neapgāžama aksioma, ka tradicionālā vītņu ieroča raidītais šāviens ir ar kārtu bīstamāks
Nu ko Tu te atkal malies un sāc mest kūkumu uz citu pusi - šeit ir Tava neapgāžamā aksioma.
OK!
Lūdzu parādi man LV statistiku - tikai neizdomā to pats lūdzu! Nē nopietni! Es atceros, ka tas par ko Tu stāsti bija pagājušā vai aizpagājušā gada vienā no MMD numuriem (stāsti par negadījumiem un statistika) - tikai, cik atceros, "vītnes" negadījumi LV bija nevis tāpēc, ka šāviens tika veikts neapdomīgi, bet vienkārši dēļ neapdomīgas rīcības ar ieroci.
Ko es iepriekš gribēju iepriekš pateikt, ka nav starpība kāds ierocis Tev rokās (ir simtiem bīstamības faktoru, kas nav tieši saistīti ar ieroci, ko lieto), kā arī to, ka gludais tieši ir bīstamāks, jo pa zvēru vairumā gadījumu būs jāizdara vairāk šāvienu kā ar "vītni", kā arī faktors, ka daudzi tieši domā, ka ar gludo var rīkoties kā pagadās, jo redz tas taču nav bīstams - nelido tālu!!! (IMHO)
Un ja Tu pats nebūtu cilvēks, kurš nevienā neklausās tad izlasot manu iepriekš rakstīto saprastu, kas tiek pateikts, nevis vienkārši atcirsts atpakaļ, jo redz ir taču jāoponē - opozīcija utt. :)
Raksti žurnālā bija ļoti sen - 2010.gadā. Cik tālu lido vītņu lode un cik tālu lido gludā lode, pie vieniem un tiem pašiem apstākļiem? Tātad, vītņu lodes tālākais lidojums slēpj sevī papildus draudus. Ja tas kaut kā nav skaidrs, tad mums nav par ko diskutēt. Un vēl - man ir pilnīgi paralēli, ko kāds par mani vai manu viedokli domā ;) bet, ja reiz uzskatu, ka uzbrauciens ir nepamatots, tad atbildu.
Turklāt tas ir IMHO.
Slēpts
30.04.2014. 10:57
slinkums meklēt, bet pāris gadu atpakaļ bija raksts, ka zviedrs nobliezis alni UN slēpotāju ar vienu šāvienu
Tā arī normāli neviens nevar paskaidros, kas slikts ir šaut no gludā ar lodi? atbildes tik cik: atpalicis komunists, eiropā tā nedara utt
Vēl interesantāka ir tēma par 3000J. Proti ,drīz būs izveidojusies mednieku paaudze, kuri uzskata, ka vītne ar jaudu zem 3000J ir tāda nenopietna rotaļlieta.:(
Redz noliekot gludo un vītni 45* pret sauli protams vītne būs bīstamāka bez šaubām un tur Tev ir pilnīga taisnība.
Bet medību apstākļos, kur mednieki stāv viens otram blakām +/- 100m (citreiz stipri vairāk vai arī mazāk) nav atšķirības ierocī. Un cik saprotu runa tieši iet par dzinējmedībām.
Par stāvēšanu un šaušanu uz atklātiem laukiem tas jau ir cits jautājums (tā ir vairāk medību vadītāja domāšanas problēma) - es jau teicu, ja nav lodes "ķērājs" aiz mērķa šaut nevajag vispār vienalga vai tā ir vītne vai gludais.
Lūdzu iedod cilvēkiem statistiku - nē nu nopietni!
Jāpiemet man arī,visi ir dīrājuši medījumu un redzējuši ko dara gludā lode un ko spicā.Tad lūk,pamatā nenogalina mehāniskie bojājumi(protams nav runa par dzīvībai svarīgiem orgāniem,tur ir cauri un āmen),visa pamatā ir sāpju šoks,paaugstinās adrenalīna un histamīna līmenis līdz tādam kas momentāli aptur orgānos visus dzīvibu nodrošinošos procesus un no šī viedokļa
bīstamāka ir bise ar svina lodi.Ar vītņstobra ievainojumiem ir liels procents iespējai izdzīvot,piemērs visi zināmie pasaules militārie koflikti.Vēl piemērs no lāču medībām,lāci šauj vai nu ar gludstobru vai kalibru ne zemāku par 300 win mag vai 9x74 ar 7,62x53 vai 3006 spr,tikai tad ja lācis vēl nav tevi ieraudzījis.Vēl kā to dara krievu profesionālie mednieki 7.62x39-SKS karabīne,mauc 10 šāvienus pēc kārtas un ja nepieciešams vēlreiz to pašu un pa aknām (vissāpīgākais) un arī tad ja lācis nav pirmais tevi ieraudzījis!Forš Tu Arni esi vecis un savā specialitātē ari,bet medībās un ieročos tavas tēzes ir garām,atvaino.Ja ES TEV neesmu autoritāte,parunā ar Zariņu,viņš tikai dzen zosis un izliekas par naivo,īstenībā zin ļoti daudz un galva strādā kā kompis.
Cilvēkam pilnīgi pietiek ar .22lr arī 1km attālumā. Lūk, tas ir būtiski! Viss pārējais par lāčiem, sks-iem un visu citu šajā kontekstā ir pupu mizas.
Pieminētais gadījums, kā zviedrs ar vienu šāvienu nolika gan alni, gan slēpotāju - vai būtu tas pats bijis, ja šauts būtu ar gludo? Es esmu pārliecināts - nē!
Ko Jūs džeki ņematies? Takš ņem un šauj ar ko gribi un kā gribi. Jo remontēt ieročus un būtu munīcijas guru ir viena lieta, bet izprast matemātiskās un statistiskās sakarības, kas veidojas atkarībā no lodes lidojuma attāluma, ir drusku cita opera. Tā kā Dzintar, Tu arī esi foršs džeks, bet šajā konkrētajā gadījumā absolūti necērt zivi, par ko ir runa.
Gludos ar lodēm šāva un šaus un šī parādība nevis mazināsies, bet gan tieši pretēji - jo šāviens ar vītni ir un paliek bīstamāks [tankistiem - lode lido daudz tālāk, tātad, varbūtība ir lielāka, ka notiks kāda neparedzēta šaize ;)]
Jautājums tad spečukiem: cik tālu ar gludo lodi var nogalināt, teiksim 3-5 gadīgu kuili? Vieni saka ka droši var šaut līdz pat 120 m un lodei pietiks enerģijas lai nogalinātu zvēru!
Viss ir atkarīgs no lodes tipa un trāpījuma vietas. Es tālāk par ~80 metri nešautu. Lodei ir divi pamata uzdevumi:
1.Iekļūt pēc iespējas dziļāk medījuma ķermenī un
2.Atstāt tur pēc iespējas vairāk enerģijas.
Trešā lieta - nav pati būtiskākā, bet nav ari pēdējā pēc nozīmes - trāpījuma vieta.
Tātad - lai sasniegtu 1, lodei jāspēj cauršaut āda, zemādas tauku slānis, iespējams kauli (ribas, lāpstiņa), nevis izšķist pie ādas vai palikt zemādas tauku/saistaudu slānī (kuiļiem zināma kā "bruņa"). Lai sasniegtu 2 - lodei vajag tādu formu un veidu, lai tā pēc iespējas vairāk paliktu ķermenī. Piemēram, bultveida lode, kas nedeformējas, vnk izskries cauri ķermenim un atstās ļoti maz enerģijas un tātad, šoks būs mazāks.
Trešais aspekts - trāpījuma vieta. Jo mazāk ir skarti dzīvībai svarīgi orgāni, jo vairāk enerģijas lodei jāatstāj. Ar .50BMG un pilnapvalka lodi pat zilonis būs zemē arī pie trāpījuma "pakaļā", bet ar .30-06, iešaujot kuilim pakaļā, dzīvnieks būs nopietni savainots, bet beigts tas nebūs, nāksies iet pakaļ (tieši ar kuili ~100m attālumā reāla situācija, skartas bija zarnas, abas ciskas, viena kāja gūžā nost - un tik un tā ar suņiem sašņorēt izdevās tikai pēc kāda km...šāviena brīdī pieļāvu kļūdu, visus secinājumus esmu jau izdarījis).
Modelējot situācijas - ar gludā lodi - 30m, ja lodes tips ir kaut kas līdzīgs "hexolit", pieļauju, ka kuilis gājējs nebūtu, bet uz 100m domāju, ka rezultāts būtu stipri līdzīgs. Lūk, tad ir divi pamata un viens papildus kritērijs, no kā izdarīt secinājumus. Tā kā man pieder pilna garuma vītņotais 12 kal ierocis, par šo jautājumu esmu domājis un eksperimentējis - un lieliem sus scrofa 80m būtu robeža. Pērnajiem - 100-120m, pie nosacījuma, ja laba optika, zināma munīcija un precizitāte pārbaudīta...
Var jau būt, ka oponenti atkal ņemsies stāstīt, ka man nav taisnība, bet esmu savā dzīvē pietiekoši daudz nogalinājis dažādu radību no dažādiem ieročiem, pietiekoši daudz sū* sastrādājis, lai varētu teikt, ka tas, ko paužu ir padoms, kuru ir vērts vismaz izlasīt.
PS. Godātie oponenti par drošību - rekur Jums ir iespēja paskatīties interesantu materiālu, paldies J.Kļaviņa kungam par ievietošanu: http://medniekiem.lv/videos/1/...
Nu ko Tu te atkal malies un sāc mest kūkumu uz citu pusi - šeit ir Tava neapgāžamā aksioma.
OK!
Lūdzu parādi man LV statistiku - tikai neizdomā to pats lūdzu! Nē nopietni! Es atceros, ka tas par ko Tu stāsti bija pagājušā vai aizpagājušā gada vienā no MMD numuriem (stāsti par negadījumiem un statistika) - tikai, cik atceros, "vītnes" negadījumi LV bija nevis tāpēc, ka šāviens tika veikts neapdomīgi, bet vienkārši dēļ neapdomīgas rīcības ar ieroci.
Ko es iepriekš gribēju iepriekš pateikt, ka nav starpība kāds ierocis Tev rokās (ir simtiem bīstamības faktoru, kas nav tieši saistīti ar ieroci, ko lieto), kā arī to, ka gludais tieši ir bīstamāks, jo pa zvēru vairumā gadījumu būs jāizdara vairāk šāvienu kā ar "vītni", kā arī faktors, ka daudzi tieši domā, ka ar gludo var rīkoties kā pagadās, jo redz tas taču nav bīstams - nelido tālu!!! (IMHO)
Un ja Tu pats nebūtu cilvēks, kurš nevienā neklausās tad izlasot manu iepriekš rakstīto saprastu, kas tiek pateikts, nevis vienkārši atcirsts atpakaļ, jo redz ir taču jāoponē - opozīcija utt. :)
Turklāt tas ir IMHO.
Tā arī normāli neviens nevar paskaidros, kas slikts ir šaut no gludā ar lodi? atbildes tik cik: atpalicis komunists, eiropā tā nedara utt
Bet medību apstākļos, kur mednieki stāv viens otram blakām +/- 100m (citreiz stipri vairāk vai arī mazāk) nav atšķirības ierocī. Un cik saprotu runa tieši iet par dzinējmedībām.
Par stāvēšanu un šaušanu uz atklātiem laukiem tas jau ir cits jautājums (tā ir vairāk medību vadītāja domāšanas problēma) - es jau teicu, ja nav lodes "ķērājs" aiz mērķa šaut nevajag vispār vienalga vai tā ir vītne vai gludais.
Lūdzu iedod cilvēkiem statistiku - nē nu nopietni!
bīstamāka ir bise ar svina lodi.Ar vītņstobra ievainojumiem ir liels procents iespējai izdzīvot,piemērs visi zināmie pasaules militārie koflikti.Vēl piemērs no lāču medībām,lāci šauj vai nu ar gludstobru vai kalibru ne zemāku par 300 win mag vai 9x74 ar 7,62x53 vai 3006 spr,tikai tad ja lācis vēl nav tevi ieraudzījis.Vēl kā to dara krievu profesionālie mednieki 7.62x39-SKS karabīne,mauc 10 šāvienus pēc kārtas un ja nepieciešams vēlreiz to pašu un pa aknām (vissāpīgākais) un arī tad ja lācis nav pirmais tevi ieraudzījis!Forš Tu Arni esi vecis un savā specialitātē ari,bet medībās un ieročos tavas tēzes ir garām,atvaino.Ja ES TEV neesmu autoritāte,parunā ar Zariņu,viņš tikai dzen zosis un izliekas par naivo,īstenībā zin ļoti daudz un galva strādā kā kompis.
Pieminētais gadījums, kā zviedrs ar vienu šāvienu nolika gan alni, gan slēpotāju - vai būtu tas pats bijis, ja šauts būtu ar gludo? Es esmu pārliecināts - nē!
Ko Jūs džeki ņematies? Takš ņem un šauj ar ko gribi un kā gribi. Jo remontēt ieročus un būtu munīcijas guru ir viena lieta, bet izprast matemātiskās un statistiskās sakarības, kas veidojas atkarībā no lodes lidojuma attāluma, ir drusku cita opera. Tā kā Dzintar, Tu arī esi foršs džeks, bet šajā konkrētajā gadījumā absolūti necērt zivi, par ko ir runa.
Gludos ar lodēm šāva un šaus un šī parādība nevis mazināsies, bet gan tieši pretēji - jo šāviens ar vītni ir un paliek bīstamāks [tankistiem - lode lido daudz tālāk, tātad, varbūtība ir lielāka, ka notiks kāda neparedzēta šaize ;)]
1.Iekļūt pēc iespējas dziļāk medījuma ķermenī un
2.Atstāt tur pēc iespējas vairāk enerģijas.
Trešā lieta - nav pati būtiskākā, bet nav ari pēdējā pēc nozīmes - trāpījuma vieta.
Tātad - lai sasniegtu 1, lodei jāspēj cauršaut āda, zemādas tauku slānis, iespējams kauli (ribas, lāpstiņa), nevis izšķist pie ādas vai palikt zemādas tauku/saistaudu slānī (kuiļiem zināma kā "bruņa"). Lai sasniegtu 2 - lodei vajag tādu formu un veidu, lai tā pēc iespējas vairāk paliktu ķermenī. Piemēram, bultveida lode, kas nedeformējas, vnk izskries cauri ķermenim un atstās ļoti maz enerģijas un tātad, šoks būs mazāks.
Trešais aspekts - trāpījuma vieta. Jo mazāk ir skarti dzīvībai svarīgi orgāni, jo vairāk enerģijas lodei jāatstāj. Ar .50BMG un pilnapvalka lodi pat zilonis būs zemē arī pie trāpījuma "pakaļā", bet ar .30-06, iešaujot kuilim pakaļā, dzīvnieks būs nopietni savainots, bet beigts tas nebūs, nāksies iet pakaļ (tieši ar kuili ~100m attālumā reāla situācija, skartas bija zarnas, abas ciskas, viena kāja gūžā nost - un tik un tā ar suņiem sašņorēt izdevās tikai pēc kāda km...šāviena brīdī pieļāvu kļūdu, visus secinājumus esmu jau izdarījis).
Modelējot situācijas - ar gludā lodi - 30m, ja lodes tips ir kaut kas līdzīgs "hexolit", pieļauju, ka kuilis gājējs nebūtu, bet uz 100m domāju, ka rezultāts būtu stipri līdzīgs. Lūk, tad ir divi pamata un viens papildus kritērijs, no kā izdarīt secinājumus. Tā kā man pieder pilna garuma vītņotais 12 kal ierocis, par šo jautājumu esmu domājis un eksperimentējis - un lieliem sus scrofa 80m būtu robeža. Pērnajiem - 100-120m, pie nosacījuma, ja laba optika, zināma munīcija un precizitāte pārbaudīta...
Var jau būt, ka oponenti atkal ņemsies stāstīt, ka man nav taisnība, bet esmu savā dzīvē pietiekoši daudz nogalinājis dažādu radību no dažādiem ieročiem, pietiekoši daudz sū* sastrādājis, lai varētu teikt, ka tas, ko paužu ir padoms, kuru ir vērts vismaz izlasīt.
PS. Godātie oponenti par drošību - rekur Jums ir iespēja paskatīties interesantu materiālu, paldies J.Kļaviņa kungam par ievietošanu:
http://medniekiem.lv/videos/1/...