Bet ko tad es Tev visulaiku centos pārliecināt?!!?
Mums ir akūti nepieciešama efektīva, konkurētspējīga,uz nacionāla kapitāla balstīta ekonomika, ražošana, nevis stagnējošs furunkuls, kas ir novājināts tik tālu, lai ir garda, lēta desumaize svešam kapitālam.
Lauri - ne tik strauji. Te ir vēl viens raksts, kuru iesaku ar izpratni izlasīt. http://nra.lv/latvija/90606-ai...
Patiesība ir kaut kur pa vidu. Tādēļ es teicu - par akvāriju ar piraņām :)
Bet gluži loģiskas sekas nepiepildītīem sapņiem. Mums ir cits apvārsnis, iespējas (es nepārvērtēju). Ir lietas uz kurām nevar atbildēt, viena ir šī.
Bet par tēmu, te būs Latvijas oficiālā nostāja :
Latvijas pozīcija
Latvija neatbalsta Komisijas priekšlikumu tā pašreizējā redakcijā, jo, aizliedzot lietot neonikotinoīdus saturošos augu aizsardzības līdzekļus:
• netiek piedāvātas alternatīvas sēklu kodināšanai kaitīgo organismu ierobežošanai, kā rezultātā, piemēram, lai pasargātu rapsi no spradža kaitīgās ietekmes, zemniekiem būs jālieto kontakta iedarbības insekticīdi un viens sistēmas iedarbības insekticīds, sākot no rapša sējas līdz īsto lapu sasniegšanai, kas papildus ir apmēram 2-3 smidzinājumi, tāpat nav alternatīvas arī bumbieru lapu blusiņas ierobežošanai;
• ja būs jāveic 2-3 papildus smidzinājumi ar kontakta iedarbības insekticīdiem, vēl nopietnāka kļūs kaitēkļu izturības (rezistences) problēma pret augu aizsardzības līdzekļiem. Šī problēma arī Latvijas apstākļos ir jau identificēta krustziežu spīduļa gadījumā;
• piretroīdu (ķīmisko vielu grupa- pieskares un zarnu insekticīdi, lieto apsmidzinot kultūraugus) lietošana atstās nelabvēlīgu ietekmi uz citiem derīgajiem kukaiņiem un vidi;
• palielināsies nelegālo augu aizsardzības līdzekļu lietošana, palielināsies nelegāla kodinātu sēklu izplatīšana; izveidotajā, bitēm pievilcīgo kultūraugu sarakstā, ir iekļauti vairāki kultūraugi, kuru pievilcība bitēm ir apšaubāma - piemēram - puravi, kāposti (kas nav paredzēti sēklas ieguvei) u.c.
• šāda lēmuma pieņemšana, kas radīs apdraudējumu dažādu kultūraugu audzēšanai, palielinās risku ģenētiski modificētu (turpmāk – ĢM) sēklu (kukurūza, rapsis) nelegālai/legālai ienākšanai tirgū.
Latvijas principiālā interese ir noteikt proporcionālus pasākumus, kas samērīgi ar riskiem un kas paredz atbilstošu risku pārvaldes pasākumu noteikšanu, nevis pilnīga aizlieguma piemērošanu, kas var radīt negatīvo ekonomisko ietekmi uz augkopību un dārzkopību, kā arī veicinātu nelegālo AAL izplatīšanos.
Par otro rakstu gribētu pakomentēt....
Pirmkārt tā ir tikai daļa no raksta un tas nav vienīgais raksts. Patiesība no tur teiktā stāv diezgan tālu, jo šis kungs jūtas kā no laivas izmests. LNNK bija viņa ienākšana politikā, bet ziedu laiki bija, kad viņš bija Tautas partijā. Ar Vienotību vai nu idejisku vai citu iemeslu dēļ viņam kopā neštimmē. Tagad, kad vairs nav vietas ne Domē, ne Latvijas Pasta padomē , ne Latvijas Kuģniecības padomē....
Tagad, pēc tik labi pavadītiem gadiem, nodarboties tikai ar aitkopību??? Tie ir tikai jauna ceļa meklējumi, lai atkal atgrieztos politikā. Tie ir tiukai lēti jociņi.... http://www.ziemellatvija.lv/li... http://www.ziemellatvija.lv/bi...
Aizdomas par dienesta stāvokļa izmantošanu
1997.gadā “Diena” rakstīja par vasarnīcām Vecāķos, kuras Rīgas Ziemeļu rajona valde par simbolisku nomas maksu uz vairākiem gadiem iznomājusi saviem darbiniekiem, Saeimas deputātiem, dažādu iestāžu vadītājiem. Viena no vasarnīcām bija iznomāta toreizējā TB/LNNK priekšsēdētāja M.Grīnblata sievai - kā vēlāk noskaidrojās – par 113 latiem gadā. Vairāki avoti norādījuši, ka sākotnēji lēmumus pieņēmis tēvzemietis Andris Pauls-Pāvuls, kurš bija Rīgas Ziemeļu rajona valdes nekustamā īpašuma un tā konversijas nodaļas vadītājs un privatizācijas komisijas priekšsēdētājs, tāpēc vairāki nami tikuši partijas biedriem. M.Grīnblats skaidroja, ka 1995.gadā, kad noslēgts nomas līgums, māja esot bijis grausts, ko ģimene atjaunojusi.
Vēlāk A.Pauls–Pāvuls, kurš pievienojās Tautas partijai, nāca klajā ar informāciju, ka M.Grīnblata vasarnīca remontēta par TB/LNNK atbalstošu uzņēmēju naudu. M.Grīnblats to noliedza, bet viņa sieva norādīja, ka remontizdevumus lielākoties segusi viņa. Ģenerālprokuratūra pārbaudes laikā konstatēja, ka M.Grīnblats 1996.gadā nav guvis nedeklarētus vai neatļautus ienākumus, turklāt M.Grīnblatam tolaik bija tiesības pieņemt ar likumu neaizliegtu palīdzību no citām personām. Savukārt deklarācijās tolaik nevajadzējis norādīt dāvinājumus, kas bija ieguldīti īpašumā.
P.S. Un Pāvula paziņojumi, ka Latvijai ir jāpāriet uz bioloģisku saimniekošanu un jāaudzē aitas ir muļķīgi un tendenciozi. Jā, aitkopība Latvijā var paplašināties, bet ne jau bezjēdzīgi. Latvijas tirgum aitas gaļa ir vajadzīga ļoti, ļoti minimāli.
Māri - tas ir zināms, bet ne jau vienmēr teiktas ir sū* tādēļ, ka cilvēks kas to saka ir rīkojies kā sū*.
Rakstīju, ka patiesība ir apmēram pa vidu :)
Teiksi, ka šī tēze ir aplama:
ilgtermiņā var atspēlēties pašiem industriālajiem lielražotājiem pirmajā totālajā neražas gadā: ārzemnieki nemeklē mazus zemes gabaliņus, bet ar savu banku starpniecību lēti savāks kredītu jūgā iedzītus lauksaimniekus ar 1000 hektāriem zemes, tehniku, menedžmentu, visiem strādniekiem un lopiem
Un par aitas gaļas eksportu - tā ir diezgan liela taisnība, ka Eiropa salaistie musulmaņu miljoni veido labu un augošu pieprasījumu aitas gaļai...es pat teiktu, ka tā kā baltā (cūkēdāji) populācijas daļa noveco un izmirst, tad cūkkopība ir tāda vidēja termiņa parādība, kamēr aitu un gaļas liellopu produkcijas pieprasījums tikai kāps. Par Āzijas daļu pieprasījuma struktūrā nerakstīju tādēļ, ka nez vai mēs mēs nopietni varam apmierināt Ķīnas pieprasījumu. Var jau būt...tad arī cūkām vēl ir kur augt.
Arni, daļa taisnības tur ir, bet tikai tik, cik šim kungam tas ir izdevīgi. Nu, nevaram mēs pāriet tikai uz aitas gaļas audzēšanu, vai piemēram, kazas piena ražošanu....
Izlasot Paula Pāvula biogrāfiju, ir jāsaprot, kas šis cilvēks , kas pavadījis tik "trauksmainu" dzīvi, nesamierināsies ar aitu ganīšanu.
Viņš saka, ka Latvijas lauksaimnieki nav vienoti, bet tieši viņš ir tas, kurš kūda lauksaimnieku organizācijas vienu pret otru.
Protams, ka nevar pāriet tikai uz aitu audzēšanu! Taču islama ekspancija ir parādība, kura ļauj secināt - aitu audzēšanu var intensificēt un tai ir perspektīva.
Par konkrēto kungu nekomentēšu - tikai vēlreiz: ne viss, ko saka slikti rīkojies cilvēks, ir slikts! ;)
Nu un pie kā mēs nonākam?
Arī es pēdejos 14 mēnešus esmu cilvēkiem, kuriem nav milzīgu līdzekļu investīcijām, taču ir pieejami zemes resursi, ieteicis pievērsties aitkopībai. Taču atbilde viennozīmīgi ir noliedzoša, jo ir pamatīgs darbs jāiegulda, tas prasa daudz laika, zināšanu. Cilvēkiem tīk viegla dzīve.
Novembra sākumā vienā konsultatīvas padomes sēdē ar mežiniekiem tika lemts par liz apmežošanu jaunajā plānošanas periodā. Biķis ar Klausu uzstāj, ka visu neizmantoto liz apmežot ar bērziem. Sasodīts, kur palikusi tāda aitkopēju federācija vai apvienība ar savu nostāju. šķiet viņus nozares attīstības iespēja vispār neinteresē.
ZSA un jauno zemnieku viedoklis protams ir par liz saglabāšanu un ražošanu.
http://www.delfi.lv/aculiecini...
Mums ir akūti nepieciešama efektīva, konkurētspējīga,uz nacionāla kapitāla balstīta ekonomika, ražošana, nevis stagnējošs furunkuls, kas ir novājināts tik tālu, lai ir garda, lēta desumaize svešam kapitālam.
http://nra.lv/latvija/90606-ai...
Patiesība ir kaut kur pa vidu. Tādēļ es teicu - par akvāriju ar piraņām :)
Bet par tēmu, te būs Latvijas oficiālā nostāja :
Latvijas pozīcija
Latvija neatbalsta Komisijas priekšlikumu tā pašreizējā redakcijā, jo, aizliedzot lietot neonikotinoīdus saturošos augu aizsardzības līdzekļus:
• netiek piedāvātas alternatīvas sēklu kodināšanai kaitīgo organismu ierobežošanai, kā rezultātā, piemēram, lai pasargātu rapsi no spradža kaitīgās ietekmes, zemniekiem būs jālieto kontakta iedarbības insekticīdi un viens sistēmas iedarbības insekticīds, sākot no rapša sējas līdz īsto lapu sasniegšanai, kas papildus ir apmēram 2-3 smidzinājumi, tāpat nav alternatīvas arī bumbieru lapu blusiņas ierobežošanai;
• ja būs jāveic 2-3 papildus smidzinājumi ar kontakta iedarbības insekticīdiem, vēl nopietnāka kļūs kaitēkļu izturības (rezistences) problēma pret augu aizsardzības līdzekļiem. Šī problēma arī Latvijas apstākļos ir jau identificēta krustziežu spīduļa gadījumā;
• piretroīdu (ķīmisko vielu grupa- pieskares un zarnu insekticīdi, lieto apsmidzinot kultūraugus) lietošana atstās nelabvēlīgu ietekmi uz citiem derīgajiem kukaiņiem un vidi;
• palielināsies nelegālo augu aizsardzības līdzekļu lietošana, palielināsies nelegāla kodinātu sēklu izplatīšana; izveidotajā, bitēm pievilcīgo kultūraugu sarakstā, ir iekļauti vairāki kultūraugi, kuru pievilcība bitēm ir apšaubāma - piemēram - puravi, kāposti (kas nav paredzēti sēklas ieguvei) u.c.
• šāda lēmuma pieņemšana, kas radīs apdraudējumu dažādu kultūraugu audzēšanai, palielinās risku ģenētiski modificētu (turpmāk – ĢM) sēklu (kukurūza, rapsis) nelegālai/legālai ienākšanai tirgū.
Latvijas principiālā interese ir noteikt proporcionālus pasākumus, kas samērīgi ar riskiem un kas paredz atbilstošu risku pārvaldes pasākumu noteikšanu, nevis pilnīga aizlieguma piemērošanu, kas var radīt negatīvo ekonomisko ietekmi uz augkopību un dārzkopību, kā arī veicinātu nelegālo AAL izplatīšanos.
Pirmkārt tā ir tikai daļa no raksta un tas nav vienīgais raksts. Patiesība no tur teiktā stāv diezgan tālu, jo šis kungs jūtas kā no laivas izmests. LNNK bija viņa ienākšana politikā, bet ziedu laiki bija, kad viņš bija Tautas partijā. Ar Vienotību vai nu idejisku vai citu iemeslu dēļ viņam kopā neštimmē. Tagad, kad vairs nav vietas ne Domē, ne Latvijas Pasta padomē , ne Latvijas Kuģniecības padomē....
Tagad, pēc tik labi pavadītiem gadiem, nodarboties tikai ar aitkopību??? Tie ir tikai jauna ceļa meklējumi, lai atkal atgrieztos politikā. Tie ir tiukai lēti jociņi....
http://www.ziemellatvija.lv/li...
http://www.ziemellatvija.lv/bi...
1997.gadā “Diena” rakstīja par vasarnīcām Vecāķos, kuras Rīgas Ziemeļu rajona valde par simbolisku nomas maksu uz vairākiem gadiem iznomājusi saviem darbiniekiem, Saeimas deputātiem, dažādu iestāžu vadītājiem. Viena no vasarnīcām bija iznomāta toreizējā TB/LNNK priekšsēdētāja M.Grīnblata sievai - kā vēlāk noskaidrojās – par 113 latiem gadā. Vairāki avoti norādījuši, ka sākotnēji lēmumus pieņēmis tēvzemietis Andris Pauls-Pāvuls, kurš bija Rīgas Ziemeļu rajona valdes nekustamā īpašuma un tā konversijas nodaļas vadītājs un privatizācijas komisijas priekšsēdētājs, tāpēc vairāki nami tikuši partijas biedriem. M.Grīnblats skaidroja, ka 1995.gadā, kad noslēgts nomas līgums, māja esot bijis grausts, ko ģimene atjaunojusi.
Vēlāk A.Pauls–Pāvuls, kurš pievienojās Tautas partijai, nāca klajā ar informāciju, ka M.Grīnblata vasarnīca remontēta par TB/LNNK atbalstošu uzņēmēju naudu. M.Grīnblats to noliedza, bet viņa sieva norādīja, ka remontizdevumus lielākoties segusi viņa. Ģenerālprokuratūra pārbaudes laikā konstatēja, ka M.Grīnblats 1996.gadā nav guvis nedeklarētus vai neatļautus ienākumus, turklāt M.Grīnblatam tolaik bija tiesības pieņemt ar likumu neaizliegtu palīdzību no citām personām. Savukārt deklarācijās tolaik nevajadzējis norādīt dāvinājumus, kas bija ieguldīti īpašumā.
Rakstīju, ka patiesība ir apmēram pa vidu :)
Teiksi, ka šī tēze ir aplama:
Un par aitas gaļas eksportu - tā ir diezgan liela taisnība, ka Eiropa salaistie musulmaņu miljoni veido labu un augošu pieprasījumu aitas gaļai...es pat teiktu, ka tā kā baltā (cūkēdāji) populācijas daļa noveco un izmirst, tad cūkkopība ir tāda vidēja termiņa parādība, kamēr aitu un gaļas liellopu produkcijas pieprasījums tikai kāps. Par Āzijas daļu pieprasījuma struktūrā nerakstīju tādēļ, ka nez vai mēs mēs nopietni varam apmierināt Ķīnas pieprasījumu. Var jau būt...tad arī cūkām vēl ir kur augt.
Izlasot Paula Pāvula biogrāfiju, ir jāsaprot, kas šis cilvēks , kas pavadījis tik "trauksmainu" dzīvi, nesamierināsies ar aitu ganīšanu.
Viņš saka, ka Latvijas lauksaimnieki nav vienoti, bet tieši viņš ir tas, kurš kūda lauksaimnieku organizācijas vienu pret otru.
Par konkrēto kungu nekomentēšu - tikai vēlreiz: ne viss, ko saka slikti rīkojies cilvēks, ir slikts! ;)
Arī es pēdejos 14 mēnešus esmu cilvēkiem, kuriem nav milzīgu līdzekļu investīcijām, taču ir pieejami zemes resursi, ieteicis pievērsties aitkopībai. Taču atbilde viennozīmīgi ir noliedzoša, jo ir pamatīgs darbs jāiegulda, tas prasa daudz laika, zināšanu. Cilvēkiem tīk viegla dzīve.
Novembra sākumā vienā konsultatīvas padomes sēdē ar mežiniekiem tika lemts par liz apmežošanu jaunajā plānošanas periodā. Biķis ar Klausu uzstāj, ka visu neizmantoto liz apmežot ar bērziem. Sasodīts, kur palikusi tāda aitkopēju federācija vai apvienība ar savu nostāju. šķiet viņus nozares attīstības iespēja vispār neinteresē.
ZSA un jauno zemnieku viedoklis protams ir par liz saglabāšanu un ražošanu.