Lai tiktu pie bebra ādas- vispirms jāiegādājas slazdi, kas maksā naudu. Lai tiktu uz mežu-vajadzīgs auto (degviela, amortizācija, nodokļi). Tad sākas darbs-vietas atrašana un izvēle, dambju nojaaukšana, āliņģu zāģēšana,slazdu uzstādīšana, slazdu pārbaude, un tā visu laiku uz riņķi. Tad - dīrāšana, ķidāšana, atkaulošana (kauli caunām).
Nez vai sēņotāji ,ogotāji un makšķernieki arī ir tādi ņauduļi? Medīt vai nemedīt ir katra brīva izvēle. Kad aizlaižu uz kalniem pašļūkāt ar sniegadēli, vieni vienīgi tēriņi. Bet baigi gribās braukt.Un ja gribās ,tad jābrauc. Čakli jāpastrādā un jābrauc. Nu tā vismaz es domāju.
Es visas ādas vēl vedu ģērēt un krauju mājās uz gultas atzveltnes. Sanāk, ka esmu mednieks, kuram neinteresē peļna. Man līdz objektam jābrauc 150 km.Tajā pašā laikā man blakus mājai botāniskajā dārzā bebri taisa postījumus un es tur neko nevaru izdarīt.
Cienījāmies kolēģi, vai bebru ādas vēl kaut kas iepērk? Te pie mums Latgalē medniekiem sakrājies, bet nezinām kam varētu nodot. Zemē ierakt nav pārāk humāni un žēl būtu.
Paldies!
http://youtu.be/88NKNnKNJQU
Paldies!