Forums

Sensejs arī Āfrikā ir sensejs. :D

nezināju, sensej, ka tu tik labi orientējies 50 gadus vecā Paragvajas likumdošanā :))) bet notika tas - pāris mēnešus padzīvojuši būros, un ne tajos plašākajos, brīvībā izlaistie dzīvnieciņi sēdēja turpat blakus un gaidīja, kad tiem dos ēst. daži pat nopūlējās, lai ielīstu būros atpakaļ :)

Es noteikti piederu pie tiem, kuri uzskata, ka Vītolas kundze bija jāatlaiž un to vajadzēja izdarīt jau daudz agrāk. Nu nevar rādīt tādus skatus, kur bučojas ar pieaugušiem lāčiem vai glauda un pastaigājas ar krietni lieliem alnēniem. Ja rāda TV līdzīgas tēmas "Nature" utt., to jaunatnei vēl kaut var izskaidrot, bet ne jau tepat. Nedod dievs, ka kāds "gudrītis" pirmo reizi aiziet uz mežu, satiek nejauši alnēnu un, saskatījies V. Vītolas vai citus līdzīgus mūsu bāleliņu radītos sižetus, lien ar to bučoties!!! Pašai V. Vītolai jau arī enģelis ir stāvējis klāt, cik nav bijis traģisku gadījumu gan pasaulē, gan arī pie mums.
Par zoodārziem, iežogotām platībām. Ja tas ļauj dzīvniekam justies komfortabli, kāpēc ne. Tiešam daudzas sugas ir izglābtas no iznīcības, pateicotie zoodārzu darbam. Jāizglīto arī cilvēki, jāiepazīstina ar faunas dažādību, sevišķi jaunatne. Lai nav tā, ka ieraugot stārķus,pusaudži jautā, kāpēc gulbji sēž uz staba gala?!
Nu tās ir tikai manas domas, varbūt drusciņ nesakarīgi izteiktas, bet vadmotīvu gan jau var saprast.
Novēlu visiem siltus, jaukus un priecīgus Ziemassvētkus!!!
Ar cieņu
Gunārs

Šī ir tā retā reize, kad var trāpīgi atbildēt ar likuma pantu: Dzīvnieku aizsardzības likuma 29.pants "Pieradinātu un dzīvei savvaļā nepielāgotu savvaļas dzīvnieku aizliegts izlaist brīvā dabā."
Un pamatoti aizliegts, jo šāds dzīvnieks jau ir ne zivs, ne gaļa - savvaļas dzīvi dzīvot nav iemācījies un respektu pret cilvēku zaudējis. Ķibeles garantētas.

Kāds bij lidojuma augstums?

Tas pats Darels, šoreiz "Apskurbušais mežs". Epizode: Paragvajā notiek valsts apvērsums, tāpēc Darelam tempā jāmūk prom ar nelielu lidmašīnu, un viņš spiests atstāt praktiski visu savākto dzīvnieku kolekciju. Viņš atver būrus un izlaiž dzīvniekus brīvībā. Jautājums "uz aizbēršanu": kas notiek pēc tam?

Jā, pasaules gala kontekstā tikpat labi varētu apgalvot, ka cietumi ir vienīgais cilvēces izdzīvošanas variants ...
Ta padzīvojiet paši būrī! Paika regulāri, sekss pēc saimnieka ieskatiem. Prīmā!
Ir nevis jāžmurca dzīvnieki pa krātiņiem, bet pārdomāti jāapsaimnieko populācijas savvaļā, lai tās neizzustu! Ne jau sugas saglabāšanas nolūkos tiek uzturēts Mežaparka un Līgatnes dzīvnieku geto, bet gan tādēļ, lai divkājainajiem pīīīī būtu realizējama gribēšana jebkurā laikā redzēt dzīvu savvaļas dzīvnieku.

Rīgas zoodārza vadītājs: Vītolas rīcība īsti profesionāla nebija.
Lai gan no profesionālā viedokļa zvēru kopšana, esot ar viņiem ciešā kontaktā, nav pareiza, tomēr ilggadējās Līgatnes dabas taku zvērkopes Velgas Vītolas rīcība nav nosodāma.
Rīgas Zooloģiskā dārza vadītājs Rolands Greiziņš aģentūrai LETA stāstīja, ka arī zoodārzā savulaik ir īstenota divējāda pieeja zvēru kopšanai - kontakta un bezkontakta. Tomēr pēdējos gados atbilstoši noteikumiem notiek bezkontakta zvēru kopšana, proti, dzīvnieku un tā kopēju vienmēr šķir restes -, kamēr zvērkopis atrodas dzīvnieka voljērā, lai to uzkoptu un noliktu pārtiku, tikmēr dzīvnieks atrodas citā būrī, nošķirts no cilvēka.
«Dzīvnieks tomēr ir dzīvnieks,» sacīja Greiziņš. Zoodārzā pat esot bijis gadījums, kad par miermīlīgu uzskatītā lama, zvērkopim pagriežot muguru, ir ar zobiem iekampusi tam kājā. «Cilvēks vienmēr atrodas aiz režģa - tas ir pareizākais gājiens,» viņš uzsvēra.
Viņš gan arī nenosoda Velgas Vītolas rīcību, rūpējoties par lāčiem, izaudzinot tos un pieradinot pie sevis. Tomēr no profesionālā viedokļa šāda rīcība nav pareiza un var sabiedrībā radīt greizu priekšstatu par plēsējiem. Ir iespējams, ka zvērs pierod pie konkrēta cilvēka un viņam pāri nedarīs, taču, ja būs kāds cits cilvēks, tad kaut vai nepareiza kustība no zvērkopja puses var beigties ar neprognozējamām sekām, skaidroja zoodārza vadītājs.
Turklāt dzīvniekiem ir vēlams nodrošināt tādus apstākļus, kādi viņiem ir dabā, kas nozīmē, ka dzīvniekiem ir sava dzīve, bet cilvēkiem - sava. Tāpēc ir jābūt šādai bezkontakta aprūpei. «Cepuri nost Velgas Vītolas priekšā, bet viņas stils nebija no pareizākajiem,» sacīja Greiziņš. Vienlaicīgi gan viņš atzina, ka situācija bija tāda, kāda tā vairāku gadu garumā izveidojusies, un Dabas aizsardzības pārvaldei tomēr būtu jāparūpējas, lai viņa paliek darbā, protams, nedarot fiziski smagu darbu, bet lai ir pie dabas taku iemītniekiem.
Jautāts par lāčiem doto barību - mandarīniem, krabju nūjiņām, Greiziņš skaidroja, ka krabju nūjiņas nevarētu būt nekas slikts, ja vien tās nav sālītas, jo lāči zivis ēd, savukārt citrusaugļi gan nav ieteicama barība.
Tikmēr pati Velga Vītola noraida viņai veltītos pārmetumus, ka ar bučām lāčiem radījusi nepareizu priekšstatu par cilvēku attiecībām ar zvēriem. Viņa aģentūrai LETA apgalvoja, ka pasaulē šādas pozitīvas cilvēka un dzīvnieka attiecības tiek augstu vērtētas un visur rādītas. Tāpat viņa uzsver, ka Līgatnes dzīvnieki viņai uzticas, jo ir pašas izaudzināti, un zina, ko dara, jo no dzīvniekiem šo gadu laikā nav cietusi.
Savukārt Dabas aizsardzības pārvalde, kas no 15.decembra ir pārņēmusi saimniekošanu Līgatnes dabas takās, norāda, ka ir saņēmusi vairākas sūdzības par Līgatnes dabas taku dzīvnieku kopšanas un turēšanas apstākļiem, tostarp arī no ārvalstu speciālistiem.
Kā aģentūrai LETA sacīja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Rita Jakovļeva, pārvaldei ir jāuzņemas atbildība ne tikai par dzīvnieku, bet arī cilvēku drošību. Neievērojot drošības normas šādos objektos, pastāv virkne risku - zvēri var izmukt brīvībā, uzbrukt apmeklētājiem.
Kā ziņots, LDT apsaimniekošanu 15.decembrī no Gaujas nacionālā parka fonda pārņēma Dabas aizsardzības pārvalde, darba līgumi ar ilggadējiem zvērkopjiem, kurus darbā bija pieņēmis fonds, tika pārtraukti. Ar Vītolu darba līgums vēl nav pārtraukts, jo viņai izsniegta slimības lapa. Tiklīdz tā tiks noslēgta, fonds viņu no darba atbrīvos un zvērkope būs kļuvusi par bezdarbnieci.
Tikmēr amatpersonas jau paudušas viedokli, ka Vītolai darbs LDT atradīsies. Pati «lāču mamma» apšauba, vai viņai tiks piedāvāts darbs ar dzīvniekiem. «Protams, ķeksīša pēc man var piedāvāt kādu darbu, skaidri zinot, ka es to nekad nedarīšu, jo mana sirdslieta ir būt kontaktā ar dzīvniekiem.»
Avots: http://www.apollo.lv/zinas/rig...

Žanna, taisnība par to ka zooloģiskie dārzi palīdz sugu saglabāšanai, bet konkrētajā jautājumā par Vītolas kundzi nāksies piekrist (man personīgi ļoti netīkamajam personāžam) Sprūdžam! Mades histērijas izraisītāja pilnīgi noteikti bija Vītola. Un kā zināms, tad katram labam darbam ir jāsaņem pēc nopelniem......

Nu nezinu , kas tur var iznākt no kastrētiem lāčiem?