Artur :)) tā kā VMD IT izstrādes kapacitātes nav, tad jebkurā gadījumā par izstrādi un uzturēšanu kādi privāti censoņas iegūs ļoti lielu naudu :) es zinu (un nevis no viena tante teica, bet no empīriskās pieredzes gan pasūtītāja, gan izstrādātāja pusē) kā parasti notiek valsts informācijas sistēmu izstrāde - tas ir tāds labs pups, kurš dod pienu.
Atšķirībā no PPP, kur izstrāde ir paša "censoņa" risks un izdevumi, un ienākumu % ir ļoti mazs.
Bet vispār, izskatās, ka SMS ideja ir atradusi dzirdīgas ausis un tā patiešām būs realitāte. Un tur būs pirmais variants - valsts VMD personā ir pasūtītājs un kāds būs laimīgais izstrādātājs :)
Es esmu mazpieredzējis un jauns mednieks,, pagaidām vairāk uz papīra, nekā dabā, bet atļaušos bilst kādu vārdu šai jautājumā, cerībā, ka mani uzreiz nenolinčos :)
Cik te tā no malas kautri vēroju, nupat arī mednieki atzīst, ka cūku vietām ir daudz par daudz, tātad problēma nav vis tikai alkatīgo zemnieku galvās, bet tā ir reāla, un jo ilgāk notiek vilcināšanās, jo lielāka problēma kļūst. Skaidrs, ka noteiktos limitus mednieki neatšauj un skaidrs, ka tas dod pamatu zemnieku burkšķēšanai. Iebilst pie šādiem faktiem īsti nav pret ko. Zināmā mērā pamatojoties uz skarbo realitāti daži mednieku pārstāvji bīda un aizstāv arī nakts redzamības iekārtu izmantošanu medībās, lai tak kaut kā to lietu risinātu, taču man ir tāda sajūta, ka citus šobrīd legāli iespējamus soļus cūku skaita ierobežošanai mednieki īsti nemaz neveic.
Šai portālā regulāri tiek norādīts, ka pie katra lauka 24h diennaktī nenosēdēsi un visas cūkas nenovaktēsi. Cilvēkam ir arī jāguļ, jāstrādā un dzīve citos veidos jābauda. Tam var piekrist, tomēr uzskatu, ka nebūt ne viss potenciāls ir izlietots cūku skaita ierobežošanai. Piemēram, nav nevienam noslēpums, ka jaunos medniekus, kuriem rados un čomos nav cits mednieks kolektīvi nemaz ar atplestām rokām negaida. Skaidrs - kolektīvs ir tāda diezgan noslēgta interesentu grupa, kurā svešos laist iekšā īsti negribās, bet ja konkrētā kolektīva teritorijā neizdodas tikt galā ar limitiem, tad, iespējams, nekas cits tam kolektīvam, neatliek, kā tos medniekus pie sevis aicināt. Es varu saderēt, ka būtu gana daudz tādu medīt gribētāju, kuri brauktu uz tiem laukiem gan darba dienās, gan darba naktīs. Tad arī dažiem, iespējams, nerastos jautājumi - ko ar to gaļu darīt. Es pie iespējas medīt esmu ticis 1.5 gadu pēc apliecības saņemšanas un joprojām būtu gatavs doties medīt uz pašu tālāko Latvijas malu, lai tikai man būtu iespēja. Es tagad nevēlos uzspiest savu viedokli kā 100% vienīgo pareizo, bet, manuprāt, varētu noteikt, ka kolektīviem, kuri savās platībās nespēj atšaut limitus obligāti jāaicina talkā citi mednieki, tas arī parādītu zemniekiem, ka lietas labā kaut kas tiek darīts, nevis zemnieks vienkārši tiek pasūtīts simts mājas tālāk.
Domāju, ka vidutāju lomu šai jautājumā vajadzētu uzņemties visām vai kādai no mednieku organizācijām, kuras palīdzētu jaunajiem medniekiem nokļūt vietās, kurās nepieciešama to palīdzība. Es, protams, apzinos, ka te parādīsies arī viedoklis, ka - ko ta jaunais var darīt - ne šis ko saprot utt. Tā ir taisnība, tāpēc es ierosinātu mednieku apmācību savienot ar praksi. Līdzīgi kā autovadītāja tiesību iegūšanai - kārto teoriju un ej praksē uz mežu, mācies no pieredzējušajiem un kārto ieskaiti medījuma apstrādē utt. Tas pietuvinātu mednieku mežam, ļautu sapazīties ar citiem medniekiem un ātrāk atrast savu vietu.
Tāpat pie cūku skaita regulācijas, domāju, ir diskutējams jautājums par sivēnmāšu šaušanu... un par piebarošanu ziemā, stingri nosakot, kad kaut kas šāds ir pieļaujams un kad dabas procesos mākslīgi jaukties nevajag.
Īsāk sakot, man nav mērķis tagad sist pie krūts un teikt, ka es te baigais gudrais un ja ne pēc mana prāta, tad viss ies grīstē, bet domāju ka aktīva, gudra, mērķtiecīga un ieinetersēta rīcība problēmas (kaut vai tikai zemnieku izpratnē problēmas) risināšanā var būt noderīga gan tiem, kuri cieš no meža zvēru izdarībām, gan tiem, kuriem meža zvēri ir dzīves sastāvdaļa.
Esmu gan mednieks, gan lauksaimnieks.
Uzskatu, ka varētu būt līdzīga sistēma kā esot Igaunijā, par nodotu bebra asti - ap 10 Ls.
Mazs bonuss sekmētu ātru problēmas risinājumu, un valstij atmaksātos simtkārt, kaut vai nodokļos par kvalitatīviem baļķiem, nerunājot par meliorācijas sistēmu saglabāšanu un ražas pieaugumu.
es domāju, ka nepareiza ir uzskaite,kolektīvam kuram ir lielas meža platības cūku licenses ir ļoti daudz, bet kolektīvam,kurš nav tik liels piem 2000 ha, bet ir daudz lauksaimniecību zemes cūku licenses ir stipri mazāk. Kad graudi gatavi,baroties nāk arī no tā lielā meža kurš ir aptuveni 10000 ha.Un tad mazais kolektīvs kam ir 40 cūku licenses nu nekā nešaus visu ko var nošut jo jātaupa jau arī uz dzinējmedībām licenses. Bet gadās, ka ieklīst tādi bari, ap 30-40 cūkām barā. Un ir redzēti vēl lielāki cuku bari, kas turas kopā pateicoties vilkiem. un kas tur no lauksaimniecības var palikt pār, ja tāds bars kaut vienreiz pārstaigā lauku.
Visa atbildība par postijumiem jāuzņemas VMD un nekam citam. Jo medību licenses jāpiešķir kolektīviem atbilstoši pēc mežacūku koncentrācijas konkrētajā gadalaikā lai neciestu lauksaimniecības zemes.
Ja būs pietiekams daudzums licenses, tad tiks aicināti arī viesmednieki no blakus kolektīviem un kopīgi sargāsim laukus.
Gaļa konseros taču stāv ilgi :).
Raimond, katrs sākums ir grūts, tomēr, kad būsi sevi pierādījis, tad varēsi izvēlēties kur braukt mebībās. Ņemot vērā, ka man ir labi suņi, un pats eju tikai dzinējos, visas vietas, kur esmu aicināts, nemaz nevaru izbraukāt. Bija laiks, kad medīju katru nedēļas nogali un bieži arī nedēļas vidū, tomēr tas jau palika par traku, kā arī suņi uz sezonas beigām pagura.Starp citu es arī neesmu seniors.
Par šo foruma tēmu runājot, gribu teikt, ka problēma ir gan zvēru uzskaitē, gan šur tur arī subjektīvam piegājienam "šēnu" sadalē. Kolektīvs nolemj pasaudzēt, piemēram, briežus, bet nākamgad iedod mazāk papīrus... Nošaut, ja vien gribēs, varēs arī ar sms palīdzību.
Atšķirībā no PPP, kur izstrāde ir paša "censoņa" risks un izdevumi, un ienākumu % ir ļoti mazs.
Bet vispār, izskatās, ka SMS ideja ir atradusi dzirdīgas ausis un tā patiešām būs realitāte. Un tur būs pirmais variants - valsts VMD personā ir pasūtītājs un kāds būs laimīgais izstrādātājs :)
Cik te tā no malas kautri vēroju, nupat arī mednieki atzīst, ka cūku vietām ir daudz par daudz, tātad problēma nav vis tikai alkatīgo zemnieku galvās, bet tā ir reāla, un jo ilgāk notiek vilcināšanās, jo lielāka problēma kļūst. Skaidrs, ka noteiktos limitus mednieki neatšauj un skaidrs, ka tas dod pamatu zemnieku burkšķēšanai. Iebilst pie šādiem faktiem īsti nav pret ko. Zināmā mērā pamatojoties uz skarbo realitāti daži mednieku pārstāvji bīda un aizstāv arī nakts redzamības iekārtu izmantošanu medībās, lai tak kaut kā to lietu risinātu, taču man ir tāda sajūta, ka citus šobrīd legāli iespējamus soļus cūku skaita ierobežošanai mednieki īsti nemaz neveic.
Šai portālā regulāri tiek norādīts, ka pie katra lauka 24h diennaktī nenosēdēsi un visas cūkas nenovaktēsi. Cilvēkam ir arī jāguļ, jāstrādā un dzīve citos veidos jābauda. Tam var piekrist, tomēr uzskatu, ka nebūt ne viss potenciāls ir izlietots cūku skaita ierobežošanai. Piemēram, nav nevienam noslēpums, ka jaunos medniekus, kuriem rados un čomos nav cits mednieks kolektīvi nemaz ar atplestām rokām negaida. Skaidrs - kolektīvs ir tāda diezgan noslēgta interesentu grupa, kurā svešos laist iekšā īsti negribās, bet ja konkrētā kolektīva teritorijā neizdodas tikt galā ar limitiem, tad, iespējams, nekas cits tam kolektīvam, neatliek, kā tos medniekus pie sevis aicināt. Es varu saderēt, ka būtu gana daudz tādu medīt gribētāju, kuri brauktu uz tiem laukiem gan darba dienās, gan darba naktīs. Tad arī dažiem, iespējams, nerastos jautājumi - ko ar to gaļu darīt. Es pie iespējas medīt esmu ticis 1.5 gadu pēc apliecības saņemšanas un joprojām būtu gatavs doties medīt uz pašu tālāko Latvijas malu, lai tikai man būtu iespēja. Es tagad nevēlos uzspiest savu viedokli kā 100% vienīgo pareizo, bet, manuprāt, varētu noteikt, ka kolektīviem, kuri savās platībās nespēj atšaut limitus obligāti jāaicina talkā citi mednieki, tas arī parādītu zemniekiem, ka lietas labā kaut kas tiek darīts, nevis zemnieks vienkārši tiek pasūtīts simts mājas tālāk.
Domāju, ka vidutāju lomu šai jautājumā vajadzētu uzņemties visām vai kādai no mednieku organizācijām, kuras palīdzētu jaunajiem medniekiem nokļūt vietās, kurās nepieciešama to palīdzība. Es, protams, apzinos, ka te parādīsies arī viedoklis, ka - ko ta jaunais var darīt - ne šis ko saprot utt. Tā ir taisnība, tāpēc es ierosinātu mednieku apmācību savienot ar praksi. Līdzīgi kā autovadītāja tiesību iegūšanai - kārto teoriju un ej praksē uz mežu, mācies no pieredzējušajiem un kārto ieskaiti medījuma apstrādē utt. Tas pietuvinātu mednieku mežam, ļautu sapazīties ar citiem medniekiem un ātrāk atrast savu vietu.
Tāpat pie cūku skaita regulācijas, domāju, ir diskutējams jautājums par sivēnmāšu šaušanu... un par piebarošanu ziemā, stingri nosakot, kad kaut kas šāds ir pieļaujams un kad dabas procesos mākslīgi jaukties nevajag.
Īsāk sakot, man nav mērķis tagad sist pie krūts un teikt, ka es te baigais gudrais un ja ne pēc mana prāta, tad viss ies grīstē, bet domāju ka aktīva, gudra, mērķtiecīga un ieinetersēta rīcība problēmas (kaut vai tikai zemnieku izpratnē problēmas) risināšanā var būt noderīga gan tiem, kuri cieš no meža zvēru izdarībām, gan tiem, kuriem meža zvēri ir dzīves sastāvdaļa.
Uzskatu, ka varētu būt līdzīga sistēma kā esot Igaunijā, par nodotu bebra asti - ap 10 Ls.
Mazs bonuss sekmētu ātru problēmas risinājumu, un valstij atmaksātos simtkārt, kaut vai nodokļos par kvalitatīviem baļķiem, nerunājot par meliorācijas sistēmu saglabāšanu un ražas pieaugumu.
Ja būs pietiekams daudzums licenses, tad tiks aicināti arī viesmednieki no blakus kolektīviem un kopīgi sargāsim laukus.
Gaļa konseros taču stāv ilgi :).
Par šo foruma tēmu runājot, gribu teikt, ka problēma ir gan zvēru uzskaitē, gan šur tur arī subjektīvam piegājienam "šēnu" sadalē. Kolektīvs nolemj pasaudzēt, piemēram, briežus, bet nākamgad iedod mazāk papīrus... Nošaut, ja vien gribēs, varēs arī ar sms palīdzību.