mednieks ar zemnieku (normālā situacijā), labrāt sadarbojas un sastrādājas! Savukārt līdz ko lietā tiks iesaistīti Ls, tā MUĻĶUMS ņem virsroku, appusēji, diemžēl!
Nu ja, kungi, demogoģija- tas ir spēks! Jebkuru sakarīgu domu var pavērst sev vajadzīgā gultnē, kā vecais teiciens: kurš maksā (privātīpašnieks), tas pasūta mūziku...
Vienkārši agrīnais kapitālisms. Jautājums- kam pieder medījamie dzīvnieki?... kam pieder zeme uz kuras šie dzīvnieki dzīvo? tobiš, vai tomēr nevajadzētu tikt skaidībā ar īpašumtiesībām? Iedomājaties, ja valsts visu pārņemtu zem sava spārna, vai privātīpašnieki zem sava- būtu kā ar fotoradatirm, visi slikti, neviens nejūtās vainīgs.
Pats par sevi saprotams.. , ka kapitālsti (es teiktu- feodālisti, vismaz tāda pēdējā laikā šī mūsu mīļā zemīte izskatās) uzskatīs savu īpašumu par savu cietoksni un visa dzīvībiņa šajā teritorijā ar būs viņu privātīpašums, tas tāpat ir visapkārt redzams. Mednieks šai gadījumā ir tāds kā piedēklis, kas traucē privātīpašnieka tiesību (pašlaik iedomāto) īsteošanai, t.i. savā īpašumā atrodošos dzīvnieku "kontrolētai atšaušnai".
Ja valsts uzņemas medījamo dzīvnieku uskaiti, nomedīšanas apjoma un korektuma kontroli, tad varbūt tai būtu arī jāreglamentē vai jānosaka standarti, piemēram:
- vai mednieku formējums fiziski spēj apmedīt savas medīdu platībs;
- vai zemes īpašnieks veicis visas preventīvās darbības postījumu novēršanai (arī ņemot iepriekšējo pieredzi... ar domu: pagājušogad iekāpu kakā, šogad akal tā kaka ir še pat);
- u.t.t.
Ko mans gribēja ar šo pa teikt... dzīvosim koleģiāli, katrs darīsim savu darbu, dalīsimies informācijā (sauksim palīgā, negaidīsim, kad sauc palīgā) un nepārmetīsim viens otram savu neizdarību, vnk sadarbosimies, konstruktīvi norādīsim nesaskaņas un nevilksim jau tā paplāno sedziņu katrs uz savu pusi...
Gala vārds būtu jāsaka VMD, kuru atbildībā un kontrolē ir meža dzīvnieku uzskaite un nomedīšanas limita noteikšana. Nedomāju, ka pie šā brīža kapacitātes viņi var atļauties piekrist likuma izmaiņām, kuru rezultātā izveidotos, piemēram, 14000 nelieli iecirkņi, kur katrā īpašnieks sāktu regulēt pa savam prātam un lielākā daļā gadījumu censtos panākt savā iecirknī minimālu dzīvnieku blīvumu. Tas nav ne valsts ne sabiedrības interesēs, vienīgi tiek realizētas īpašnieku merkantīlās vajadzības, pretī saņemot nekontrolējamu procesu. Tie īpašnieki, kuri to vēlas, jau sen medī savos īpašumos, piekam, daudzi no viņiem atzīst, ka tas nav lēts prieks - uzturēt medību infrastruktūru, veikt nepieciešamos biotehniskos pasākumus, piebarošanu, algot zinošu jēgeri utt. Naivi ir iedomāties, ka noreģistrēsi savos 50ha iecirkni, uznaglosi vienu tornīti un nu tik nāks un būs medīšana :)
Slēpts
02.04.2012. 13:48
Sadarbībai ir jābūt uz abpusēji izdevīgiem principiem- es par to šeit diskutēju pirms gadiem diviem:)
Vēl ar vien IR medību kolektīvi- kas savu hobiju vērtē augsti un uzskata, ka tas kas notiek pie darījuma partnera (zemnieki) mednieku neskar.
Es uzskatu, ka ar limitiem un postījumiem ir jāstrādā VALSTIJ. Valsts nosaka limitu- un šo limitu nodod tālāk medniekiem.
Un medniekiem ir PIENĀKUMS šo limitu izpildīt.
maz zināmam zemniekam- martā cūka sāka ganības art- bet mednieki vispār pārtraukuši medības- esot jāsaudzē cūkas! Bet limits nav izpildīts un pērniķu gana daudz.
Ja VALSTS uzņemtos regulatora lomu- tad varētu noteikt limitu un tā sadalījumu pa kvartāliem.
Un ja VALSTS neparedz briežu un aļņu medības- tad par postījumiem uz laukiem un jaunaudzēs ir jāatbild VALSTIJ.
p.s
Un vēl ar vien netiekam pāri tam, ka mežacūkas mežā- tās ir mūsu, lai gan kad ir problēmas - tad valsts:)
Šodien, 20:34
Nu moins,kas par vīzdegunību- ''tu zemnieciņ tik sāc maksāt par to ka sargājam tavus laukus no mūsu cūkām'' Tikpat labi es varētu palaist savus gaļas liellopus priežu jaunaudzīti apkost, un saniknotajam mežsargam paziņot- "pats vainīgs, kapēc nemaksāji par apsargāšanu". Medniekiem ,mežacūku lielaudzētājiem ,jāsāk saprast ka zemnieki vairs nesponsorēs viņu hobiju
Daini atšķirībā no cūkām tie gaļas liellopi ir tavs īpašums, bet man par to cūku lielā mērā nav nekādas daļas kamēr tā ir dzīva. Tas cūķis nepieder ne man ne kaimiņu kolektīva Vovam, bet valstij.
Jaukas brīvdienas! :)
Ja nopietni, tad mednieks ar zemnieku (normālā situacijā), labrāt sadarbojas un sastrādājas! Savukārt līdz ko lietā tiks iesaistīti Ls, tā MUĻĶUMS ņem virsroku, appusēji, diemžēl!
Vienkārši agrīnais kapitālisms. Jautājums- kam pieder medījamie dzīvnieki?... kam pieder zeme uz kuras šie dzīvnieki dzīvo? tobiš, vai tomēr nevajadzētu tikt skaidībā ar īpašumtiesībām? Iedomājaties, ja valsts visu pārņemtu zem sava spārna, vai privātīpašnieki zem sava- būtu kā ar fotoradatirm, visi slikti, neviens nejūtās vainīgs.
Pats par sevi saprotams.. , ka kapitālsti (es teiktu- feodālisti, vismaz tāda pēdējā laikā šī mūsu mīļā zemīte izskatās) uzskatīs savu īpašumu par savu cietoksni un visa dzīvībiņa šajā teritorijā ar būs viņu privātīpašums, tas tāpat ir visapkārt redzams. Mednieks šai gadījumā ir tāds kā piedēklis, kas traucē privātīpašnieka tiesību (pašlaik iedomāto) īsteošanai, t.i. savā īpašumā atrodošos dzīvnieku "kontrolētai atšaušnai".
Ja valsts uzņemas medījamo dzīvnieku uskaiti, nomedīšanas apjoma un korektuma kontroli, tad varbūt tai būtu arī jāreglamentē vai jānosaka standarti, piemēram:
- vai mednieku formējums fiziski spēj apmedīt savas medīdu platībs;
- vai zemes īpašnieks veicis visas preventīvās darbības postījumu novēršanai (arī ņemot iepriekšējo pieredzi... ar domu: pagājušogad iekāpu kakā, šogad akal tā kaka ir še pat);
- u.t.t.
Ko mans gribēja ar šo pa teikt... dzīvosim koleģiāli, katrs darīsim savu darbu, dalīsimies informācijā (sauksim palīgā, negaidīsim, kad sauc palīgā) un nepārmetīsim viens otram savu neizdarību, vnk sadarbosimies, konstruktīvi norādīsim nesaskaņas un nevilksim jau tā paplāno sedziņu katrs uz savu pusi...
Vēl ar vien IR medību kolektīvi- kas savu hobiju vērtē augsti un uzskata, ka tas kas notiek pie darījuma partnera (zemnieki) mednieku neskar.
Es uzskatu, ka ar limitiem un postījumiem ir jāstrādā VALSTIJ. Valsts nosaka limitu- un šo limitu nodod tālāk medniekiem.
Un medniekiem ir PIENĀKUMS šo limitu izpildīt.
maz zināmam zemniekam- martā cūka sāka ganības art- bet mednieki vispār pārtraukuši medības- esot jāsaudzē cūkas! Bet limits nav izpildīts un pērniķu gana daudz.
Ja VALSTS uzņemtos regulatora lomu- tad varētu noteikt limitu un tā sadalījumu pa kvartāliem.
Un ja VALSTS neparedz briežu un aļņu medības- tad par postījumiem uz laukiem un jaunaudzēs ir jāatbild VALSTIJ.
p.s
Un vēl ar vien netiekam pāri tam, ka mežacūkas mežā- tās ir mūsu, lai gan kad ir problēmas - tad valsts:)