cik zinu tad ar Browninga backbored stobru tika skrejošā cūkā sašauts virs 90 punktiem, tākā, tas backbored un citi nedaudz palielinātie tur neko nemaina.
Kādu blīvumu tu dabū šaujot no atbalsta? Problēma ir palielinātā diametra skrošu stobri, kas nav paredzēti lodēm. Ir viens veids, kā to var ārstēt - ieskrūvējamais vītņotais čoks (ārējais - extenderis). Bet ja tas ir ieskrūvēts, ar skrotīm nešausi.
Edij!
Ja atmiņa nepieviļ, kolēģi ja kas pielabos, tad kaut kur biju lasījis par to ka mūsdienu gludo ieroču pasaulē, lielākoties visi ražotāji pamazām gludos ražo tikai putnu medībām, bet lodēm nē, jo lielākoties uz lielākiem kustoņiem tiek medīts ar vītņoto. Ja pareizi atceros kaut kur bija pat šajā forumā minēts par to!!!!
Sveiki!
Nesen tiku pie jauna Benelli Vinci. Sajūtas foršas, īpaši ņemot vērā to, ka pirms tam “uzdarbojos” ar klasiku - IZH 27. Tomēr, ir nianse, kas liek aizdomāties. Šaujot ar lodi 30 - 50 metru distancē, tā vienmēr mērķī trāpa ar ~ 50 cm nobīdi uz augšu. Kopā ar biedriem esam pamēģinājuši daudz ko - visus rekomendētos čokus, mainījuši laides savērsuma “plāksnītes”, eksperimentējuši ar munīciju, šāvuši no rokas, atbalsta, utt., bet nekā. Sakarīgākais rezultāts ir ar pusčoku + DDupleksa Monolītu, bet arī nekas tāds, ko gribētos sagaidīt no šīs kategorijas šaujamieroča.
Lai gan Vinci tāpat uzskatu par “putnu plinti” (un šis ar skrotīm iet uz urrā), dažkārt varētu rasties vajadzība pēc lodes + gludā, tāpēc nākas aizdomāties - kāpēc tā. Varbūt jums ir kādas idejas? Ir redzēts viedoklis, ka jaunās paaudzes pusautomāti vienkārši ir piemēroti tikai šaušanai ar skrotīm, it īpaši jau itāļi. Bet varbūt tas ir vienkāršs stobra defekts, kam negribētos īsti ticēt - teorētiski vajadzētu būt kvalitatīvi nostrādātam instrumentam. Varbūt ir kāda īpaša, man nezināma munīcija, kuru vērts pamēģināt?
Kungi (dāmas?), paldies par idejām jau iepriekš!
Ja atmiņa nepieviļ, kolēģi ja kas pielabos, tad kaut kur biju lasījis par to ka mūsdienu gludo ieroču pasaulē, lielākoties visi ražotāji pamazām gludos ražo tikai putnu medībām, bet lodēm nē, jo lielākoties uz lielākiem kustoņiem tiek medīts ar vītņoto. Ja pareizi atceros kaut kur bija pat šajā forumā minēts par to!!!!
Nesen tiku pie jauna Benelli Vinci. Sajūtas foršas, īpaši ņemot vērā to, ka pirms tam “uzdarbojos” ar klasiku - IZH 27. Tomēr, ir nianse, kas liek aizdomāties. Šaujot ar lodi 30 - 50 metru distancē, tā vienmēr mērķī trāpa ar ~ 50 cm nobīdi uz augšu. Kopā ar biedriem esam pamēģinājuši daudz ko - visus rekomendētos čokus, mainījuši laides savērsuma “plāksnītes”, eksperimentējuši ar munīciju, šāvuši no rokas, atbalsta, utt., bet nekā. Sakarīgākais rezultāts ir ar pusčoku + DDupleksa Monolītu, bet arī nekas tāds, ko gribētos sagaidīt no šīs kategorijas šaujamieroča.
Lai gan Vinci tāpat uzskatu par “putnu plinti” (un šis ar skrotīm iet uz urrā), dažkārt varētu rasties vajadzība pēc lodes + gludā, tāpēc nākas aizdomāties - kāpēc tā. Varbūt jums ir kādas idejas? Ir redzēts viedoklis, ka jaunās paaudzes pusautomāti vienkārši ir piemēroti tikai šaušanai ar skrotīm, it īpaši jau itāļi. Bet varbūt tas ir vienkāršs stobra defekts, kam negribētos īsti ticēt - teorētiski vajadzētu būt kvalitatīvi nostrādātam instrumentam. Varbūt ir kāda īpaša, man nezināma munīcija, kuru vērts pamēģināt?
Kungi (dāmas?), paldies par idejām jau iepriekš!